Herkulesa cīņa izvērtusies elektrohaosā 0
“Mums jātiek galā ar Herkulesa cienīgu uzdevumu. Bez “ja” un “bet”.” Tā, aizstāvot ierosmi atteikties no atomenerģijas, pērnvasar uzrunā parlamentam uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele.
Tobrīd bija pagājuši trīs mēneši kopš šausminošās atomkatastrofas Fukušimā un pie kanclera biroja Berlīnē ar plakātiem “Atomenerģija? Paldies, nē!” pulcējās tūkstošiem kodolreaktoru pretinieku. Kā rāda socioloģiskās aptaujas, vairākums Vācijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka tolaik pieņemtais lēmums pilnībā atteikties no kodol-enerģijas līdz 2022. gadam, pārejot uz atjaunojamiem resursiem, bijis pareizs. Tomēr tā īstenošana gada laikā uz priekšu pavirzījusies vien nedaudz. Paveikts vienkāršākais no darbiem – slēgtas astoņas atomelektrostacijas. Turpretī no energopārvades tīkla, kas vajadzīgs atjaunojamās enerģijas pārvadīšanai no valsts ziemeļiem uz dienvidiem un ir enerģijas pārejas procesa mugurkauls, pagaidām uzbūvēti vien pārsimt no nepieciešamajiem vairākiem tūkstošiem kilometru. Nesokas arī ar jaunu gāzes un ogļu staciju celtniecību, ar ko paredzēts uz laiku aizvietot energodeficītu. Tikmēr arvien vairāk mājsaimniecību grimst tumsā, nespējot samaksāt strauji augošos elektrības rēķinus. Kā vērtē enerģētikas eksperti, aizvadītais uzskatāms par “zaudētu gadu” un, ja enerģijas pāreja turpmāk tiks vadīta tikpat haotiski kā līdz šim, Vācijai draud energocenu eksplozija.
Trūcīgie maksā par bagātajiem
“Nekādā gadījumā,” tā, vaicāts, vai nav vīlies Vācijas valdības lēmumā atteikties no kodolenerģijas, atmet ar roku berlīnietis Heincs Millers. Būdams pensionēts inženieris, viņš enerģijas pārejā pirmkārt saskatot biznesa nišu. Radikālais solis, atsakoties no atomstacijām, Vācijai paver izredzes kļūt par pasaules tirgus līderi zaļo tehnoloģiju nozarē, viņš ir pārliecināts: “Un tas, ka mums tādēļ vairāk jāmaksā par elektrību – tas taču ir nieks. Tie taču ir tikai daži desmiti eiro mēnesī, mēs to varam atļauties, jo vēlāk mums tas atmaksāsies.”
Citādās domās par enerģijas pāreju ir tie apmēram 200 tūkstoši Vācijas iedzīvotāju – sociālo pabalstu saņēmēju, kam saskaņā ar Vācijas Paritātes asociācijas ziņām pērn par nesamaksātiem rēķiniem dzīvokļos uz laiku tikusi atslēgta elektrība. (Citas organizācijas min pat lielākus skaitļus – 600 tūkstoši iedzīvotāju.)
Cilvēkiem, kuri saņem maksājumus no ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmas “Hartz IV”, valsts sedz mitekļa īres maksu un apkures izdevumus, taču par elektrību viņiem jāmaksā pašiem, naudu šai vajadzībai atlicinot no 374 eiro lielā ikmēneša naudas pabalsta.
Pietiek ar viena mēneša maksājuma kavējumu, lai ierastos montieris un elektrību atslēgtu.
Par sauli maksā par daudz
Turklāt ļaudīm, kuri pieder nabadzīgākajam sabiedrības slānim, nav tādu priekšrocību kā H. Milleram. Proti, tāpat kā daudzi citi labi situēti vācieši, arī viņš uz savas mājas jumta uzstādījis solāro paneli. Tā ražoto enerģiju saskaņā ar likumu no viņa par paaugstinātu cenu iepērk energokoncerns, iekļaujot šīs izmaksas enerģijas cenā patērētājam. Tieši pārmērīgais, daudzos desmitos miljardu eiro mērāmais atbalsts saules enerģijas ražotājiem tiek uzskatīts par galveno elektrības cenu pieauguma iemeslu. Likums gan paredz, ka ar katru gadu atbalsts saules elektrības piegādātājiem tiek samazināts, tomēr, tā kā solārās enerģijas ražotāju skaits aug, izdevumi atbalstam turpmākajos gados turpinās palielināties.
Turklāt saules enerģijas tehnoloģiju izplatība vairs nedod arī sevišķu labumu Vācijas tautsaimniecībai, jo jaunās iekārtas arvien biežāk tiek importētas no Ķīnas. Tādēļ Vācijas ekonomikas ministrs Filips Roslers pieprasījis straujāku atbalsta samazinājumu saules enerģijai, tomēr to īstenot kavē šī biznesa pārstāvju protesti.
Tieši enerģijas pārejas īstenošana līdzās eirokrīzes problēmu risinājumam varētu kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas izšķirs, vai Vācijas kanclere Angela Merkele varētu saglabāt savu posteni arī pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām. Pēc sakāves, kuru A. Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība cieta nesen notikušajās Vācijas lielākās federālās zemes Ziemeļrei-nas-Vestfālenes vēlēšanās, Vācijas valdības vadītāja lūdza savu posteni pamest vides ministram Norbertam Rotgenam, viņa vietā izraugoties Pēteru Altmeijeru.
