Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. augusts, 2014
Drukāt

Brīvdienu amatnieks meklē hermētiķi. Kā neapjukt piedāvājumā?

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Lūdzu, pastāstiet vairāk par tā sauktajiem hermētiķiem! Būvmateriālu veikalos tūbiņu tik daudz, ikreiz negribas pārdevējam prasīt un savu vajadzību klāstīt, bet orientēties nosaukumos gandrīz nav iespējams…
 VIESTURS DURBĒ

 

Tūbiņa ar uzgali


Ja brīvdienu amatnieks meklē hermētiķi, viņam vajadzīga, vienkāršoti klāstot, desas izmēra tūbiņa ar uzgali un tā sauktā pistole, kas saturu ļauj vienmērīgi izspiest īstajā vietā un pareizajā biezumā. Jā, bet kuru īsti ņemt?

Ar šo problēmu ir saskāries katrs saimnieks, kam gribas kaut ko ar savām rokām izdarīt. Bet, lai nopirktu tieši to, kas nepieciešams, pareizākais variants ir izvaicāt lielveikala konsultantu. To silti iesaka arī SIA “Krimelte Latvija” tirdzniecības pārstāvis Edgars Lozda. Viņš stāsta, ka šīs gudrības nemāca pat topošajiem būvinženieriem – tās varot apgūt vienīgi pie produktu izplatītājiem, un ar to pats nodarbojoties, skolodams pārdevējus.

SIA “Krimelte Latvija” izplata visas tās tūbiņas, spainīšus un baloniņus, kurus pazīstam ar “Penosil” preču zīmi. Katru nedēļu pāris kravu ievedot no Tallinas, kur igauņi deviņdesmito gadu beigās izveidojuši modernu daudzprofilu ražotni. Tagad tā jau izaugusi par koncernu “Wolf group”, kas nupat iegādājusies hermētiķu rūpnīcu Spānijā. Preču zīme “Olivé” esot stabila vērtība Dienvideiropā, tur šie produkti arī palikšot, jo saturs līdzīgs.

“Penosil” nosacīti ir hermētiķu līderis Latvijā un aizņemot ap 30% pārdošanas apjoma. Preci piedāvā trīs cenu grupās: profesionāļiem – gold, amatniekiem – premium, iesācējiem – standart. Starpība starp pirmo un pēdējo ir vidēji 30%, taču runa lielākoties ir par centiem vai pāris eiro, jo šīs preces ir samērā lētas. Tuvākie konkurenti – beļģu “Soldal” un visi pārējie. Ko tie piedāvā?

Edgars Lozda skaidro, ka šiem materiāliem ne tikai jāaizpilda, bet arī jānoslēdz, jānoblīvē un jāsalīmē šuves.

Atkarībā no lietojuma apstākļiem tie iedalāmi trīs lielās grupas – akrila, silikona un poliuretāna materiāli. Galvenā atšķirība ir elastībā, kas pirmajam ir 5–15%, otrajam tā ir 5–45%, savukārt pēdējam – 5–25%. Tas rāda, kā hermētiķis spēj kompensēt nobīdes materiālu savienojumu vietās, kad tie ekspluatācijas laikā sāk staigāt, un novērst plaisu rašanos. Vēl svarīgi atcerēties, ka akrilu drīkst lietot tikai telpās, silikonu un poliuretānu – arī ārpusē, kur tiem pēc sacietēšanas nekaitē ne lieli plusi, ne mīnusi (silikonam deklarētā darba temperatūra ir -40…+110 °C robežās). Starp citu, poliuretānu kā izejvielu izmanto arī montāžas putu ražošanai, un tādas piedāvā “Penosil”, taču šī ir pavisam cita opera ne tikai aerosola iepakojuma dēļ. Putu vienīgais uzdevums ir siltināt, līmēt, blīvēt, proti, aizpildīt lielas spraugas, pieaugot tilpumā pat 250 reižu, taču bez papildu apdares ultravioletā starojuma iespaidā putas strauji sairst – vispirms kļūst dzeltenas, tad brūnas un pēc pusgada vienkārši sabirst. Lai attālā radniecība nejauc galvu, hermētiķi izvēloties!

Varenā trijotne


Pats vienkāršākais un dabiskākais šajā ģimenē ir akrila hermētiķis – plastiska masa, ko var gan špaktelēt, gan slīpēt un krāsot. Būtībā tāda ļoti bieza krīta pasta, sajaukta ar PVA līmi. Lūk, kāpēc to drīkst izmantot tikai telpās, kad likvidējamas nelielas plaisas griestos vai uz sienām. Dažos gadījumos der arī kokam. “Penosil” izpildījumā pieejama balta, pelēka vai brūna.

Silikoni ir no citas pasaules – tiem visiem, ne tikai hermētiķiem, bet arī, piemēram, silikoneļļai vai silikongumijai, galvenā sastāvdaļa ir mākslīgi iegūti silīcijorganiskie savienojumi, principā polimēri, kas attiecīgās kombinācijās ar citiem komponentiem dod vēlamo efektu. Hermētiķa versijā tā ir elastīga, mazliet taukaina masa, kas staipās kā gumija un sacietē gaisa mitruma ietekmē, ja temperatūra ir vismaz +5 °C. Šis nosacījums ir kopīgs visiem ražotājiem un obligāts katram lietotājam, izņemot hermētiķim Penosil All Weather – sintētiskai gumijai, kas cietē arī -5 °C.

