×
Mobilā versija
Brīdinājums -16.5°C
Alma, Annemarija
Svētdiena, 25. februāris, 2018
3. janvāris, 2018
Drukāt

Himnu nedzied, jo nezinot vārdus

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Kaut Latvijas himnā ir tikai 28 vārdi, daudzi sabiedrības pārstāvji tos nezinot, tāpēc himnu nedziedot. To gan noteikti nevarētu teikt par Latvijas koristiem…

Latvijas Zinātņu akadēmija vakar publiskojusi slēdzienu pēc 2017. gada 1. novembrī notikušā ekspertu konsilija “Par Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!””. Eksperti nonākuši pie secinājuma, ka nedrīkst himnu atsvešināt no tautas un sodi neveicinās tās izpildījuma uzlabošanos.

Par konsilijā runāto vēstījām jau “LA” rakstā “Mūziķi “privatizēs” himnu?” pagājušā gada 2. novembrī. Tagad, pēc diviem mēnešiem, konsilija gaitas izklāsts un slēdziens apkopots uz 20 lappusēm.

Lūk, dažas no konsilija vairāk nekā divdesmit ekspertu paustajām bažām: himnas dziedājumam sabiedriskās vietās piebalso arvien mazāka sabiedrības daļa, jo nezina vārdus; nereti, īpaši solistu izpildījumā, tā tiek atskaņota nepareizi, tostarp tiek lietota saīsināta himnas versija, kas nav pieļaujams; pat himnas izpildījums, ar ko pulksten sešos no rīta sākas Latvijas Radio programma, ir neprecīzs.

Eksperti, kuri pārstāvēja gan kordiriģentu saimi, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru, gan vairākas augstskolas, vienīgo specializēto nošu izdevniecību “Musica Baltica” u. c., atzinuši, ka himnas izpildījums sabiedriskās vietās nereti ir nekvalitatīvs, tomēr klaja necieņas izrādīšana himnai nav definēta un praksē nav arī konstatēta, neviens par to nav sodīts.

Lai ikvienam sabiedrisku pasākumu rīkotājam būtu pieejams laba himnas izpildījuma ieraksts un atbilstoša partitūra, Kultūras ministrija tūlīt pēc konsilija savā mājaslapā atvēra īpašu himnai veltītu sadaļu, arī “Musica Baltica” nošu teksta drukāto versiju, sazinoties ar izdevniecību, var lejuplādēt bez maksas. Eksperti aicina ierakstīt vismaz vienu precīzu Latvijas valsts himnas atskaņojumu profesionāla kora izpildījumā, ko tad varētu izmantot publiskos pasākumos, izglītības iestādēs un mācot kolektīvus. Tāpat eksperti aicina normatīvajos aktos noteikt, ka tikai šāds ieraksts atskaņojams valsts radio un televīzijas kanālos, sākot dienas programmu.

Konsilijā, kuram gan nav likumiska spēka, nolemts arī, ka jauni administratīvie sodi himnas izpildījuma uzlabošanai nav nepieciešami, jo “sodi nav metode himnas izpildījuma uzlabošanai”. Tā vietā lielāka uzmanība himnas vārdu, mūzikas un izpildījuma vienotībai jāpievērš izglītošanā un audzināšanā, jo galvenais līdzeklis laba himnas izpildījuma nodrošināšanā, pēc konsilija ekspertu uzskata, ir “patriotisma kultūras attīstīšana sabiedrībā un katrā indivīdā”.

Eksperti vienojās, ka himnas īsās versijas izpildījums pieļaujams tikai ārkārtas izņēmuma gadījumos, kad “to prasa pamatoti noteikts laika ierobežojums”, taču tie nevar būt sporta notikumi. Himnas īsā versija varētu nozīmēt ievada daļas neatskaņošanu vai pirmās daļas neatkārtošanu.

Eksperti uzskata, ka nav racionāli regulēt valsts himnas izpildījumu divos īsos normatīvajos aktos (tie ir likums “Par Latvijas valsts himnu” un Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti”). Tā vietā pašreizējo MK noteikumu normas esot jāiestrādā likumā “Par Latvijas valsts himnu”, papildinot 3. panta 1. punktu (tas skan: “Latvijas valsts himna izpildāma latviešu valodā ar Kārļa Baumaņa komponēto mūziku (notis likuma pielikumā). Himnu var atskaņot arī instrumentālā izpildījumā.”) par himnas atskaņošanu ar diviem jauniem apakšpunktiem.

 

Pilnu konsilija gaitas izklāstu un slēdzienu lasiet portālā la.lv.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+