Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. decembris, 2015
Drukāt

“Hermanim ir tiesības tā teikt” (25)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Piektdien Eiropu pāršalca Hamburgas “Thalia Theater” izplatītā vēsts, ka starptautiski pazīstamākais latviešu režisors Alvis Hermanis ir nolēmis pamest darbu šajā teātrī, kur 2016. gada aprīlī pirmizrādi vajadzēja piedzīvot viņa iestudētajai izrādei “Krievija. Beigu spēles”, motivējot to ar protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem. Šī ziņa izsaukusi diskusiju vētru Vācijas medijos, debašu forumos un sociālajos tīklos. Par notikušo diskutē arī Latvijā.

“Hermanim ir tiesības tā teikt. Un ir drosme. Esmu pateicīgs viņam par sadumpošanos pret šā laika trakumu,” raksta kāds Vācijas teātra internetvietnes nachtkritik.de komentētājs, un viņam netrūkst domubiedru. Tikmēr, piemēram, izdevums “Die Welt” satraucas par “režisora rasistisko loģiku”, jo viņš uzskatot “visus bēgļus par potenciālajiem teroristiem”.

“Thalia Theater” ir viens no trim valsts teātriem Hamburgā. Tā vadītājs Joahims Lukss publiski izteicies, ka teātris atbalsta humānās palīdzības sniegšanu iebraukušajiem cilvēkiem, kuru skaits Vācijā šogad varētu pārsniegt miljonu. Pēc izdevuma “Der Spiegel” datiem, teātris patvēruma meklētājiem nesen ziedojumu akcijās savācis 100 000 eiro, palīdz arī ar pārtiku un citos veidos. Teātra repertuārā ir arī lugas, kas ataino bēgļu sūro likteni un pārdzīvojumus. Piektdien “Thalia Theater” izplatīja paziņojumu, ka A. Hermanis atteicies turpināt sadarbību “politisku motīvu” dēļ.

Teātra direktors Joahims Lukss pauda izbrīnu un starp rindām nojaušamu sašutumu par latviešu režisora rīcību, novērtējot to kā izpausmi “dziļajai sašķeltībai, kas (attieksmē pret patvēruma meklētājiem) šobrīd valda Eiropā”, un “vēl nomācošāk un šokējošāk, ka tā skārusi arī kultūras jomu”. Vēlāk Alvis Hermanis nāca klajā ar paziņojumu (to publicējam pilnībā), ka lūdzis atcelt savu iestudējumu Hamburgā ļoti privātu iemeslu dēļ, norādot, ka “Thalia Theater” publiskos izteikumos bez viņa atļaujas manipulējis ar viņa privāto vēstuļu fragmentiem, kas izņemti no konteksta.

“Nevēlējos strādāt teātrī, kas sevi pozicionējis par bēgļu patvēruma centru. Neuzskatu viņus par politiskiem bēgļiem, jo visi tie miljoni, kas ieradušies Vācijā, ir to izdarījuši, šķērsojot Austriju,” skaidrojot savu lēmumu, LTV sestdien izteicās A. Hermanis. Viņš arī pauda, ka Latvijai nevajag uzņemt bēgļus, kuri nekontrolēti, nereģistrēti, bez dokumentiem iebraukuši Eiropas Savienībā: “Tas, ko šajos jautājumos domā sabiedrība un ko – politiķi, šobrīd ļoti atšķiras. Tā sekas mēs redzēsim turpmāko gadu laikā, kad Eiropā daudzviet notiks vēlēšanas.” Nesenajā intervijā “Latvijas Avīzē” režisors sacīja: “Pats būdams politnekorekts cilvēks, vienmēr esmu bijis pārsteigts, cik Vakareiropa ar savu politkorektumu tālu aizspēlējusies. Pašreizējā politika ilgtermiņā ir kolektīva Eiropas pašnāvība.”

