Foto – AFP&Jānis Deinats

Hermanis: Kremlī labā roka nezina, ko dara kreisā 10

Trešdienas vakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis rakstnieka, scenārista, kinorežisora un aktiera Vasīlija Šukšina piemiņas vakaru, kura laikā demonstrēts arī latviešu režisora Alvja Hermaņa iestudētās izrādes “Šukšina stāsti” fragments un Putins par to Hermani paslavējis, vēsta Kremļa oficiālā tīmekļa vietne.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Savukārt izrādes “Šukšina stāsti režisors” Alvis Hermanis šodien izplatīja preses paziņojumu, kritizējot Krievijas Federācijas prezidenta izteikumus un nostāju. Publicējam pilnu režisora paziņojuma tekstu.

“4. novembrī Putins Maskavā ne tikai apmeklēja manis iestudēto izrādi “Šukšina stāsti”, bet uzreiz pēc izrādes necienīgi uzvedās publiskā vietā (skat. internetā): uzkāpa uz skatuves un teica propagandisku runu, kurā centās padarīt par savas ideoloģijas sabiedroto arī autoru Vasiliju Šukšinu, kurš jau sen vairs nav starp dzīvajiem un kuram ir liegta iespēja pretoties šai manipulācijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Labi zinādams Šukšina biogrāfiju un viņa daiļradi, gribu stipri apšaubīt, ka rakstnieks kļūtu par Putina sabiedroto, ja būtu nodzīvojis līdz šodienas notikumiem.

Sāksim ar to, ka viņa tēvu 1933. gadā apcietināja un pēc tam nošāva čekisti. Viņa literārajos darbos starp rindām ir nojaušama diezgan negatīva attieksme pret padomju varu (cik to ļauj tālaika cenzūras ierobežojumi).

Šukšins iemiesoja krievu cilvēka vislabākās īpašības – sirds gudrību, emocionālu viedumu un humora izjūtu. Nekad neticēšu, ka viņš atbalstītu un pievienotos tai sovjetiskajai lumpeņu psihodēlijai, kas šodien dominē Krievijas sabiedrībā un kuru Putins mēģina iepakot kā krieviskā garīguma atdzimšanu.

Pēdējā laikā Putina ideologi regulāri savās publikācijās cenšas par saviem sabiedrotajiem padarīt arī sen nomirušus krievu kultūras klasiķus – sākot no Puškina un beidzot ar Visocki. Šī ir nekrietna taktika, un tikpat vīrieša necienīgi (kā krievi teiktu – не по-мужски) arī izrīkojās Putins attiecībā pret Šukšinu 4. novembra vakarā.

Neviens pasaulē nenoliedz, ka Krievijas kultūrai ir diža vēsture, bet tiem sen nomirušajiem cilvēkiem nav nekāda sakara ar Putina antikrievisko ideoloģiju.

Tas, ka Krievijas prezidents apmeklē teātra izrādi, kuras režisors tieši mēnesi pirms tam ir iekļauts šīs valsts melnajā sarakstā, protams, pierāda tikai to, ka Kremlī šobrīd labā roka nezina ko dara kreisā. Tas liecina par nesakarīgu uzvedību, kas ir bīstama tieši tāpēc, ka vairs nav loģiska. Kā sabojājusies rotaļlieta, kuras kustības vairs nav aprēķināmas.”