Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Holokausta noliegšana – krimināli sodāma 20 valstīs. Kā būs ar Latvijas okupāciju? (24)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Februāra sākumā Saeimā sākās debates par Krimināllikuma grozījumiem, kas paredzētu kriminālatbildības noteikšanu par Latvijas okupācijas noliegšanu, slavināšanu vai attaisnošanu.

“Universāla ļaunuma” meklējumos?


Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 
paziņoja, ka šādi likuma grozījumi būtu pretrunā ne tikai Satversmei, bet arī starptautiskajiem likumiem. Piemēram, Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10. pants nosaka, ka visiem ir tiesības uz vārda brīvību un ka šīs tiesības sevī ietver arī tiesības brīvi paust viedokļus. Tiesa, 10. panta 2. paragrāfā ir iekļauti izņēmuma punkti, kuri attaisnotu vārda brīvības ierobežošanu. Tie ir – “nacionālā drošība, teritoriālā integritāte, sabiedriskā drošība, nemieru vai nozieguma novēršana, veselība vai morāles aizsardzība”.

Pēdējos gados karstas debates norisinājušās par to, vai ir pamatoti kriminālatbildību noteikt arī par holokausta noliegšanu. Pirms septiņiem gadiem – 2007. gadā – ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja holokausta noliegumus. Tajā pašā gadā Vācija, kas tobrīd bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, rosināja, ka holokausta noliegšana būtu jāatzīst par likumpārkāpumu visā savienībā. Toreizējās Vācijas tieslietu ministres Brigitas Ciprīsas ierosinājums aizsāka karstas debates, taču likuma spēku nepieņēma. Tas ir atkarīgs no katras valsts likumiem.

Aptuveni 20 valstīs holokausta noliegšana ir atzīta par pretlikumīgu. Šo valstu vidū ir arī deviņas Eiropas Savienības valstis – Austrija, Vācija, Francija, Rumānija, Polija, Slovākija, Beļģija, Čehija un Lietuva. Polijā un Lietuvā likumos, kas būtu attiecināmi uz holokausta noliegšanu, atrunāti arī sodi par Padomju Savienības noziegumu noliegšanu. Bargākie sodi par holokausta noliegšanu ir noteikti Austrijā, kur tie ir spēkā jau kopš 1945. gada, kad tie tika pieņemti ar mērķi nepieļaut “nacionālsociālisma reaktivizāciju”. Tikmēr lielākajā daļā valstu holokausta noliegšana par likumpārkāpumu tikusi atzīta vien 90. gados. Vācijas augstākā tiesa tikai 1994. gadā lēma, ka holokausta noliegšana vairs nebūtu vienādojama ar vārda brīvību. Britu publicists ietekmīgajā laikrakstā “The Times” un interneta žurnāla “Spiked” redaktors Maiks Hjūms vēl nesen vienā no savām publikācijām izteicās, ka vairākums mēģinājumu kriminalizēt holokausta noliegumu saistāmi ar mūsdienu politiku. Viņaprāt, Eiropas politiķi vēstures faktus izmanto “universāla ļaunuma” radīšanā, lai īstenotu savus politiskos mērķus. “Deviņdesmitajos gados Rietumu valdības “jaunos nacistus” atrada Bosnijā un Ruandā. Kad leiboristu premjerministrs Tonijs Blērs pirmoreiz ieminējās par holokausta piemiņas dienu, viņš to izmantoja, lai attaisnotu to, ka NATO tobrīd bombardeja serbus karā par Kosovu,” raksta Hjūms.

Britānijas parlaments līdz šim noraidījis visus mēģinājumus holokausta noliegšanu identificēt kā īpašu noziegumu. Tiesa, ar naida runas un uzbrūkošas valodas ierobežošanu visnotaļ bagātīgie britu likumi ļauj praksē sodīt arī holokausta noliedzējus. Nesenākais gadījums ir janvāra beigās sodītais franču komiķis Djedonē Mbala Mbala, kura izteikumi bieži tiek dēvēti par antisemītiskiem. Viņam britu tiesa liedza iebraukšanu valstī, savukārt Francijā pat aizliegtas vairākas Mbalas izrādes.