Tīrs 100% silikons ir ļoti dārgs produkts, taču patērētājam tīkamāka ir lētāka prece, tāpēc ražotāji mēdz taupīt vai citādi izgrozīties. Par hermētiķa kvalitāti pēc tā iestrādes liecina masas sarukšana jeb saraušanās, proti, cik dziļa iedobe izveidojas šuves vietā. Īsti labam silikonam sarukums ir tikai 5%, par normu var uzskatīt 10%, taču gadās pat 30% – katram sava recepte, tostarp pildvielu īpatsvars. Lietotājam tā jau ir problēma, jo materiāls papildu apstrādei nepadodas, arī krāsa uz tā neturas, tāpēc tos piedāvā dažādos toņos, ieskaitot bezkrāsainus.

Pati burvīgākā silikona hermētiķu īpašība – aizpildot kādu šuvi, būtībā mēs šos materiālus, pat divus dažādus un pilnīgi atšķirīgus, salīmējam. Esot tikai trīs izņēmumi – polietilēns, bitumens un… ledus, apgalvo Edgars Lozda. Pats vannas istabā pie flīzēm ar to nofiksējis dvieļu pakaramo: jā, mazliet padodas, jo savienojums elastīgs, taču atraut nav iespējams. Morāle – kāpēc pirkt dārgās līmes, ja to pašu efektu var sasniegt daudz lētāk, par caurumu urbšanu vispār nerunājot!

Tiesa, izvēloties īsto silikonu konkrētam uzdevumam, der ielāgot dažas nianses. Tās atklāj šā hermētiķa papildu apzīmējums universālais, sanitārais un neitrālais, kas parasti saprotams arī svešā valodā. Izrādās, principiālā robežšķirtne ir… etiķis, kas pievienots gan universālajam, gan sanitārajam, lai palielinātu lipšanas spējas. Tas savukārt nozīmē, ka šos divus turiet tālāk no jebkura metāla: alumīnijs uzreiz sāk sūbēt, vēlāk pat cinkots un krāsots skārds (jumts, notekcaurules) sāk rūsēt. Un nemēģiniet arī ar sanitāro silikonu turpat tualetē, kur tikko keramikas pods uz keramikas flīzēm nostiprināts, vēl spoguli bez ietvara pie sienas pielīmēt, jo tam aizmugurē ir sudrabs…

Starp universālo un sanitāro nav lielu atšķirību, arī cenā. Abi nāk no vienas mucas, tikai pēdējais ir mazliet dārgāks, jo tam pievienots kāds fungicīds, lai vannas istabā vai citā mitrākā vietā neiemestos pelējuma sēnes.

Neitrālais silikons ir pats augstvērtīgākais, arī dārgākais, jo tajā nav etiķa, taču tam daudz plašāka izmantošana, izslēdzot iespēju pat nejauši kļūdīties.

Ar poliuretāna hermētiķiem – blīvākiem un ne tik elastīgiem, toties izturīgākiem – mājas apstākļos saskarsme ir retāka, jo tos lieto galvenokārt profesionāļi, piemēram, betonējot lielus vienlaidu laukumus, kam pēcāk izveido un aizpilda tā sauktās kompensācijas šuves. Šis hermētiķis drīzāk var noderēt, labojot jumtu vai flīzējot balkonu, lodžiju vai terasi, tikai žūšanas laikā nepieciešams sargāt no lietus, jo mitruma ietekmē šuvē pieaug masas tilpums un tā paceļas augšup, bet poliuretāns tur nav vainīgs. “Penosil” piedāvājumā ir pelēks, brūns un melns, vizuāli tas līdzīgs silikonam, arī nebaidās no saules UV starojuma, bet ir pats dārgākais visā hermētiķu ģimenē – līdz 5 eiro tūbiņā.

Starp citu, drīz šajā saimē būs nopietns pieaugums: Eiropas direktīvu gaismā, gādājot par mūsu veselību un drošību, jau radīti pirmie hibrīdhermētiķi – silikona un poliuretāna krustojums, kas, protams, mantojis tikai abu materiālu labākās īpašības!

PADOMI


• Pērkot hermētiķus, vēlams pievērst uzmanību izgatavošanas datumam vai derīguma termiņam – parasti tas ir 18 mēnešu vai divi gadi. Reizēm daži ilgāk aizķeras noliktavās vai veikalu plauktos.

• Ja tūbiņa nav izlietota, to vajag maksimāli cieši noslēgt, lai gaisa mitrums netiek klāt. Var uzgalī kaut vai nagliņu vai skrūvīti iebāzt, lai gan virskārta vienalga sacietēs…

• Ja gribas pastrādāt kādu cinisku jociņu, piemēram, pielīmēt pudeli pie galda vai zābakus pie grīdas, jau laikus sameklējiet silikona noņēmēju, lai izvairītos no barbariskām darbībām un lielākiem materiāliem zaudējumiem. Diemžēl tie visur nav nopērkami…

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+