Tagad pēc notikumiem saistībā ar Hamburgas “Thalia Theater” no reakcijas lielajos Vācijas internetmedijos nojaušams, cik ļoti Hermanis ar savu uzdrīkstēšanos ir saviļņojis Vācijas sabiedrību. “Osnabrücker Zeitung” norāda, ka režisoram esot “problēmas ar atvērtības un tolerances” izpratni. “Deutschlandradio Kultur” komentētājs Mihaels Lāge domā, ka arī pats Hermanis, kad viņš 90. gadu sākumā devās veidot karjeru uz Rietumiem, nav bijis “nekas cits kā bēglis, tikai augstākā līmenī”. Interneta diskusijās nedēļas nogalē netrūka viedokļu, kas atbalsta “Hermaņa cīņu pret vācu pārprasto humānismu”, tādu, kas pauž cieņu pret viņa personīgo izvēli, vērtējot to kā godīgu un drosmīgu. Citi teic, ka izprot viņa bailes par savas ģimenes drošību, bet ne argumentāciju kopumā. Tomēr izskatās, ka ir piepildījies arī “Frankfurter Rundschau” (FR) komentētāja Ulriha Zaidlera prognozētais, ka nu pār dumpīgo režisoru velšoties “dubļu straume”. Izskan, ka ar savu “izlēcienu” Hermanis simboliskā nozīmē sev “aizcirtis durvis” uz Vācijas teātra pasauli. Viņa iestudējumi esot jāizņem no repertuāra.

“No vienas puses šķiet, ka Hermani varētu tikai apsveikt kā cilvēku, kurš publiski pauž savu viedokli un kuram nav ne mazākās bailes to izdarīt, bet šai situācijai ir arī otra puse,” aģentūrai LETA paudusi teātra kritiķe Silvija Radzobe. Viņa uzsvēra, ka Hermanis tomēr atrodas Vācijā, kur viņam laipni piedāvāts darbs, kuru viņš arī veiksmīgi veic, vairodams savu mākslinieka popularitāti, slavu un materiālos ienākumus, kas tam nāk līdzi. “Līdz ar to kaut kādā veidā, nebūdams Vācijas pilsonis, Hermanis ir persona no ārzemēm, kurš Vācijā atrodas ne tikai tādēļ, ka tā piedāvā interesantu darbu, kāds, iespējams, nebūtu pieejams Latvijā, bet acīmredzot arī ievērojamākus ienākumus nekā Latvijā,” sacīja teātra kritiķe. “Līdz ar to Hermaņa rīcība šķiet nedaudz dīvaina. Tāpat šķiet, ka Vācija diez vai mainīs savu politiku, pateicoties šai Hermaņa aktivitātei. Tas liekas pat nedaudz komiski, kaut arī varu stipri kļūdīties.”

Jāpiebilst, ka rīt Parīzes “Opéra Bastille” pirmizrādi piedzīvos Hektora Berlioza operas – dramatiskās leģendas “Fausta pazudināšana” iestudējums A. Hermaņa režijā, kur galveno lomu dziedās slavenais vācu tenors Jonass Kaufmans.

Publisks paziņojums

Vai saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu?

“Thalia Theater” intendants savu apgalvojumu izteica, manipulējot ar teikumiem, kas tika izņemti no manu privāto vēstuļu konteksta (neprasot man atļauju).

Esmu lūdzis atcelt manu iestudējumu Hamburgā ļoti privātu iemeslu dēļ. Pašlaik strādāju Parīzē un dzīvoju tajā pašā pilsētas daļā, kurā notika masu slaktiņš. Ikdienas dzīves sajūta šeit ir kā Izraēlā. Pastāvīga paranoja. Pat sliktāk, jo Parīzes ebreju kopienas cilvēki ir pirmie, kas pamet šo pilsētu. Mums visapkārt ir apdraudējums un bailes. Tas, kas šeit notika pirms divām nedēļām, ir bijusi trauma mums visiem.
Esmu septiņu bērnu tēvs un neesmu gatavs strādāt atkal vēl vienā potenciāli bīstamā pilsētā. Kā zināms, tie, kas piedalījās 9/11 (teroristu uzbrukums ASV 2001. gada 11. septembrī. – Red.), arī nāca no Hamburgas, starp citu.

Mēs zinām, ka pat Vācijas valdība mainīja bēgļu politiku pēc Parīzes traģēdijas. Tātad cena, kas tika samaksāta, lai beidzot atzītu saikni starp imigrācijas politiku un terorismu, bija 132 jaunu cilvēku nāve Parīzē.

Vai Vācijā saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu? Pēc sarunas ar “Thalia Theater” cilvēkiem es sapratu, ka viņi nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem. Viņi sevi identificē ar bēgļu uzņemšanas centru. Jā, es nevēlos tajā piedalīties. Vai es varu atļauties savu izvēli un savus uzskatus? Kur paliek demokrātija?