Trīs gadi cietumā par holokausta noliegšanu


Holokausta apšaubīšanas dēļ jau kopš 2008. gada pa tiesas sēdēm nākas dzīvoties 72 gadus vecajam katoļu baznīcas bīskapam Ričardam Viljamsonam no Britānijas. 2008. gadā intervijā Vācijā translētajai Zviedrijas televīzijas programmai “Uppdrag Granskningtelevision” garīdznieks izteicās: “Es uzskatu, ka vēstures liecības ir stingri pret to, ka seši miljoni ebreju būtu apzināti nogalināti gāzes kamerās, ka tā būtu apzināta Ādolfa Hitlera politika. Vācija ir izmaksājusi miljardiem un miljardiem doičmarku un tagad eiro, jo vāciešiem ir vainas komplekss par to, ka viņi būtu nogalinājuši sešus miljonus ebreju. Bet es nedomāju, ka seši miljoni ebreju tika nogalināti.” Vācijā holokausta noliegšana ir pretlikumīga. Tāpēc britu bīskapam tika piespriests 12 tūkstošu eiro naudas sods. Viljamsona advokāti gan iesniedza apelācijas prasību, un 2010. gadā viņam noteiktā soda nauda tika samazināta līdz 10 tūkstošiem eiro. Taču arī ar šo Viljamsons nebija mierā un atkārtoti iesniedza apelāciju. Šā gada sākumā tiesa lēma, ka viņš tomēr ir vainīgs un viņam ir jāmaksā 1600 eiro soda. Arī šo summu Viljamsons atteicās maksāt, jo viņam šobrīd nav darba. Taču tiesa paziņoja, ka spriedums nav pārsūdzams.

Viens no skaļākajiem holokausta noliedzējiem bijis britu vēsturnieks Deivids Ērvings, kuram 2006. gadā tiesa Austrijas galvaspilsētā Vīnē piesprieda trīs gadu cietumsodu par to, ka viņš 1989. gadā divās runās Vīnē un Lēbenē noliedza holokaustu. Runas 
saturēja aicinājumu izbeigt “pasakas par gāzes kamerām” un apgalvojumu, ka Hitlers palīdzēja Eiropas ebrejiem un ka holokausts ir “mīts”. Ērvings cietumā pavadīja 13 mēnešus, kad viņam piespriestais sods tika samazināts līdz nosacītam sodam.

Šķēpi tiek lauzti arī par citiem vēstures faktiem. Tā, piemēram, Turcijā 2005. gadā spēkā stājās pretrunīgi vērtētais Krimināllikuma 301. pants, kas paredz cietumsodu piespriešanu par Trucijas nācijas, Turcijas vai Turcijas valsts iestāžu apvainošanu. Šis pants ticis izmantots jau vairāk nekā 60 reižu. Saskaņā ar to apsūdzības par necieņas izrādīšanu Turcijai tika celtas arī pret turku rakstnieku Orhanu Pamuku, kurš intervijā Šveices žurnālam “Das Magazin” paziņoja, ka “šajās zemēs tika nogalināti trīsdesmit tūkstoši kurdu un miljons armēņu un neviens neuzdrošinās par to runāt, tikai es”. Pēcāk gan viņam izvirzītās apsūdzības tika atceltas.

Upuru piemiņas aizstāvībai


Vārda brīvības aizstāvji uzstāj uz to, ka vēsturisku faktu noliegums, tostarp holokausta noliegums, nedrīkst tikt uzskatīts par likumpārkāpumu, un ka vēsturiskā patiesība un fakti jāaizstāv sabiedriskās un zinātniskās diskusijās, nevis krimināllikumu pantos. “Holokausta noliegšana ir ārkārtīgi amorāls notikums, taču arī nolieguma aizliegšana būtu milzīga morālā kļūda. Tas dotu signālu, ka vairākumam cilvēces, kas zina, ka holokausts ir fakts, tomēr ir kaut kas slēpjams un ka šī patiesība nav spējīga uzvarēt vārdu kaujā,” uzskata britu konservatīvā dienas laikraksta “The Daily Telegraph” komentētājs Brendans O’Nīls. “Tikpat labi īru parlaments var kriminalizēt spāņu inkvizīcijas pastrādāto šausmu darbu noliegumu,” paudis britu vēsturnieks Timotijs Gārtons Ešs.

