Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. novembris, 2014
Drukāt

Herca Franka pēdējā filma nominēta Krievijas kino balvai “Lavrovaja vetvj”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Hercs Franks un Marija Kravčenko.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) atklāšanas filma, Herca Franka un Marijas Kravčenko “Baiļu robeža”, iekļuvusi starp trim prestižās Krievijas nacionālās prēmijas “Lavrovaja vetvj” (“Lauru zars”) finālistiem, kurus, balsojot nosaka plašs dokumentālā kino un televīzijas profesionāļu loks, portālam LA.lv pastāstīja studijas “Ego Media” pārstāve Ieva Krivma.

Hercs Franks (17.01.1926-3.03.2013) sāka uzņemt filmu pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore Marija Kravčenko, kas arī filmu pēc Franka nāves pabeidza.

Filmas galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs divdesmit sešu gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu…

Filma uzņemta studijā “Ego Media” (producents Guntis Trekteris), un tā ir Latvijas – Krievijas – Izraēlas kopražojums. Krievijas kopproducents ir pazīstamais dokumentālists Vitālijs Manskis, kura projektiem Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis ir personīgi publiski atteicis finansējumu režisora atšķirīgās nostājas dēļ Ukrainas konflikta jautājumā. Filmu Latvijā atbalstīja Nacionālais kino centrs un Kultūrkapitāla fonds.

Prēmijas dibinātāji ir ar valsts struktūrām nesaistīti studiju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Hercs Franks bija pasaulē slavenākais no Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvjiem, kurš dokumentālajā kino ir strādājis turpat pusgadsimtu. Pazīstamais kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Franks piedzima 1926.gadā Ludzā, Lielāko daļu sava radošā mūža pavadīja Rīgas kinostudijā, 1992.gada 2. jūnijā Franks pārcēlās uz Jeruzalemi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā.. Viņa labākie darbi pieder pasaules dokumentālistikas klasikai un aptver plašu tematisko loku – no cilvēka dzimšanas brīnuma līdz slepkavībai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+