Nedomāju, ka mani politiskie uzskati ir radikālāki par lielākās daļas eiropiešu uzskatiem. Mēs neatbalstām šo entuziasmu atvērt Eiropas robežas nekontrolētai imigrācijai.

Jo īpaši Austrumeiropā mums nav saprotama šī eiforija. Vai tiešām jūs domājat, ka visi 40 miljoni Polijas iedzīvotāju, piemēram, ir neonacisti un rasisti?

Alvis Hermanis

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Atbalstu Hermani. -Un tagad nopietnā britu pētījumā apstiprināts – nepilnu divdesmit gadu laikā Latvija bija spējusi kļūt par vadošu, strauji plaukstošu Eiropas valsti – vienu no Eiropas TOP 10 valstīm. T.i. līdz 1940.g. krievu boļševiku okupācijai, krievu-vācu Staļina-Hitlera pakta realizācijai, kura rezultātā ap trešdaļa kritušo, aizdzīto, izsūtīto, noslīcināto bēgļu no kuģiem, boļševiku bombardēšanas rezultātā (sabiedrotajiem klusiciešot). Sagrauta saimniecība. Iesūtīti gandrīz miljons migrantu, lielākā daļa no kuriem Valsts valodu (latviešu) nezina un negrib. ES valstu, vispirms Vācijas pienākums bija vispirms, proporcionāli šos okupācijas rezultētos bēgļus ņemt sev. Arī citām ES valstīm. Un tikai pēc tam runāt par tagadējo migrantu- bēgļu uzņemšanu. Un tikai pēc referenduma, jo suverēnā vara pieder tautai, kura spiesta pilnā mērā izciest sekas.

  2. Gods un cieņa mūsu izcilajam kultūras nesējam Latvijas vārdu pasaulē – Alvim Hermanim. Mēs esam Tavā pusē, pazīstot rietumu pasaules kūtrumu, patmīlību, egocentriskumu, lepnību utt.
    Kārtējais pierādījums tam, ka mēs neesam “mīļi” ne austrumiem, ne rietumiem! .., atgriezušies “turimuticiet” laiks…kapitāldemokrātiskais komunisms!

  3. Atbalstu Hermaņa kunga rīcību! Palūkojieties, kā Rietumeiropā pieaug to partiju popularitāte, kuras aicina nostāties pret šo bēgļu straumi! Nepaies ilgs laiks, kad jaunās valdības tik pat laipni sūtīs šos cilvēkus atpakaļ, tērējot, pie tam, lielu naudu. Par Radzobes kundzes rīcību brīnos – likās gudrs un inteliģents cilvēks.

  4. Un Latvijā saduras divi kultūru virzieni. Vieni ideālisti kā vācieši, raksta likumus un dzīvē cenšas tos ievērot, OTRI – Latvijas likumus nav un netaisās ievērot, vienīgas sarunāšanas, blati un štelles.

  5. latvietis parastais Atbildēt

    hermanis ir un paliek neiecietigs nacists. protams zināma taisniba ir, un es ar ne sevišķi par bēgļiem priecājos, bet no otras puses lieliski atceros hermaņa izlēcienus tepat uz velešanām kad viš kvieca ka jāatņem tiesibas velet visiem kas nevēl tā kā viš vēlas. mākslinieks protams talantigs, nav vārdam vietas, bet kā cilvēks- pēdejais sūdabrālis.

    • latvietis neparastais Atbildēt

      Tie ebreji, kas pēc terrorakta sāka pamest Parīzi, baidoties par savu drošību, tev arī ir nacisti?

      • latvietis parastais Atbildēt

        ko nu centies sarunu novirzit citā gultnē parizes ēbrejus piesaucot? raksts un komentārs ir par hermani, bet tu centies uzmanibu novers citā virzienā kad patiesiba sāk acīs cirst

    • Tu neesi nekāds “latvietis parastais”, tu esi “latvietis” kangariskais.

  6. Pēc Radzobes prātojumiem iznāk ka visi mūsu izcilie diriģenti, solisti un režisori tikai tādi bēgļi vien ir, kas tiecas pēc rietumu labumiem. Un kaut arī personīgi man nepatīk Hermaņa darbi, taču katram ir tiesības uz SAVU viedokli un tā izteikšanu. Es vienmēr esmu apbrīnojis rietumu lielo civilizāciju augsto aprobežotības pakāpi un tāpēc uzskatu, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj. Pēc 2. pasaules kara vācieši slimīgi sacenšas savā starpā kurš būs tas lielākais demokrāts un lai pasaule redz cik ļoti tie mainījušies. Smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi priekš visas Eiropas.