Valstīs, kur holokausta noliegšana ir likumpārkāpums, gan tiek uzskatīts citādi. Austriešu žurnālists Hanss Raušers Austrijas dienas laikrakstam “Standard” rakstījis, ka “cilvēkiem, kuri vārda brīvību grib attiecināt uz neonacistu izteikumiem, nav bijis liela sakara ar tiem”. “Populārais arguments, ka cilvēks nevar tikt sodīts par viedokli, ir nepamatots. Holokausta noliedzējiem nav viedokļa. Viņi zina, ka šādi noziegumi bija, vai, ja nezina, viņiem ir iespējas par tiem uzzināt. Taču viņi tos grib noliegt, trivializēt, politizēt,” paudis austriešu žurnālists. Šajos gadījumos ar nolieguma aizliegumu tiek pamatota vēlme novērst līdzīgu traģisku notikumu atkārtošanos un aizsargāt upurus un viņu tuviniekus. Svarīga ir arī vēsturiskā notikuma simboliska atzīšana un aizsargāšana.

Pirms trīsarpus gadiem okupācijas noliegšana tika kriminalizēta Lietuvā. Grozījumi Lietuvas kriminālkodeksā tika veikti Lietuvas Okupācijas un genocīda gadadienā – 2010. gada 15. jūnijā. Saskaņā ar tiem personas, kas publiski noliedz vai vārdiski atbalsta PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumus pret Lietuvas Republiku un tās iedzīvotājiem, var tikt sodītas ar naudas sodu, brīvības ierobežošanu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Kad Latvijas valdība un saeima saņems drosmi un pieņems lēmumus ,kas nodrošina valstij un tautai cieņu no nekauņām ,kas noliedz okupāciju un genocīdu pret latviešiem ? Vai pienāks laiks ,kad mūsu varturi spēs iztaisnot muguru nekauņu un varmāku priekšā ? MUMS VAIRĀK VAJADZĒTU MĀCĪTIES NO IZRAĒLAS !

  2. VĀCIJAS KARA REPARĀCIJAS

    2010. gada oktobrī Vācija beidzot nomaksāja savu parādu par pirmo pasaules karu. Tā kopapjoms bija 22 miljardi mārciņu.

    2013. gadā Vācija turpina maksāt reparācijas par Otro pasaules karu. Vācijai pat draud jaunas tiesas Apvienoto Nāciju Organizācijā par jaunām prasībām maksāt reparācijas Itālijai un Grieķijai.
    Ja šīs prasības atzīs par pamatotām, tas visticamāk atvērs slūžas, lai vēl citas valstis sekotu šim piemēram.
    Žīdi, kas bijuši ieslodzīti koncentrācijas nometnēs tiek uzskatīti par holokaustā cietušajiem. Taču arī citi žīdi var kvalificēties šim statusam.
    AMCHA Izraēlā uzskata, ka holokaustā cietušais ir ikviens žīds, kas 1933. gadā … dzīvoja jebkur zem …
    nacistu režīma,
    nacistu okupācijas,
    nacistu kolaboracionistu režīma.

    Tas šim statusam kvalificē ikvienu žīdu, kurš atstāja Eiropu 1933. gadā vai vēlāk, aizbraucot uz Ameriku vai citurieni, un, kamēr Eiropā plosījās karš, dzīvoja komfortā un drošībā.
    2013. gadā Vācija sāks maksāt kompensācijas jaunai upuru kategorijai: kādiem 80000 žīdiem, kas bēga no vācu armijas un beigās apmetās bijušajā Padomju Savienībā. Tiem pienākas vienreizēja kompensācija $3253 apmērā, kā arī ikmēneša holokausta pensija.

