Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. janvāris, 2013
Drukāt

Holandiešu un flāmu glezniecības privātkolekcija “Rīgas Biržā”

foto - publicitātesfoto - publicitātes

No 16. februāra līdz 21. aprīlim Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē skatītājiem būs atvērta izstāde „Romantisma laiks”, kurā tiks eksponētas 70 gleznas no Jefa Rademakersa kolekcijas, kas ir viena no lielākajām holandiešu un flāmu 19. gadsimta glezniecības privātkolekcijām Eiropā.

Jefs Rademakerss ir pazīstams televīzijas raidījumu producents, kurš pēdējo divdesmit gadu laikā pēc savas kompānijas pārdošanas kļuvis par pilna laika kolekcionāru, un interese, kas radusies, veidojot raidījumus par mākslu, tiekoties ar mākslas vēsturniekiem, izstāžu kuratoriem, izsoļu organizētājiem, rezultējusies vērtīgā noteikta laika perioda mākslas darbu kopumā. Kolekcijā ir vairāk nekā 100 darbu, kurus vieno romantisma laikmeta gars visā 19. gadsimta garumā: agrākais datējums ir 1806. gads, vēlākais – 1870. gadi.
Izstāde reflektē galvenokārt 19. gadsimta pirmās puses Nīderlandes glezniecības tematus: vasaras un ziemas ainavas, jūras un pilsētas skatus, klusās dabas, portretus un žanra kompozīcijas. Fascinējoša ir tehniskā meistarība, ar kādu Andreass Shelfhauts, Barends Korneliss Kūkūks, Davids de Noters, Fredriks Marinuss Krusemans, Jakobs Abelss, Petruss fan Shendels un citi gleznotāji panāk iecerēto noskaņu, uzbur tā laika atmosfēru, liekot katram darbam krāsās un precīzajās formās mirdzēt kā dārgakmenim.
Nosacīti izstādes darbus var iedalīt vairākos tematiskajos lokos. Žanra ainas stilistiski saistās ar 19. gadsimta novirzienu – bīdermeijeru. Bazila de Loses kompozīcijas ļauj ielūkoties tā laika mājokļos, kur gatavo ēdienu, muzicē, spēlē kārtis un auklē bērnus. Kā neiztrūkstošs elements pārtikuša pilsoņa interjerā ir ģimenes locekļu portreti un krāšņas klusās dabas.
Tāpat kā sadzīves skati, arī pilsētu ainavas ar arhitektūras motīviem, dievnamu iekšskati vedina atcerēties holandiešu un flāmu glezniecības Zelta laikmeta tradīcijas 17. gadsimtā. Divus gadsimtus vēlāk mākslinieki šo līniju turpina, akcentu liekot uz kompilētām, iztēlē sacerētām pilsētas ainavām ar iespaidīgām arhitektoniskām būvēm, tā atklājot romantisma virziena teatrālo pusi. Izcilā mākslinieka Barta fan Hoves gleznas tam ir spilgts piemērs.
Romantisms kā virziens mākslā, literatūrā un mūzikā pauž noteiktu attieksmi pret dzīvi, un dabas atspoguļojums tiek izmantots, lai izteiktu emocijas. Izstādes kodolu veido dabas ainavu glezniecība, kurā iezīmējas romantisma laikmeta mākslai raksturīgais – kāpināts estētisms jeb vizuālās baudas moments formveidē un trauksmains, melanholisks, mistisks vai pat draudīgs noskaņojums saturiskajā aspektā. Marīnas ar bangojošiem svina pelēkiem viļņiem, saulrietā mirdzošiem rāmiem ūdeņiem vai caurspīdīgi dzidrām debesu un jūras atspulgu spēlēm ir Luija Meiera glezniecības tēma, autora darbos panāktā noskaņa dominē pār konkrētajiem dabas elementiem. Tāds pats virsuzdevums ir tā saucamajām noktirnēm – poētiskām mēnesnīcām vai sveces izgaismotiem interjeriem. Šī tēma aizskar ļoti cilvēcisku netveramā un ātri zūdošā skaistuma stīgu. „Nakts gleznotājs” Jakobs Abelss specializējies saulrietu un mēness apspīdētu ūdeņu attēlošanā, ar dabas tēlu palīdzību panākdams smeldzīgu aizplūstoša laika sajūtu.
Jefa Rademakersa kolekcija ir tikusi izstādīta Valsts Ermitāžā Sanktpēterburgā (Krievija), Lēvenes muzejā (Beļģija), KUMU Mākslas muzejā Tallinā (Igaunija) un citur. Uz Rīgu izstāde atceļojusi no Siņebrjuhova Mākslas muzeja (Sinebrychoff Art Museum) Helsinkos (Somija).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+