Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. novembris, 2016
Drukāt

Hercoga Jēkaba manufaktūra bijusi jaudīga (3)

Foto - Rūdolfs BrūzisFoto - Rūdolfs Brūzis

Par to, ka reiz Zvirgzdes upes līkumā pie Vecumniekiem kūpējusi hercoga Jēkaba dibinātas dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūras kausējamā krāsns, mūsdienās liecina arheologu uzietais lielais izdedžu, sakusumu un ogļu daudzums.

Lai arī hercoga Jēkaba piekoptie hercogistes industrializācijas mēģinājumi ir leģendāri, līdz šim vēsturnieki tos pētījuši tikai pēc arhīvu dokumentiem, taču papīrā rakstītais un dabā ieraugāmais mēdz atšķirties.

Šovasar pirmo reizi Latvijas arheoloģijas vēsturē veikti izrakumi Kurzemes un Zemgales hercogistes 17. gadsimta dzelzs manufaktūrā. Jūlijā un augustā Latvijas Universitātes arheologi sadarbībā ar senās metalurģijas speciālistiem no Norvēģijas pētīja hercogistes dzelzs apstrādes un ražošanas manufaktūras vietu Vecumnieku novadā pie bijušajām “Asaru” mājām, Zvirgzdes upītes līkumā. Pētījums notika LU un Oslo universitātes projekta “Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos” (“TechTrans”) ietvaros. Pavasarī projekta “TechTrans” gaitā tika apzinātas 12 ar dzelzs ražošanu Kurzemes un Zemgales hercogistē saistītas vietas. Izrakumus veica tikai vienā.

Pēc izrakumu vadītāja, LU Latvijas Vēstures institūta pētnieka Rūdolfa Brūža atzinuma Vecumnieku jeb Vecmuižas manufaktūra izrādījusies lielāka un jaudīgāka, nekā uzskatīts: “Produkcijas daudzums tur bija tuvu industriālajam, neskatoties uz to, ka tā gadā darbojusies vien 7 – 9 nedēļas, kad atļāva ūdens līmenis upē.” Rakstītie avoti liecina, ka manufaktūra pastāvējusi no 1650. līdz 1686. gadam. Hercogam te bijusi lielgabalu lietuve, kurā stobri arī urbti, tāpat lietas lielgabalu lodes un granātas, muskešu lodes. Zināms, ka 1677. gadā divās nedēļās izlietas 2700 lielgaballodes, 500 granātas un vēl citi priekšmeti. Dzelzs te iegūta, kalta, apstrādāta. No Vecumnieku un Baldones apkaimē raktās purva rūdas tāpat ražotas detaļas dzirnavām, lāpstas, naglas, cirvji, miezeri. Produkcijas apjomi bijuši cienījami. Cits jautājums ir kvalitāte, jo dzelzs procents vietējā rūdā tomēr ir neliels. Tā vēl būtu laboratorijās pētāma un analizējama lieta.

Vēsturniekiem no dokumentiem zināms, ka 17. gadsimtā hercogistē dzelzs manufaktūras, neskaitot Vecumniekus, dibinātas daudzviet. Tās bijušas Saldus muižā, Turlavā, Lutriņos, Kliņģos, Baldonē, Biržos, Engurē, Ēdās. Jelgavā bijusi tēraudkaltuve, bet Skrundā izgatavotas musketes. Vairākumu manufaktūru dibināja hercogs Jēkabs (1610–1681), un tās līdz ar 17. gadsimta beigām arī beidza savu darbību. Vien Engures manufaktūra vēl darbojusies 18. gadsimtā.

Vecumnieku ražotnes atrašanās vieta ne vietējiem iedzīvotājiem, ne vēsturniekiem nebija noslēpums. Samērā nesenā pagātnē pie upes slējušies arī apauguši dzelzs sārņu un izdedžu pauguri. Par nožēlu, 20. gadsimta 50. gados tie lielākoties norakti un izmantoti vietējo ceļu uzlabošanai. “Jādomā, šajā akcijā nojauktas arī līdz tam, iespējams, saglabājušās manufaktūras daļas un ēku paliekas. Viens no vietējiem iedzīvotājiem teicās atceramies, kā strādnieki sadauzījuši un aizveduši pat lielgabalu akmens lejamās veidnes,” stāsta arheologs Brūzis.

Līdzīgi citām, Vecumnieku manufaktūra darbojusies ar ūdens spēku – ūdens uz dzirnavu rata novadīts ar dambja un kanālu palīdzību, bet rats darbināja kalves veserus un kausējamo krāšņu plēšas. Rakstītie avoti gan nesniedz informāciju ne par ražotnes plānojumu, ne tehnoloģijām. Pilnībā uz šiem jautājumiem nav spējuši atbildēt arī izrakumi. Meklējot kausējamās krāsns vietu, arheologiem izdevies uziet iespaidīgu daudzumu dzelzs un izdedžu sakusumu, kādi parasti uzkrājās manufaktūru dzelzs krāšņu dibenā. Tāpat uzieti apdedzināti dolomītakmeņi no kausējamās krāsns sienām un ogļu bedre. Tas viss apliecina krāsns klātbūtni, taču konkrētu tās atrašanās vietu konstatēt vēl nav izdevies. Nav izdevies arī viest skaidrību par ražotnes plānojumu. Piemēram, kur slējusies manufaktūras galvenā ēka ar pašu krāsni, kas atgādinājusi manteļskursteni, un plēšām, un kalvi. Atradumi pārsvarā raksturo manufaktūrā reiz saražoto produkciju – lielgabala ložu puses (lodes metināja no divām daļām), dažādi dzelzs stienīši un naglas, piešu daļas, arī keramikas lauskas. Interesants izrādījies sākotnēji šķietami bezveidīgs, aprūsējis dzelzs gabals, kas, papētot analoģijas, ar lielu iespēju izrādījies 15. – 17. gadsimtā plaši lietotā duramā un cērtamā ieroča halebardes sagatave.

Rūdolfs Brūzis atzīst, 
ka izrakumi Vecumnieku dzelzs manufaktūrā drīzāk uztverami tikai kā ieskats problemātikā, jo jautājumu radies vēl vairāk nekā pirms tam. Tajā pašā laikā izredzes nākamgad turpināt izrakumus ir visai neskaidras.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Latvijas manufaktūru laikmeta ekonomika ,kuras ietvaros plauka Kurzemes hercogiste,kopumā vāji pētīta. Arī sis apraksts ir pārlieku virspusējs. Nosaukti punkti kur kausēja rūdu un ieguva dzelzi.izgatavoja lielgabalus. Bet cik to bija hercogistē un it īpaši uz buriniekiem kuri aizpeldēja līdz Tobago ,cik tajos metāla ,cik pirkti ārzemēs ? Vai tiesa ,ka Kurzemes mastu priedes iepirka Spānijas un Portugāles kuģu būvētāji ? Kas par to teikts turienes arhīvos ? Jelgavā lēja tēraudu ! Kā tas pierādīts ,jo tēraudrūniecība sāk uzplaukt tikai 1875.g. ar Karnegi rūpnīcu. Bet sīklējumi bija pat tālā senatnē ,tad kā ar Jelgavas lietuvi !Patiesi daudz jautājumu un lai mūsu pētniekiem veicas pāgatnes kontūru noskaidrošanā.

  2. A es regulas ļāva strādāt? Tad taču latvijā varēja pelnīt! Vajadzēja aizliegt !!!

  3. dzelzs procents vietējā rūdā nosaka kausējuma DAUDZUMU .
    Kvalitāti nosaka TEHNOLOĢIJA !!!

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+