Holandes “Zelta laikmeta” pieskāriens 0

Mākslas muzeja “Rīgas birža” Lielajā izstāžu zālē līdz 26. augustam apskatāma holandiešu un flāmu vecmeistaru glezniecības izstāde “Floras valstība” no Maskavas mākslas galerijas “Modus Vivendi” kolekcijas.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Līdz pat 16. gadsimta vidum tagadējās Francijas, Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes robežas vēl nepastāvēja, toties atsevišķās pilsētās uzplauka mākslas dzīve. Īpaši izcēlās Antverpene, kurā strādāja ap 300 gleznotāju, lielākā daļa anonīmi. Tā laika nīderlandiešu mākslu sauc arī par Antverpenes manierismu, jo tajā itāļu renesanses atskaņas sadzīvoja ar racionālu pasaules skatījumu. 16. un 17. gadsimtu mijā iepriekš vienotās skolas vietā radās divas – Flandrijas un holandiešu. Flandrijā, kas bija Spānijas pakļautībā, izpaudās aristokrātu gaume un katoļu ticība. Reliģiska satura gleznas, ainavas, klusās dabas un batālijas ir ar barokālu ievirzi, tajās ir skaisti gleznieciski efekti, vitālas formas un krāsas, ko nereti papildina ziedu vijas. Turpretim Holandē māksla 17. gadsimtā izvirza jaunus ideālus, jo 1648. gadā tā kļuva par republiku ar dominējošo reliģiju kalvinismu. Holandes “Zelta laikmeta” glezniecība ir laicīgās mākslas uzplaukuma lieciniece. Tā ir reālistiska, sākot no portretiem līdz pat sadzīves ainām, kuru sīki izstrādātajos sižetos skatāmi arī smieklīgi raksturi un notikumi. Bagātīgi lietotie brūnganie, pelēcīgie toņi šo glezniecību padara tuvāku mūsu krāsu izjūtai.

Rīga var lepoties ar Nīderlandes, holandiešu un flāmu mākslas kolekcionēšanas tradīcijām jau kopš aizpagājušā gadsimta vidus. Arī tagad holandiešu un flāmu glezniecības kolekcija ir viens no mākslas muzeja “Rīgas birža” lepnumiem. Paralēli jau esošajai kolekcijai visas vasaras garumā muzeja Lielajā izstāžu zālē varēs aplūkot arī darbus no galerijas “Modus Vivendi” (Maskava) mākslas kolekcijas, kuras kodolu veido holandiešu un flāmu 17. gadsimta glezniecība. Profesors un galerijas īpašnieks Valērijs Babkins šo kolekciju veidojis desmit gadu laikā, darbus iegādājoties no privātpersonām Eiropā un izsoļu namos “Christie’s” un “Sothebys”. Uz Rīgu atceļojusi kolekcijas vērtīgākā daļa – 42 Ziemeļu baroka “Zelta laikmeta” mākslinieku 46 gleznas. Mākslas cienītājiem būs iespēja pirmo reizi Rīgā skatīt tik plašu holandiešu un flāmu ziedu glezniecības kluso dabu izlasi, kur 20 audeklos vizuāli krāšņi un gleznieciski virtuozi ietverts dziļš simbolisks vēstījums. “Ziedu valodas” atšifrēšanā veikts zinātniski pētnieciskais darbs, piedaloties Krievijas un Rietumu mākslas vēsturniekiem, kā arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Botānikas institūta speciālistiem. Līdzās gleznām izstādē eksponēti arī pētījuma rezultāti, skaidrota katra zieda nozīme un kompozīcijas jēga. Izstādē eksponēti slavenās Brēheļu dzimtas, Haspara Pītera Ferbruhena jaunākā, Jana Baptistas Bosharta, Pītera Kastela III gleznotās ziedu kompozīcijas, kā arī krāšņas ziedu vijas, kas papildina dažādas figurālas kompozīcijas.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.