Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. aprīlis, 2013
Drukāt

Hokejisti ceļas piketam

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijas hokeja izlase šonedēļ Somijas galvaspilsētā Helsinkos jau 17. reizi pēc kārtas sāks dalību pasaules čempionāta elites divīzijā. Iespējams, pēc gadiem mums šis pasākums būs jānoraugās no malas, jo elektrības cenu pieauguma dēļ Latvijā ir nopietni apdraudēta ledus haļļu darbība.


Lai pievērstu sabiedrības un amatpersonu uzmanību samilzušajai problēmai, Latvijas hokeja sabiedrība pirmo reizi vēsturē nolēmusi rīkot piketu pie Ministru kabineta. Uz šodienu to pieteikusi Latvijas Ledus haļļu asociācija (LLHA), kurā apvienojušās visas 15 mūsu valstī esošās ledus halles.

 

Dārga elektroenerģija

“Viena ledus halle vidēji mēnesī par elektrību samaksā desmit tūkstošus latu, tātad visas kopā gada laikā aptuveni divus miljonus. No maija maksāsim vēl par 12 procentiem vairāk. Ir kāds brīdis, kad valstij jāsāk domāt un rīkoties. Ja tas nenotiks, Aizkrauklei būs sekotāji. (Aizkraukles halle 2009. gadā bankrotēja un pārtapa par tirdzniecības centru. – Red.) Ko no tā iegūs sabiedrība?” retoriski vaicā LLHA priekšsēdētājs Ēriks Miļuns, piebilstot, ka lielākas vai mazākas problēmas “savilkt galus” ir visām Latvijas hallēm – gan privātajām, gan pašvaldībām/olimpiskajiem centriem piederošajām.

Lielāko izmaksu sadaļu šādos objektos veido elektroenerģija, jo ledus saldēšanas iekārtas jādarbina 24 stundas diennaktī. Miļuns norāda, ka, ceļoties elektrības cenām, halles būs spiestas pacelt ledus īres cenu, kas šobrīd atkarībā no laika svārstās no 70 līdz 170 latiem stundā. Iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ to darīt nedrīkstot.

Aptaujātie ir vienisprātis, ka amatieru hokeja komandas sadārdzinājumu vēl “sagremos”, bet ietekme uz bērnu treniņu grupām būs liela un tas rezumēsies nacionālo izlašu rezultātu lejupslīdē. “Bērnu grupas uz ledus trenējas trīs četras reizes nedēļā, tagad būs mazāk – divas trīs.

Rezultāti jau šobrīd drīzāk iet uz leju nekā uz augšu – U-20 izlase izkrita no pasaules čempionāta elites divīzijas, tāpat U-18 izlase. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka mūsu bērni proporcionāli uz ledus trenējas mazāk, nekā vajadzētu,” skaidro Miļuns. Sporta sabiedrības pārstāvji norāda, ka runa ir ne tikai par hokeju, bet arī daiļslidošanu, šortreku un kerlingu.

 

Patīk sēdēt VIP ložā

“Mēs nodarbojamies ar jaunatnes audzināšanu, izglītošanu, atraušanu no ielas. Mums nav lielveikals vai azartspēļu zāle. Ja pazaudēsim sporta bāzes, bērniem būs mazāk iespējas nodarboties ar sportu, kas nākotnē nozīmēs lielākus izdevumus cietumiem, veselībai un tā tālāk,” uz ķēdītes graujošajām sekām norāda Ēriks Miļuns.

LLHA martā uzrakstīja vēstuli gan premjeram Valdim Dombrovskim, kurš ir Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājs, gan Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, arī vairākām ministrijām. Taču vairāk nekā mēneša laikā atbilde nav saņemta.

Valsts pirmajām amatpersonām patīk gozēties sportistu kompānijā, lidostā pasniegt ziedus, ģērbtuvēs teikt apsveikuma runas. “Apsēsties ložā un pamāt ar roku ir viena lieta, bet otra – izdarīt kaut ko lietas labā,” saka Miļuns.

 

Bagāto sporta veids

1997. gadā Latvijā bija tikai divarpus ledus halles. Līdz ar hokeja izlases panākumiem starptautiskajā arēnā sākās arī ledus haļļu būvniecības bums.

“Var jau teikt, ka neviens jums negarantēja izdošanos, taču ir atšķirība – tad, kad cēla, bija vieni izdevumu cipari un noteikts biznesa plāns, bet vēlāk tie mainījušies fantastiski, bet mūsu ledus īres cena nav celta jau piecus sešus gadus,” norāda Miļuns, kurš ir “Volvo sporta centra” Rīgā vadītājs.

Mazliet labvēlīgākā situācijā ir pašvaldībām piederošās halles, jo vietējā vara apmaksā bērnu grupām ledu. Tādējādi vecākiem izmaksas ir ļoti dažādas – Rīgā no no 30 līdz pat 100 latiem mēnesī. Latvijā pieņemts uzskatīt, ka hokejs ir bagāto sporta veids, taču tas ir nosacīti, un arī maksātspējīgo vecāku maciņš nav bezizmēra.

