Par to, ka reiz Zvirgzdes upes līkumā pie Vecumniekiem kūpējusi hercoga Jēkaba dibinātas dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūras kausējamā krāsns, mūsdienās liecina arheologu uzietais lielais izdedžu, sakusumu un ogļu daudzums.
Par to, ka reiz Zvirgzdes upes līkumā pie Vecumniekiem kūpējusi hercoga Jēkaba dibinātas dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūras kausējamā krāsns, mūsdienās liecina arheologu uzietais lielais izdedžu, sakusumu un ogļu daudzums.
Foto – Rūdolfs Brūzis

Hercoga Jēkaba manufaktūra bijusi jaudīga 3

Lai arī hercoga Jēkaba piekoptie hercogistes industrializācijas mēģinājumi ir leģendāri, līdz šim vēsturnieki tos pētījuši tikai pēc arhīvu dokumentiem, taču papīrā rakstītais un dabā ieraugāmais mēdz atšķirties.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Šovasar pirmo reizi Latvijas arheoloģijas vēsturē veikti izrakumi Kurzemes un Zemgales hercogistes 17. gadsimta dzelzs manufaktūrā. Jūlijā un augustā Latvijas Universitātes arheologi sadarbībā ar senās metalurģijas speciālistiem no Norvēģijas pētīja hercogistes dzelzs apstrādes un ražošanas manufaktūras vietu Vecumnieku novadā pie bijušajām “Asaru” mājām, Zvirgzdes upītes līkumā. Pētījums notika LU un Oslo universitātes projekta “Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos” (“TechTrans”) ietvaros. Pavasarī projekta “TechTrans” gaitā tika apzinātas 12 ar dzelzs ražošanu Kurzemes un Zemgales hercogistē saistītas vietas. Izrakumus veica tikai vienā.

Pēc izrakumu vadītāja, LU Latvijas Vēstures institūta pētnieka Rūdolfa Brūža atzinuma Vecumnieku jeb Vecmuižas manufaktūra izrādījusies lielāka un jaudīgāka, nekā uzskatīts: “Produkcijas daudzums tur bija tuvu industriālajam, neskatoties uz to, ka tā gadā darbojusies vien 7 – 9 nedēļas, kad atļāva ūdens līmenis upē.” Rakstītie avoti liecina, ka manufaktūra pastāvējusi no 1650. līdz 1686. gadam. Hercogam te bijusi lielgabalu lietuve, kurā stobri arī urbti, tāpat lietas lielgabalu lodes un granātas, muskešu lodes. Zināms, ka 1677. gadā divās nedēļās izlietas 2700 lielgaballodes, 500 granātas un vēl citi priekšmeti. Dzelzs te iegūta, kalta, apstrādāta. No Vecumnieku un Baldones apkaimē raktās purva rūdas tāpat ražotas detaļas dzirnavām, lāpstas, naglas, cirvji, miezeri. Produkcijas apjomi bijuši cienījami. Cits jautājums ir kvalitāte, jo dzelzs procents vietējā rūdā tomēr ir neliels. Tā vēl būtu laboratorijās pētāma un analizējama lieta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēsturniekiem no dokumentiem zināms, ka 17. gadsimtā hercogistē dzelzs manufaktūras, neskaitot Vecumniekus, dibinātas daudzviet. Tās bijušas Saldus muižā, Turlavā, Lutriņos, Kliņģos, Baldonē, Biržos, Engurē, Ēdās. Jelgavā bijusi tēraudkaltuve, bet Skrundā izgatavotas musketes. Vairākumu manufaktūru dibināja hercogs Jēkabs (1610–1681), un tās līdz ar 17. gadsimta beigām arī beidza savu darbību. Vien Engures manufaktūra vēl darbojusies 18. gadsimtā.

Vecumnieku ražotnes atrašanās vieta ne vietējiem iedzīvotājiem, ne vēsturniekiem nebija noslēpums. Samērā nesenā pagātnē pie upes slējušies arī apauguši dzelzs sārņu un izdedžu pauguri. Par nožēlu, 20. gadsimta 50. gados tie lielākoties norakti un izmantoti vietējo ceļu uzlabošanai. “Jādomā, šajā akcijā nojauktas arī līdz tam, iespējams, saglabājušās manufaktūras daļas un ēku paliekas. Viens no vietējiem iedzīvotājiem teicās atceramies, kā strādnieki sadauzījuši un aizveduši pat lielgabalu akmens lejamās veidnes,” stāsta arheologs Brūzis.

Līdzīgi citām, Vecumnieku manufaktūra darbojusies ar ūdens spēku – ūdens uz dzirnavu rata novadīts ar dambja un kanālu palīdzību, bet rats darbināja kalves veserus un kausējamo krāšņu plēšas. Rakstītie avoti gan nesniedz informāciju ne par ražotnes plānojumu, ne tehnoloģijām. Pilnībā uz šiem jautājumiem nav spējuši atbildēt arī izrakumi. Meklējot kausējamās krāsns vietu, arheologiem izdevies uziet iespaidīgu daudzumu dzelzs un izdedžu sakusumu, kādi parasti uzkrājās manufaktūru dzelzs krāšņu dibenā. Tāpat uzieti apdedzināti dolomītakmeņi no kausējamās krāsns sienām un ogļu bedre. Tas viss apliecina krāsns klātbūtni, taču konkrētu tās atrašanās vietu konstatēt vēl nav izdevies. Nav izdevies arī viest skaidrību par ražotnes plānojumu. Piemēram, kur slējusies manufaktūras galvenā ēka ar pašu krāsni, kas atgādinājusi manteļskursteni, un plēšām, un kalvi. Atradumi pārsvarā raksturo manufaktūrā reiz saražoto produkciju – lielgabala ložu puses (lodes metināja no divām daļām), dažādi dzelzs stienīši un naglas, piešu daļas, arī keramikas lauskas. Interesants izrādījies sākotnēji šķietami bezveidīgs, aprūsējis dzelzs gabals, kas, papētot analoģijas, ar lielu iespēju izrādījies 15. – 17. gadsimtā plaši lietotā duramā un cērtamā ieroča halebardes sagatave.

Reklāma
Reklāma

Rūdolfs Brūzis atzīst, 
ka izrakumi Vecumnieku dzelzs manufaktūrā drīzāk uztverami tikai kā ieskats problemātikā, jo jautājumu radies vēl vairāk nekā pirms tam. Tajā pašā laikā izredzes nākamgad turpināt izrakumus ir visai neskaidras.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.