  3. Personīgi man nav vajadzīgs ne sods, ne labošanas darbi par okupācija fakta apšaubīšanu. Man viss ir skaidrs. Bet tiem, kam nav skaidrs – tagad ir demokrātija – lai dibina diskusiju klubiņus un apspriež savā starpā inkorporāciju īpatnības.

  4. Te atkal 2 standarti. Par holokausta “nē” vismaz trīs gadi, par nenoliedzamas rupjas varas precedentu – neatkarīgas valsts okupāciju ar cilvēkzudumiem, kas pārspēj pat holokausta skaitli – debates! Nu kur te loģika – aizstāvēt staļiniskos noziegumus, kam nav analoga pasaules vēsturē. Šīs debates faktiski ir ņirgāšanās par staļiniskās okupācijas upuriem, to skaitā arī par mani!

  5. Sāksim ar to, ka Holokausts un Holodomors ir vienāda līmeņa ļaunumi. Pret abiem, pasaules līmenī, ir jābūt identiska attieksme.
    Baltijas valstu kontekstā, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācija ar tai sekojošām deportācijām ir vēsturisks fakts, kuru vairs nav “jāpierāda”. Mūsu valstīs šī baltiešiem sāpīgā un neaizmirstamā fakta noliegšana arī ir jābūt krimināli sodama.

  6. Gadījumā, ja NA krimināllikuma grozījumus ir pārkopējuši/aizņēmušies/patapinājuši no Lietuvas krimināllikuma, tad Lietuvas valstij ir pavisam atšķirīga situācija, jo 1939. gadā nacistiskā Vācija pieprasīja, lai Lietuva tai atdod Klaipēdu. Ņemot vērā Vācijas ārkārtīgo militāro pārspēku, Lietuva prasībai pakļāvās. Kā var redzēt no notikumu hronoloģijas, tad PSRS okupēja Lietuvu 1940.gada 15.jūnijā, kad nacistiskās Vācijas agresija bija jau notikusi.

  7. Man gribētos piekrist argumentācijai, ka ja sabiedrībai tiek aizliegta kādas tēmas apspriešanu, tad tur ir kas slēpjams. Kāpēc es tā uzskatu? Ja aizlieguma ieviesēji būtu spējīgi argumentēti pamatot savu taisnību, tad aizliegums nebūtu nepieciešams. Bet ja nav – tad aizliegums ir vienīgais veids.

    • Mēs publiski varētu apspriest MikaB homoseksuālo orientāciju. Ja MiksB par šo faktu nevēlas runāt, tātad viņam ir kas slēpjams!

  8. Neviens normāls cilvēks nenoliedz, ka Austrumeiropā kara gados tika iznīcināti miljoniem ebreju. Tomēr, holokausta noliegšanas likums sit arī tos vēsturniekus, kas ir mēģinājuši aprēķināt “nāves fabriku” jaudu un secinājuši, ka tik daudz miļjonu cilvēku, tur vienkārši fiziski nav bijis iespējams iznīcināt.
    Aprēķini ir aprēķini – iespējams, kļūdaini. Taču šos vēsturniekus soda par to, ka viņi tikai šaubās par kopējo skaitu. Tikdaudz par holokaustu. Kas attiecas uz Latvijas gadījumu, arvien vairāk sāk likties, ka 90. gadu sākumā notika tas, ka mainīta tika tikai virsbūve. Vienkāršāk sakot, spēki, kuriem PSRS laikā jau bija ekonomiskā vara, ieguva arī politisko, bet tauta kā nebija saimniece savā zemē, tā arī tagad tāda nav.

    • Tieši tā! “… spēki, kuriem PSRS laikā jau bija ekonomiskā vara, ieguva arī politisko, bet tauta kā nebija saimniece savā zemē, tā arī tagad tāda nav.”
      Un lai neviens neuzdrošinās teikt, ka nu jau politiskā vara ir atdota okupētajai latviešu tautai, un tā vairs nepieder okupācijas režīma veidotajai „padomju tautai”!

