Arheologu atklātā dzelzsrūdas glabātava reiz izskatījusies pēc resniem baļķiem veidotas kastes. Vēl saglabājušās rūdas paliekas. Zaļais slānis, iespējams, ir izrūsējusi rūda vai smilts ar kādām piedevām.
Arheologu atklātā dzelzsrūdas glabātava reiz izskatījusies pēc resniem baļķiem veidotas kastes. Vēl saglabājušās rūdas paliekas. Zaļais slānis, iespējams, ir izrūsējusi rūda vai smilts ar kādām piedevām.
Foto – Dita Auziņa

Hercoga domna Vecumniekos 0

Šogad augustā otro sezonu pēc kārtas notika arheoloģiskie izrakumi 17. gadsimta Kurzemes un Zemgales hercogistes dzelzs manufaktūrā Vecumnieku novadā pie Asaru mājām, Zvirgzdes upes līkumā. Šī ir tikai otrā reize Latvijas vēsturē, kad izrakumi notiek industriālās vēstures objektā. Pirmā bija šajā pašā vietā pirms gada.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Izrakumu vadītājai, LU Latvijas vēstures institūta (LVI) arheoloģei Ditai Auziņai pēc trīs nedēļu ilga darba ir pamats būt apmierinātai – uztaustīta vieta, kur atradusies dzelzs rūdas kausēšanai domātā domna, tāpat konstatēts, ka manufaktūras teritorija stiepusies krietni tālu gar upes krastu. Zem arheoloģes darba galda, sapakotas atsevišķos maisiņos, grēdojas pirmajā brīdī vizuāli nepievilcīgas, rūsas klātas, vairāk vai mazāk smagas un masīvas dzelzs daļas, produkcijas fragmenti, sakusumi. “Tie ir raksturīgākie paraugi. Varbūt simtā daļa no tā, ko atradām,” teic Dita Auziņa. Neskatoties uz nelāgo izskatu, ja aprūsējušu “lūzni” pārzāģē uz pusēm, atklājas, ka iekšpusē metāls ir spožs. Laikam jau hercoga Jēkaba manufaktūrā no vietējās purva rūdas izgatavotās lietas nemaz tik nekvalitatīvas nav bijušas, kā dažkārt uzskata.

Situācijas izlūkošana Vecmuižas–Riežu dzelzs manufaktūras vietā notika 2016. gadā. Šogad izrakumi veikti jau ar lielāku izpratni, kur kas teorētiski varētu atrasties. Pirmā nedēļa pavadīta, zondējot manufaktūras vietu līdz 3 metru dziļumam. “Teritorijas robežas izrādījās lielākas, nekā bijām plānojuši. Manufaktūras komplekss stiepās ap 600 metru gar upi. Manufaktūra jau nenozīmē tikai domnu, kur rūdu aptuveni 2000 ºC temperatūrā pārkausē jēldzelzī. Pēc rakstītiem avotiem zinām, ka vēl tur bijis tā sauktais āmurs jeb kalve, lielgabalu lietuve un stobru urbtuve, naglu kalve – tās visas bija atsevišķas ēkas, un vēl infrastruktūra – ogļu, rūdas, gatavās produkcijas noliktavas, sārņu izgāztuve,” stāsta arheoloģe. Neskatoties uz to, ka 20. gadsimta 50. gados ar zāli apaugušie izdedžu un dzelzs ieguves sārņu kalni šajā vietā norakti un aizvesti ceļu būvei, hercogistes manufaktūras teritorija zem augsnes joprojām pilna izdedžiem, koka daļām, ķieģeļu fragmentiem, dzelzs sārņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Hercoga Jēkaba manufaktūras viena no pamatprodukcijām – lielgabalu lodes. Foto – Viesturs Sprūde

Projekta zinātniskā vadītāja LU LVI vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva pēc dokumentiem konstatējusi, ka manufaktūra Vecumniekos pie Zvirgzdes pastāvējusi no 1650. līdz 1686. gadam. Tā darbojusies ar ūdens spēku – upes ūdens uz dzirnavu rata novadīts ar dambja un kanālu palīdzību, savukārt rats darbināja kalves veserus un kausējamo krāšņu plēšas. Hercogam Jēkabam te bijusi lielgabalu lietuve, kurā stobri arī urbti, tāpat izgatavotas lielgabalu lodes, granātas, muskešu lodes. No civilā klāsta ražotas detaļas dzirnavām, lāpstas, naglas, cirvji, miezeri, katli. Dzelzs iegūta no Vecumnieku un Baldones apkaimē raktās purva rūdas. Pēc tam tā kalta, apstrādāta. Produkcijas apjomi bijuši cienījami. Zināms, ka 17. gadsimtā hercogistē dzelzs manufaktūras vēl atradušās Saldus muižā, Turlavā, Lutriņos, Klinģos, Baldonē, Biržos, Engurē, Ēdās. Jelgavā bijusi tēraudkaltuve, bet Skrundā izgatavotas musketes. Vecumnieki izrakumiem izvēlēti tāpēc, ka šī vieta vēsturiski tikusi nosacīti maz postīta.

Šogad arheologiem izdevies atrast lielam manteļskurstenim līdzīgās, no dolomīta bluķiem un ķieģeļiem veidotās domnas vietu. Tā atsegta aptuveni 55 m² teritorijā. Domnas vieta identificēta pēc pamatiem, lielajiem mūru brukumiem un kausēšanas sārņu notecējumiem, kas stiepušies vairāk nekā 10 metru garumā. Visa domnas teritorija šogad netika atsegta, taču skaidrs, ka kausējamā krāsns bijusi tam laikam diezgan liela. Vēl 3 m dziļumā atrasta dzelzs rūdas glabātava, kas savulaik izskatījusies pēc baļķu konstrukcijām ierobežotas masīvas kastes. Arheologus arī priecē vieta, kur, pēc visa spriežot, ražotāji krāvuši neizdevušās detaļas un pusfabrikātus. Starp atradumiem ir dažāda veida lielgabalu lodes, lielgabalu fragmenti, šrapneļi, katlu dibeni, naglas, dzelzs tapas. Atrasts liels daudzums vēl citu dzelzs detaļu, kas tomēr grūti atpazīstamas. Dita Auziņa atzīst, ka pagaidām nav konstatēts praktiski nekas, kas vēstītu par sadzīvi un manufaktūrā strādājušajiem cilvēkiem. “Tur nodarbināja klaušu zemniekus, kas nāca no apkaimes. Pavisam netālu ir Riežu muiža. Vai darbinieki dzīvoja arī uz vietas, šobrīd grūti pateikt. Drīzāk, ka viņi no rīta nāca uz darbu un vakarā devās prom. Dzīvošana uz vietas te varēja būt stipri nebaudāma – kvēpi, pastāvīga upes ūdenslīmeņa maiņa,” spriež arheoloģe. Pats no Valonijas nākušais meistars, uzvārdā Deprē, dzīvojis aptuveni kilometru no manufaktūras, vietā, kur arī mūsdienās atrodas mājas ar nosaukumu “Deprejas”.

Reklāma
Reklāma

Pusi no izrakumiem nepieciešamā finansējuma šogad piešķīrusi pētniecībā ieinteresētā Vecumnieku novada pašvaldība, otru pusi – LU. LVI tas ir pirmais šāda veida projekts, kas īstenots kopā ar pašvaldību. Iecerēts, ka izrakumi turpināsies arī nākamajā gadā.