Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. maijs, 2015
Drukāt

Holivudas producenti uzņems drāmu par baltiešu izsūtīšanu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kannu kinofestivāla ietvaros ir kļuvis zināms, ka talantīgā britu aktrise Bela Povlija atveidos galveno lomu Holivudas producentu producētā drāmā „Pelni sniegā” („Ashes in the Snow”). Filma tiks veidota pēc lietuviešu izcelsmes rakstnieces Rūtas Šepetis pasaulslavenās grāmatas „Starp pelēkiem toņiem” („Between Shades of Gray”) motīviem un stāstīs par baltiešu ciešanām izsūtījumā Sibīrijā.
Emocionālās drāmas filmēšana tiks sākta jau ziemā. Par tās režisoru ir izvēlēts lietuviešu izcelsmes amerikānis Marius Markevičius, kurš ir veiksmīgs kino producents, bet kā režisors plašāku atpazīstamību izpelnījās ar 2012. gadā uzņemto dokumentālo filmu par Lietuvas basketbola izlasi.
Grāmatas „Starp pelēkiem toņiem” stāstu par 15 gadus veco Līnu, kuru kopā ar māti un jaunāko brāli 1941. gadā deportē uz Sibīriju un kura nolemj savas ģimenes un tūkstošiem citu deportēto cilvēku piedzīvoto iemūžināt zīmējumos, kino vajadzībām pielāgos aktieris Bens Jorks Džons.
Galvenās – Līnas – lomas atveidotāja britu aktrise Bela Povlija tiek uzskatīta par nākamo pasaules TOP kino zvaigzni un šobrīd ir vērojama arī Latvijas kinoteātros britu romantiskajā komēdijā „Nakts bez kroņa” („Royal Night Out”). Tikko pirmizrādi piedzīvojušās filmas pamatā ir patiess stāsts par princešu Elizabetes un Margarētas piedzīvojumiem ārpus Bekingemas pils mūriem, kad vecāki viņām atļauj uz vienu nakti atstāt karalisko rezidenci un kopā ar tautu nosvinēt Otrā pasaules kara beigas. Aktrise Bela Povlija filmā „Nakts bez kroņa” attēlo princesi Margarētu.
Savukārt Holivudas producentu iecerētās izsūtījuma drāmas „Pelni sniegā” oriģinālstāsta autore Rūta Šepetis ir dzimusi un augusi ASV. Viņas tēvs ir lietuvietis, kurš kopā ar saviem vecākiem atstāja Lietuvu Otrā pasaules kara beigās, bēgot no padomju okupācijas. 1941. gadā Baltijas valstis Lietuva, Latvija un Igaunija nozuda no pasaules kartes un atkal parādījās tajā tikai 1990. gadā. Pasaulē par to tiek stāstīts reti, un Rūta savā grāmatā, kas Silvijas Brices tulkojamā (apgāda „Zvaigzne ABC” izdevumā) ir lasāma arī latviešu valodā, ir vēlējusies runāt to simttūkstošu baltiešu vārdā, kuriem Staļina represijas atņēma visu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+