Ēriks Miļuns ar skaudību skatās uz kaimiņvalstīm, kur situācija ir daudz labvēlīgāka: “Somijā, Zviedrijā, Čehijā halles saņem dotācijas vai nu ar bērnu komandu starpniecību vai arī ir citi atbalsta mehānismi.”

Kā risinājumu asociācija piedāvā elektroenerģijas tarifa samazinājumu vai PVN samazinātās likmes piemērošanu sporta būvēm līdzīgi kā, piemēram, 12 procenti viesnīcām.

Tomēr labas ziņas viņiem šodien valdības pārstāvji neatnesīs – ne viens, ne otrs priekšlikums nav valdības dienas kārtībā, sarunā ar “LA” atzina Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks sporta jomā Edgars Severs. Arī uz citiem atbalsta mehānismiem šobrīd ir grūti cerēt.

Taču šobrīd ministrijai prioritāte ir sporta treneru atalgojuma celšana. Ledus hallēm būs jāķepurojas pašu spēkiem. Jāpiebilst, ka astoņām no 15 hallēm ir Nacionālās sporta bāzes statuss un tās ir simtprocentīgi atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, kā arī saņem dotāciju 5000 – 10 000 latu gadā. “Mēs (“Volvo sporta centrs”) mēnesī par elektrību samaksājam divdesmit tūkstošus,” Miļuna skatījumā atbalsts ir nesamērīgi mazs.

 

VIEDOKĻI

Modris Liepiņš, Tukuma ledus halles vadītājs: “Mēs elektrību pērkam nevis no “Latvenergo”, bet igauņiem, kas piedāvāja zemāku cenu, taču izmaksas tāpat ir ļoti lielas. Mēnesī – desmit tūkstoši un pat vairāk. Septiņu gadu laikā cenu par ledu neesam cēluši, to nedrīkst darīt! Hokeja un daiļslidošanas grupām ledus īri sedz pašvaldība, ikdienā pie mums trenējas 120 bērni. Ja izmaksas vēl palielināsies, būs ļoti sāpīgi. Mums jau šobrīd par peļņu nav nekādas runas, pērn pat bija nelieli mīnusi. Halle simtprocentīgi pieder pašvaldībai, un tai šāds objekts, protams, ir svarīgs, jo tepat ir viesnīca, kafejnīca, konferenču zāle. Ar infrastruktūru varam piesaistīt klientus, vasarā notiek nometnes un pieprasījums ir tik liels, ka nemaz nevaram visiem ledu nodrošināt.”

Gints Bisenieks, hokeja kluba “Pērkons” treneris: “Šobrīd bērni par treniņiem maksā 70 latus mēnesī, pašvaldības atbalsta mums nav. Ja paceļ maksu par ledu, cena būs ap 75 – 80 lati. Pieaugums varbūt nav dramatisks, bet – cik ilgi mēs visu krausim uz vecāku pleciem? Skandināvijā bērni par hokeja treniņiem maksā nesalīdzināmi mazāk nekā Latvijā. Vai tas ir loģiski? Krievijā, Baltkrievijā treneri saka – ja mums mēneša maksa būtu 100 eiro, varētu paši sevi trenēt, neviens te nenāktu. Bet Latvijā cilvēku apsēstība ar hokeju ir neizmērojama. Halles Latvijā noteikti nav par daudz.”

Juris Ozols, hokeja skolas “Rīga” direktora vietnieks: “Mūsu halle pieder pašvaldībai, līdz ar to situācija ir mazliet vienkāršāka. Šobrīd audzēkņu vecākiem ir līdzmaksājums – 30 lati mēnesī. Ja pieaugs izdevumi, tas būs jākompensē pašvaldībai vai vecākiem. Bet principā saspringums ir pamatots. Desmit gadu laikā siltuma cena pieaugusi vairāk nekā trīs reizes, elektrības – divarpus reizes. Tas ir nenormāli. Ledus īres cenu robeža ir sasniegta. Ja cels vēl – sāksies bankroti. Haļļu Latvijā nav par daudz, Rīgā – pat trūkst.”

 

UZZIŅA

Latvijas Ledus haļļu asociācija dibināta 2006. gada augustā, tajā apvienojušās visas Latvijas ledus halles: Akadēmijas ledus halle, Brocēnu ledus halle, Daugavas ledus arēna, Daugavpils ledus halle, Hokeja skola “Rīga”, “Inbox.lv” ledus halle, Jelgavas ledus halle, SIA “Ledus halle “Liepājas metalurgs””, OZO halle, Talsu Hokeja klubs, Tukuma ledus halle, Ventspils ledus halle, Vidzemes ledus halle, Vidzemes Olimpiskā centra ledus halle, “Volvo sporta centrs”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+