  7. radzobi par imigrācijas komisāri!

  8. Hermani kā režisoru apbrīno daudzviet pasaulē, taču tādu radzobi neviens tā īsti pat nezina. kaut kāda veca sievele, kas pati sevi pasludinājusi par “eksperti”

  9. Nekad neesmu domājusi, ka Hermanis ir kāds īpašs ģēnijs vai tautas sirdsapziņa. Un viņš ar saviem ienākumiem jau nu mierīgi varēja izvēlēties mierīgāku rajonu, kur dzīvot, ja jau tas rajons bija tik bīstams. Katram ir tiesības paust savu viedokli, taču šajā situācijā jau nu varēja atkal muļķīgi nesaistīt bēgļus ar teroristiem.

  10. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un Hermanim tāds ir. Nožēlojami ir tie ļautiņi, kas nespēj saprast tālāk par sev izdevīgo oficiālo viedokli. Kāpēc cilvēkam jāslēpjas un jārunā tas, ko viņš nedomā. Pilnībā atbalstu Alvja Hermaņa rīcību un dziļi cienu viņa talantu. … un par vāciešiem – viņi ir naivi un stulbi, jo nesaprot, kas vispār pasaulē notiek. Pārāk mietpilsoniski ir līdz šim dzīvojuši, bet turpmāk tā vairs nevarēs.

    • Pilnīgi piekrītu par visiem 100%

    • Vārds vārdā piekrītu. Ir jābūt drosmei izteikt savu viedokli. Peldēt pa straumei ir drošāk, neizcelties, neizteikties, norīt, noliekt galvu, pagriezt vaigu…. Tas attiecas ne tikai par Hermaņa viedokli.
      Nupat vienā lielā slimnīcā tika izplatīta publiski cienījamu kolēģi klaji apmelojoša vēstule. Vēstules organizatore visiem zināma medicīnas jomā skandaloza persona. Visi to zin, bet atradās cilvēki, kuri bija gatavi parakstīt šo melīgo un cilvēka cieņu aizskarošo sacerējumu. Iemesli līdzīgi- bailes, nedrošība, pašcieņas trūkums, dzimtbūšanas gēna ekspresija.

  11. Hermanis spēj dzīvot un rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu.
    Šķiet, ka Radzobe gan tā nevarētu.
    Vēl – ir ļoti simptomātiski, ka “atvērtā” un “tolerantā” vācu sabiedrība tagad gāž dubļu straumes pār citādi domājošu režisoru. Notikušais labi parāda, ka cilvēka tiesību priesteri un ziloņkaula torņos sēdošie akadēmiķi, kā arī viņu rupori, toleranci redz tikai kā viena virziena ielu – sev vēlamajā virzienā vedošu. Jebkāda kustība citā virzienā tiek apkarota ar sēru un uguni!

  12. Esmu lepna,ka ar tādu izcilu personību kā A.Hermanis dzīvoju vienā valstī un vienā laikā.
    Žē,lka Radzobei nesaprast to, ka var būt arī tā,ka sirdsapziņa un dzīves filozofiskie principi-gara spēks ir augstāki par praktisko izdevīgumu.
    Paldies,paldies par drosmi ! Ja kaut viens politiķis mūsu valstī būtu ar tādu personisko atbildību par savu misiju šajā pasaulē un šajā laikā!!!

  13. Mūsdienās,kad ar liberālismu,politkorektumu un demokrātiju tiek maskēta cenzūra,kas ir tik pat iespaidīga un bīstama kā PSRS-VISU CIEŅU A.HERMAŅA KUNGAM.

  14. Nelielais S.Radzobes fragments vedina domāt par atalgojuma visspēcību.Tās priekšā jebkurš zaudē kultūrvesturiskos ideālus,kļūstot par sabiedrības radīto mēslu putekļsūci. A.Hermanis ir no cita kaula ,tāpēc tik nesaprasts.

  15. Cienu šo cilvēku par drosmi un uzdrošināšanos aizstāvēt Eiropas vērtības! Nomelnošanas kampaņa ir sākusies, bet tas bija zināms un ir likumsakarīgi. Dīvains šķiet tieši S.Radzobes komentārs, nevis A. Hermaņa rīcība.

  16. Neesmu drošs, ka kungs nepilda specuzdevumu.

Draugiem Facebook Twitter Google+