Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

Holivudas kino nodoklis varētu ienest 300 000 latu


stalts_leta2

Ideja par Latvijas kino nacionālo pasūtījumu nupat sākusi ieņemt noteiktas aprises, taču vēl daudz neskaidru un diskutējamu jautājumu.

 

“Pamatdarbs – nonākt pie viena kopsaucēja – ir paveikts, lai gan tas nebija viegli,” vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē sacīja pie Kultūras ministrijas februārī izveidotās darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Dāvis Stalts. “Latvijas kino nacionālais pasūtījums var un tam vajag kalpot valstiski audzinošiem mērķiem, liekot sabiedrības ievērojamai daļai aizdomāties par tēmām, kas svarīgas mūsu Latvijas attīstības perspektīvā, kā arī liekot mūsu kino spilgti prezentēt Latvijas tēlu ārvalstīs,” viņš uzsvēra. Atbildot uz nereti dzirdētām bažām, sēdē tika norādīts, ka nacionālā pasūtījuma ieviešana kino nozarē neskars radošo brīvību un dažādību. “Pasakām, ko sagaidām, atstājot pēc iespējas lielāku brīvību izpildīšanā,” sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Režisors Juris Poškus uzsvēra, ka jaunās ierosmes mērķis ir arī izveidot plānu, kā atveseļot kino nozari Latvijā kopumā.

Pēc nacionālā pasūtījuma ik gadu varētu tapt viena spēlfilma un (vai) viena bērnu animācijas pilnmetrāžas filma, kuru iespējamā tematika varētu būt saistīta ar kādu no tematu lokiem, kurus noteiktu katru gadu – Latvijas vēsture, folklora, klasika, kultūras mantojums; Latvija, zeme, kurā vēlamies dzīvot; sabiedrības saliedētība, integrācija; spēcīga ģimene. Sēdē gan izskanēja šaubas, vai tiešām katru gadu būtu jānosauc kaut kas cits.

No Nacionālā pasūtījuma fonda kino veidotājiem varētu būt iespējams saņemt līdz 90% projektam nepieciešamā finansējuma, kas tiks nodrošināts vairāku gadu ilgumā.

Kino nacionālā pasūtījuma fondam tiek plānots piesaistīt aptuveni 1 400 000 latu ik gadu, naudu iegūstot gan no privātā, gan valsts sektora.

 

Viens no iespējamajiem naudas avotiem, kas sēdē raisīja vislielākos strīdus, ir tā sauktais Holivudas kino nodoklis, no kura, pēc darba grupas aprēķiniem, varētu iegūt 300 tūkstošus latu. Vairāki deputāti, iestājoties pret jauna nodokļa ieviešanu, iebilda, ka tas varētu raisīt neveselīgu konkurenci, turklāt noteikti palielinātu kino biļešu cenas.

 

“Šāds nodoklis rosinātu kinoteātrus vairāk rādīt Eiropas un nacionālo kino,” uzsvēra režisors Juris Poškus, atgādinādams šā brīža netaisnīgos spēles noteikumus un atcerēdamies savu pieredzi ar filmu “Colka Cool”, kas kinoteātrī “Citadele” noturējusies vien trīs nedēļas, bet citur to sekmīgi izrāda vēl šobrīd.

Vēl 100 tūkstošus latu fondā varētu veidot valsts kapitālsabiedrību ziedojumi, kuri tiktu administrēti caur Valsts kultūrkapitāla fondu, 700 000 latu būtu valsts budžetā plānotie ieņēmumi no nodokļu pārdales, bet 300 tūkstoši latu – papildu budžeta finansējums LTV, lai tā, sadarbojoties ar producentiem un režisoriem, varētu veidot sabiedrībai nozīmīgas televīzijas filmas.

Citu neskaidru jautājumu kontekstā vēl nav līdz galam izdomāts, pēc kādiem principiem tiks veidota ekspertu padome un vai tās locekļi saņems atalgojumu. Darba grupa vēlētos, lai tas tiktu administrēts caur Nacionālā kino centra šā brīža finansējumu. Tāpat strīdi vēl būs par kritēriju un tematu noteikšanu un to konkrētu piemērošanu pēc nacionālā pasūtījuma radītajām filmām. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Gints Grūbe šajā saistībā, atsaucoties uz BBC televīzijas praksi, esot izteicis interesantu domu veidot forumu, kurā sabiedrībai būtu iespēja deleģēt savus pārstāvjus. Pats Dāvis Stalts gan uzskata, ka šo ideju īstenot būtu visai riskanti, jo sabiedrība Latvijā ir stipri atšķelta no kinoindustrijas procesiem. Lai lietas šajā ziņā labotu, ideāls būtu jau sen dažādos līmeņos pārrunātais risinājums par jau digitalizētā latviešu kino zelta fonda iekļaušanu skolu programmās. Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Zvirbule sēdē norādīja, ka NKC šobrīd cenšoties panākt aktīvāku dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai labākās latviešu filmas kaut vai uzskates līdzekļa statusā tiktu iekļautas skolu programmās. Dāvja Stalta vadītā darba grupa ar nākamo ziņojumu sola nākt pēc mēneša.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+