Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. februāris, 2012
Drukāt

“Hipotēku bankas” peļņa 2012. gadā – 1,73 miljoni lati

hipotbanka_leta

Valstij piederošā “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”) pērn nopelnījusi 1,73 miljonus latu, aģentūru BNS informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

“”Hipotēku banka” pagājušo gadu pabeidza ar 1,73 miljonu latu peļņu, un 90% no šīs peļņas tiks ieskaitīti valsts budžetā. Pašlaik sekmīgi turpinās bankas komercdaļas aktīvu pārdošanas process, lai izveidotu vienotu valsts attīstības finanšu institūciju,” paziņojumā presei norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Jarockis pavēstīja, ka pērn “Hipotēku banka” turpināja mērķtiecīgu un pakāpenisku pārveidi par attīstības finanšu institūciju, vienlaikus uzturot augstus bankas stabilitāti raksturojošos rādītājus.

“Tāpat “Hipotēku banka” jau patlaban sekmīgi realizē valsts attīstības programmas, un tās pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot “Hipotēku bankas” infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaicīgi nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību,” piebilda FM pārstāvis.

Viņš atgādināja, ka atbilstoši iepriekšpieņemtajiem lēmumiem bankai līdz 2013. gada beigām ir pilnībā jāpārtrauc komercdarbība un jākoncentrējas tikai uz Latvijas ekonomikai svarīgu attīstības programmu realizāciju.

 

“FM ir pārliecināta, ka “SEB Enskilda” konsultanta izstrādātā pārdošanas stratēģija ir optimālākais variants, kā noteiktajā laikā – līdz šā gada otrajai pusei – atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam un ar iespējami labākiem nosacījumiem pārdot bankas komercdaļu, lai jau nākamajā gadā “Hipotēku banka” strādātu kā pilnvērtīga attīstības institūcija,”  piemetināja Jarockis.

“Hipotēku bankas” valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko norādīja, ka “Hipotēku bankas” pagājušā gada darbības rezultāti apliecina biznesa aktivitātes pieaugumu valsts definētajās biznesa atbalsta mērķauditorijās. “Esmu gandarīts, ka pērn būtiski – par 50% – ir pieaudzis “Hipotēku bankas” kreditēto biznesa sācēju skaits. Par 55%, salīdzinot ar 2010.gadu, ir pieaudzis pieprasījums pēc mikrokredītiem, pakāpeniska un stabila izaugsme notiek arī bankas sadarbībā ar mazo un vidējo uzņēmumu sektoru. Tas apliecina valsts atbalsta instrumenta nepieciešamību un efektivitāti esošajā ekonomiskajā situācijā,” atzina Paņko.

Bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte informēja, ka, realizējot valsts atbalsta programmas, turpina palielināties “Hipotēku bankas” klientu skaits uzņēmēju vidū. Pieaudzis arī jaunu klientu skaits privātpersonu sektorā, kas apliecina klientu augstu uzticību bankai. 2011.gadā “Hipotēku banka” turpināja pārveidi par attīstības finanšu institūciju.

Viņa pavēstīja, ka, realizējot līdzsvarotu bankas finanšu politiku, šogad 15.februārī banka dzēsa visas apgrozībā esošās, tās emitētās hipotekārās ķīlu zīmes. “2012.gadā strādājam, lai jau drīzumā paplašinātu esošo programmu iespējas. Sadarbībā ar nozaru ministrijām strādājam pie jaunu valsts atbalsta programmu izveidošanas, lai uzņēmējiem īstajā brīdī sniegtu efektīvu un viņu vajadzībām atbilstošu atbalstu,” informēja Eglīte.

Pēc bankas sabiedrisko attiecību speciālistes teiktā, “Hipotēku bankas” peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļu samaksas bija 14,3 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielinājusies par 60%. Bankas ieņēmumi pagājušajā gadā sasniedza 29,4 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā 2010.gadā. Bruto aktīvu apmērs 2011.gadā samazinājās par 52,7 miljoniem latu jeb par 7%, sasniedzot 755,5 miljonus latu.

 

Līdzīgi kā finanšu sektorā kopumā, “Hipotēku bankas” bruto kredītportfelis samazinājās par 13%, sasniedzot 519,2 miljonus latu, ko veido attīstības aizdevumu portfelis 217,2 miljoni latu (42% no portfeļa) un komercaizdevumu portfelis 302 miljoni latu (58% no portfeļa).

Eglīte arī piebilda, ka “Hipotēku banka” uztur augstus bankas stabilitāti raksturojošos rādītājus, kas būtiski pārsniedz Kredītiestāžu likumā noteiktos minimālos apmērus. Kapitāla pietiekamības rādītājs 31.decembrī bija 17,6% (minimālais apmērs 8%). Likviditātes rādītājs 31.decembrī bija 91%, kas ir trīskārt augstāks par minimālo apmēru 30%.

“Virzoties uz pārveidi par attīstības institūciju, 2011.gadā “Hipotēku banka” turpināja kreditēt valstij svarīgas jomas, valdības uzdevumā finansējot uzņēmējdarbības sākšanu, attīstību un veicinot uzņēmumu konkurētspēju. Pagājušajā gadā banka piešķīrusi finansējumu 91,2 miljonu latu apmērā. 2011.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 50% pieaudzis “Hipotēku bankas” “Starta” programmas finansēto uzņēmējdarbības sācēju skaits, mikrokredītu saņēmēju skaits pieaudzis par 55%. Divas trešdaļas mikrouzņēmumu biznesa projektu ir Latvijas reģionos, kā arī ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, astotā daļa biznesa projektu ir Latvijas pierobežas reģionos. Lauksaimniecības uzņēmumu skaits, kas izmantojuši valsts atbalstu “Hipotēku bankā”, ir dubultojies, proti, pieaudzis par 95%. Pakāpeniski un stabili pieaug valsts atbalsta saņēmēju skaits arī mazo un vidējo uzņēmumu sektorā,” pastāstīja Eglīte.

Valdība pērn 1.novembrī apstiprināja “Hipotēku bankas” pārveides procesu un tās komercdaļas pārdošanas stratēģiju.

“Hipotēku banka” dibināta 1993.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir valsts. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos.

2010.gadā kopumā “Hipotēku bankas” auditētie zaudējumi bija 67,92 miljoni latu, kas ir par 25,7% lielāki nekā 2009.gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+