Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. marts, 2016
Drukāt

Hibrīdbažas par vārda brīvību (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Valērijs Agešins

Pat paviršam politikas vērotājam “Saskaņas” pārstāvju pēdējo nedēļu histēriskie un pilnīgi pretrunīgie paziņojumi izklausās liekulīgi vai pat politiski šizofrēniski. Vēl pavisam nesen teju visi saskaņiešu līderi piepūstiem vaigiem demonstrēja sašutumu par BBC filmu, jo tur, redz, tiekot apšaubīta Latvijas suverenitāte, filma esot nodarījusi reālu ekonomisko kaitējumu valstij. No “Saskaņas” ievēlētais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins pat pieprasīja ierosināt krimināllietu par filmā attēloto Latvijas karoga sadedzināšanu. Taču, tiklīdz Saeima sāk darbu pie reāliem likuma grozījumiem, kas varētu tikt piemēroti nevis pret aktieriem vai režisoriem, bet pavisam īstiem karogu dedzinātājiem mūsu ielās, tā saskaņieši sāk dziedāt citu dziesmu.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi Latvijas drošības dienestu izstrādātus grozījumus Krimināllikumā, kas hibrīdkara apstākļos ļautu spēka struktūrām stingrāk vērsties pret Latvijas nacionālās drošības apdraudētājiem un sabiedrības musinātājiem.

Šis lēmums gluži kā akmens skudru pūznī izraisījis neapmierinātu rosību “Saskaņas” pārstāvjos. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins no Saeimas tribīnes apelēja pie vārda brīvības. “Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos ir vairākkārt norādījusi, ka tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašas robežas, un tā aizsargā arī tādas idejas, kuras sabiedrības vairākumam nav pieņemamas,” teica deputāts. Viņaprāt, konkrētie Krimināllikuma grozījumi ir tik vispārīgi un nekonkrēti, ka valdošā elite tos pēc pieņemšanas varēs izmantot, lai “novāktu no ceļa” gandrīz jebkuru politisku konkurentu vai citādi domājošu cilvēku, pasludinot viņa rīcību par pret­valstisku un suverenitāti apdraudošu – tostarp gan opozīcijas deputātus, gan kritiskus žurnālistus un pētniekus. Savukārt Agešina bijušais frakcijas biedrs Nikolajs Kabanovs laikrak­stā “Vesti” “bliež” vēl asāk – Krimināllikuma grozījumus atjaunojošie deputāti vairs nedraudzējoties ar galvu, viņi cenšoties ieviest pilnīgu cenzūru, apkarot politisko opozīciju “Kārļa Ulmaņa garā” un tā tālāk.

“Saskaņa”, kas ļoti mīl atsaukties uz Eiropas cilvēktiesību normām, gan labi zina, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija pieļauj vārda brīvības ierobežojumus ar mērķi aizsargāt valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļaut nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargāt veselību, citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļaut konfidenciālas informācijas izpaušanu, saglabāt tiesu varas autoritāti un objektivitāti.

To, ka žēlabām par vārda brīvības ierobežošanu šajā gadījumā nav īsta pamata, apliecina arī komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. “Šo politiķu argumentiem nav objektīva pamata. Tā ir savas pozīcijas demonstrēšana bez jebkāda empīriska seguma. “Saskaņas” reakcija gan nekādu pārsteigumu nerada. Tieši šos pašus argumentus dzirdējām pirms diviem gadiem, kad Saeima noteica kriminālatbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu attaisnošanu. Likumā jau tagad pastāv naida runas aizliegums un citi līdzīgi ierobežojumi. Vārda brīvībai ir savas robežas, kas ar jaunajiem grozījumiem gluži vienkārši kļūs redzamākas. Un katrs gadījums, kad kāds tās pārkāpj, raisa plašas ekspertu, juristu un sabiedrības diskusijas.” Kaprāns arī nepiekrīt saskaņiešu izteiktajām bažām, ka jaunais Krimināllikuma regulējums ļaus vērsties pret akadēmiķiem vai žurnālistiem, kas savos pētījumos vai rakstos kritizējuši valdošo varu – ja reiz kādam būtu jāuztraucas, tad tikai tādiem “akadēmiķiem” kā Aleksandram Gapoņenko, kura “pētījumi” drīzāk atgādina politiskus traktātus ar padomju laiku slavināšanu un Latvijas apmelošanu.

“Krimināllikuma nodaļa “Noziegumi pret valsti” ir pieņemta 1999. gadā, kad, protams, nevarēja ienākt prātā ne “zaļie cilvēciņi” Ukrainā, ne šīs daudzās informācijas kara metodes, ne hibrīdkara metodes,” debatēs likumprojekta nepieciešamību skaidroja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”). Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tādēļ Krimināllikumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Šis pants palīdzēs vērsties, piemēram, pret patlaban aktuālo militāro nometņu organizēšanu mūsu jauniešiem ārvalstīs. Piedāvātajā likuma redakcijā paredzēts kriminalizēt arī dažādas nevardarbīgas darbības pret valsts konstitucionālajām interesēm. Patlaban likums vēršas tikai pret vardarbīgām aktivitātēm, taču valsts varu iespējams gāzt arī bez tiešas vardarbības lietošanas. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu nozieguma sastāvu – darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti. Būtiskas izmaiņas paredzētas arī pantā, kas nosaka atbildību par spiegošanu un valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.