    • AUŠVICES UPURU SKAITA PALIELINĀŠANĀS UN SAMAZINĀŠANĀS

      Krakovā beidzās Aušvices koncentrācijas nometnes galveno apsūdzēto lietu izskatīšana Polijas tiesā.
      1945. gada dati → kopējais mirušo skaits gandrīz 300 000 no visdažādākajām valstīm.
      1948. gada dati → kopējais mirušo skaits laikā no 1940. līdz 1945. gadam – 4 miljoni
      1989. gada dati → kopējais mirušo skaits laikā no 1940. līdz 1945. gadam – 1,5 miljoni
      Aušvices nometnē mirušo skaits nokrities par satriecošiem 2,5 miljoniem, bet kopējais holokaustā bojā gājušo skaits nesamazinās, tas joprojām paliek 6 miljoni (!!!)

      “SEŠU MILJONU” VĒSTURE MEDIJOS 1915-2013

      1915. THE SUN, ŅUJORKA
      Kopš Jeruzalemes tempļa sagraušanas žīdu tautai nav bijusi tumšāka lappuse vēsturē par to, ko Krievijas valdība tai raksta šodien. Seši miljoni žīdu, puse no visas žīdu tautas kopskaita visā pasaulē, tiek vajāti, tvarstīti, pazemoti, spīdzināti, mērdēti badā.

      1918. THE NEW YORK TIMES
      Lai atjaunotu žīdu kopienu
      Sešiem miljoniem dvēseļu būs vajadzīga palīdzība, lai atjaunotu normālu dzīvi pēc kara.

      1919. THE NEW YORK TIMES
      Lansings dod atļauju
      Masu mītiņā paziņo, ka 127000 žīdu ir tikuši nogalināti un 6 miljoniem draud briesmas.
      Ukrainas žīdu federācija…

      1920. THE CONSTITUTION, ATLANTA
      Drūmas ziņas par 6 miljonu zīdu vajāšanu, dzīvošanu badā un ciešanās.

      1920. THE NEW YORK TIMES
      Lūdz Ameriku glābt 6 miljonus Krievijā
      Padomju varai pavājinoties, visiem žīdiem draud masu slepkavības…

      1931. 29. DECEMBRIS. THE GAZETTE, MONREĀLA
      Sešiem miljoniem žīdu draud bads

      1936. THE NEW YORK TIMES
      …kristiešu vadītāji ASV, cenšoties veicināt žīdu izceļošanu uz Palestīnu, uzsvēra, ka miljoniem žīdu ir pakļauti nepanesamām ciešanām “Eiropas holokaustā.”
      Mudina uz skaidru politisku rīcību.

      1938. THE NEW YORK TIMES
      “Žīdu traģēdija”
      Nožēlojams stāvoklis 6 miljoniem žīdu centrālajā Eiropā, kuriem liegta aizsardzība un ekonomiskās iespējas, kuri lēnām mirst bada nāvē un ir zaudējuši visas cerības…

    • 2013. Pjērs Morgans, CNN (Piers Morgan Tonight), ekskluzīvā intervijā ar Irānas prezidentu Mahmudu Ahmadinedžadu (President Ahmadinejad FULL 2012 Interview With Piers Morgan, 2012)

      Piers Morgan.: “Es ticu neapstrīdamajam faktam, ka kara laikā Ādolfa Hitlera nacisti nogalināja 6 miljonus žīdu. Es vienkārši jautāju Jums kā Irānas prezidentam, vai Jūs ticat, ka nacisti nogalināja 6 miljonus žīdu, vai arī Jūs domājat, ka tas nav taisnība?” Mahmuds Ahmadinedžads: Kāpēc Jūs vēlaties uzspiest savu viedokli?

  9. Par izņēmuma punktiem ,kuriem nav ierobežojumu:
    1. Uz nacionālās drošības neesamību norāda demogrāfiska katastrofa,
    2.Uz teritoriālās integritātes neesamību norāda atdotā Abrene,
    3.Uz nemieru esamību norāda lindermaņu aktivitātes,
    4.Uz veselības aprūpes nepiejamību norāda veselības apdrošināšanas neesamība,
    5.Uz morāles neesamību norāda seksuālo minoritāšu diktāts.

  10. LR turpināja pastāvēt visus okupčijas gadus – juridiski. Vācijas iebrukums tās teritorijā un Ostlandes izveide ir agresija pret LR – atbrīvot jau viņi mūs neatbrīvoja….

    • Nacistiskā Vācija karu pieteica un karoja ar PSRS, kuras sastāvā bija Latvijas PSR, kā tā tur nokļuva utt, ir cits jautājums, bet juridiski :), godātais vēsturniek, – juridiski Vācija karoja ar PSRS un visas agresorās darbības bija vērstas pret PSRS. Par Vācijas piekrišanu Latvijas Republikas atjaunošanai un par visu, kas ar to saistīts, Jums noteikti ir labāk zināms.
      Juridiski Vācija nekad nav pieteikusi karu Latvijas Republikai, nekad pret Latvijas Republiku nav vērsusies, kā agresors, bet gan karojusi ar PSRS tās teritorijā, ja iet runa par šiem 64000 kv.km.

      • Vācija veica agresiju, jo neatļāva atjaunot Latvijas valsti! Cilvēkus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu – nacistiskie vācieši lika cietumos un šāva nost; vācieši šāva nost cilvēkus arī pēc citiem kritērijiem. Krievu okupācija 1941.gadā dažu dienu laikā tika nomainīta ar vācu okupāciju, latviešiem nebija laika atjaunot neatkarību šo dažu dienu laikā.

  11. Holokosts ir ienesīgs bizness. Latvju tautas holokosts mūsu kangariem ir nulles vērtībā .Kremļa aizbildi Rinku sen vajadzēja patriekt uz elli .

    • Bet ko darīt ar tiem kuri pa 20 gadiem ieveduši tādu holokaustu un okupējuši Latviju? Noveduši valsti un tautu līdz izmiršanai?Cik cilvēku ir izbraukuši pasaulē laimi meklēt,un ir pazaudēti Latvijai? Kad viņus sauks pie atbildības kamēr viņi ir dzivi.Es gribētu redzēt ka šitos kangarus pakārs,kā Latvijas un tautas nodevējus.

  12. Man KL grozījumos nav saprotama viena lieta, kā var sodīt par to, kā nav bijis? Kā var noliegt vai slavināt to, kas nav bijis? Un tieši – Citāts no G. Bērziņa raksta: “1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un 1940. gada 17. jūnija PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana.”
    Nacistiskā Vācija iebruka PSRS teritorijā 1941.gadā, kad nebija vairs Latvijas Republikas un nacistiskā Vācija pret Latvijas Republiku nekādu agresiju nevarēja īstenot.

  13. Ļaundarbībām, kas maksājušas civēku dzīvības un veselību. nevar būt noilguma. Tā slavināšana vai cildināšana ir piedalīšanā tādos noziegumos un tam arī nevar būt noilgums. Cilvēkam rīkojoties veinmēr jāzina, savas rīcības sekas, ka tādus noziegumus nevarēs norakstīt. Ne nacistu, ne komunistu neoziegumus nedrīkst aizmirst. Nupat Janukovičs varas virsotnē par šo cilvecības morāles klauzulu bija aizmisris. Viņš bija aizmiris ka bija “golodomors” pret ukraiņiem. Vai mums būtu jāaizmirst gulagi, vai židiem Osvencima ?

  14. Parbaudīt, to var iebilstot, piemēram, pret holokaustu. Domāju, ka ātri atradīs vainīgos un iebāzīs cietumā. Viss atkarīgs, kā cietušie pozicionē sevi. Der pamācīties no ebreju tiesību aizstāvjiem!

  15. Rakstā tomēr vienpusīgs skatījums. Ja apšauba atsevišķus holokausta traktējumus, tad tas taču nav vispārējs noliegums. Cik zinu, tad D.Irvings nenoliedz iznīcināšanu vispār, bet apšauba skaitli 6 milj. kas šķiet ļoti pamatoti. Tāpat, ja apšauba atsevišķas iznīcināšanas metodes un līdzekļus, tad taču tas nenozīmē iznīcināšanas noliegumu vispār.

  16. Eiropa drīz kļūs par cionistu upuri – milzu cietumu,ja tā turpināsies un Eiropas tautas to pieļaus!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+