Likumprojekts tiek skatīts steidzamības kārtā, un galīgajā lasījumā to varētu pieņemt aprīlī. Pirms tam tajā tikšot iestrādāti arī precizējumi un komentāri, lai novērstu bažas par iespējām ļaunprātīgi interpretēt likuma normas.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. ASV VALDIIBAS DEPARTAMENTA RUPOORS UN melis !

  2. Naivis Kvadrātā Atbildēt

    antons 10. marts, 2016 18:35
    Atbildēt

    Nebūtu slikti, ja pret Gapoņenko tikai.
    Pazīstot “eliti” , pilnīgi iespējams, ka
    ” … valdošā elite tos pēc pieņemšanas varēs izmantot, lai “novāktu no ceļa” gandrīz jebkuru politisku konkurentu vai citādi domājošu cilvēku, pasludinot viņa rīcību par pret­valstisku un suverenitāti apdraudošu – tostarp gan opozīcijas deputātus, gan kritiskus žurnālistus un pētniekus… “. Diemžēl …
    —————————
    4.maija režīms ar šīem krimināllikumu papildinājumiem vienādi vērsīsies, kā pret pārāk skaļi sevi pieteikušajiem kremliniem, tā arī pret Latvijas patriotiem, nacionāli noskaņotajiem godprātīgajiem cilvēkiem un baidos,ka pret pēdējajiem visvairāk un visaktīvāk!

  3. Mums pašiem jātiesā! Atbildēt

    bet bet! 10. marts, 2016 15:07
    Atbildēt

    labāk jau vēlāk nekā nekad…!
    Visa vaina ir okupācijas seku (“5.kolonnas”) saglabāšanā.

    katolis 10. marts, 2016 18:33
    Atbildēt

    Kad tiesās tos prezidentus, ministrus un deputātus, kuri nodarbojās un joprojām nodarbojas ar okupācijas seku saglabāšanu un deokupācijas neveikšanu?

  4. Pretīgi visu to dzirdēt,jo SC aizstāv tikai tos likumus un tikumus kas ir pieņemami Kremlim.SC darboņi itkā nevarot saprast kas ir lojalitāte LV.Izpētiet visu šo 25 gadu Saeimas sēdes un balsojumus un jūs redzēsiet faktiskus NELOJALITĀTES pierādījumus pret LV no SC !!ASV,Francijas vēstnieki cenšas runāt valsts val.,bet Vešņaks neprot pat “paļdīs”pateikt,bet bāzt degunu LV iekšejāS LIETĀS TO GAN,uN sc SKRIEN PĒC sAEIMAS SĒDĒM AR RAPORTU PIE ŠĪ MONSTRA.aGEŠIN,PAMULDI TU KAUT KO LĪDZĪGU PIE Putina dumā !!!Palasi krievu avīzes,paseko Maskavas nama aktivitātēm,utt.Ar KO jūs ,krievi,varat pierādīt lojalitāti valsatij no kuras akas dzerat???Kas jūs visus te tur? Skatertju doroga kaut uz Sīriju pie družbaniem.Jūs tā noskaņojiet aR SAVU UZVEDĪBU pret SEVI,KA JĀBŪT tupam LAI TO NEAPJĒGTU.

  5. Nebūtu slikti, ja pret Gapoņenko tikai.
    Pazīstot “eliti” , pilnīgi iespējams, ka
    ” … valdošā elite tos pēc pieņemšanas varēs izmantot, lai “novāktu no ceļa” gandrīz jebkuru politisku konkurentu vai citādi domājošu cilvēku, pasludinot viņa rīcību par pret­valstisku un suverenitāti apdraudošu – tostarp gan opozīcijas deputātus, gan kritiskus žurnālistus un pētniekus… “. Diemžēl …

  6. Pakaļā sasmakas centru un smirdīgos krievžīdus.

  7. Šis likums nokavējies jau par 25 gadiem. Tad daudzi gapoņenkovi vai kabanovi būtu apklusināti savlaicīgi

    • labāk jau vēlāk nekā nekad…!
      Visa vaina ir okupācijas seku (“5.kolonnas”) saglabāšanā.

      • Kad tiesās tos prezidentus, ministrus un deputātus, kuri nodarbojās un joprojām nodarbojas ar okupācijas seku saglabāšanu un deokupācijas neveikšanu?

  8. “Patlaban likums vēršas tikai pret vardarbīgām aktivitātēm, taču valsts varu iespējams gāzt arī bez tiešas vardarbības lietošanas.”
    Par šo, lūdzu, vairāk. Kā iespējams gāzt varu bez tiešas (ir arī netieša vardarbība?) vardarbības lietošanas? Ja to gāž miermīlīgi (1991.gada Barikādes, Maidans Ukrainā – tā bija varas gāšana), tātad būs kriminālatbildība jeb uzvarētājus netiesās?? Ja gāž caur uzvaru (godīgu, negodīgu, ar Kremļa naudas vai ASV naudas atbalstu vēlēšanu kampaņās) Saeimas vēlēšanās, tad caurkritusī politikāne Jabločkina ar specdienestiem “vainīgos” arestēs?
    Šim likumam jābūt vērstam pret zaļajiem cilvēciņiem, kā arī Latvijas iekšienē dzīvojošajiem okupantiem un kolonistiem, kā arī Maskavas, Briseles un ASV pakalpiņiem.

  9. starp mums, meitenēm ... Atbildēt

    Šiem grozījumiem pāris svaigu un gana labu rakstiņu veltījis portāls pietiek.com

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+