Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

Liāna Langa: Latviju sagandēja sistēmiskas pārejas trūkums no totalitārisma uz brīvību (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Liāna Langa

Vieniem franču domātāja un mākslinieka Bernāra Sordē idejas par nepieciešamību pārkārtot veidu, kā cilvēki uztver un apdzīvo pasauli, šķiet utopiskas, citiem viņa 2014. gadā apgādā “Mansards” iznākusī grāmata “Iespējamā Eiropa” kļuvusi par vaduguni pārmaiņām domāšanā.  Arī politoloģe Vita Matīsa nesen intervijā uzsvērusi, ka “īstā fronte ir prātos”. Kari, terorakti, pieaugošā spriedze sabiedrībā, “Islāma valsts” grūti izsekojamās stratēģijas, politkorektuma slazdā iežmiegtais veselais saprāts, Eiropas kultūrtelpas apdraudētība, Alvja Hermaņa paziņojums par nepieņemamo haosu Vācijas “atvērto durvju politikā”, sabiedrību polarizēšanās, bailes par bērnu nākotni, politisko aprindu nevēlēšanās runāt par to, kurš ražo un kurš kuram tirgo ieročus… Planētas Zeme ķermeņa, kas arī mūsu, cilvēku, ķermenis, sāpju punktu uzskaitījumu varētu turpināt ilgi.

Homo Alteritas – cilvēks citam cilvēkam (arī daudzskaitlī) ir koncepts, kas izstrādāts Bernāra Sordē astoņpadsmitajā manuskriptā “Aizas malā – inovāciju spirāles strukturē pasauli”. Francijas prestižākajā augstskolā Ecole Normale Supérieure dzīvo organismu kibernētiku studējušais franču pretošanās kustības dalībnieku dēls nepieciešamās pārmaiņas humānākas pasaules sasniegšanai redz sistēmiski un uzskata, ka šobrīd piedzīvojam luksusa kapitālisma norieta pēdējo etapu – “pašreizējā Sistēma ir mirusi”. Sordē saskata trīs galvenos bojāejas iemeslus – milzīgo nevienlīdzību pasaulē (pētījumi liecina, ka 2016. gadā vienam procentam pasaules iedzīvotāju piederēs vairāk nekā puse no visas pasaules bagātībām), pieaugošo egoismu, kurā nauda un iedzīvošanās kāre par katru cenu ir visu lietu mērs, kā arī Rietumu kultūras necieņu pret apkārtējo vidi. Par Sistēmas norieta izpausmēm viņš uzskata arī Arābu pavasari, karus, tautas kustības Spānijā un Grieķijā un terorismu, kas ir ciešā sasaistē ar Rietumu koloniālisma politiku pagātnē.

Kā vienu no krīzes iemesliem viņš min arī globalizāciju. “Valstīm jākalpo saviem pilsoņiem un vietējām, nevis globālām aktivitātēm. Diemžēl tās ekspluatē valstī palikušos iedzīvotājus, padarot tos par industriālās ēras sargiem, kam jāgādā par Finanšu radītās globalizācijas progresu. Tiešā veidā vai caur nodokļu oāzēm valstis savus resursus ir izšķiedušas globalizācijai un tagad spiestas reaģēt uz augošo nabadzību. Diemžēl pasauli pārvalda Finanses, tāpēc tās valstis, kas nav izšķirošas Finanšu ekspansijai, tiek pamestas likteņa varā.”

Atjaunojot Latvijas valstiskumu 1990. gadā, mēs alkatības sakropļotās demokrātijas brūkošo sistēmu saņēmām ar visām tās metastāzēm, kas strauji laida saknes mūsu cerību serdē. Latviju ātri vien sagandēja sistēmiskas pārejas trūkums no totalitārisma uz brīvību – nenotika ne pagātnes pārvarēšana, ne attīrīšanās. Tās vietā trekni uzzēla valsts izzagšana, korupcija un no Stūra mājas nākusī slepenības un šantāžas “kultūra”. Daļa jaunākās paaudzes pārstāvju šodien kampšanā pārspēj pat savus priekštečus, jo arī viņiem personīgā labklājība ir augstākais dzīves mērs. Smagi apzināties, ka esam palaiduši garām unikālu iespēju savas valsts dzīvē īstenot kaut nelielu daļu no Raiņa un Čakstes idejām, kas brīžiem ir tik saskanīgas Bernāra Sordē piedāvātajām. Tomēr, kamēr mūsu vidū ir domājoši, dalīties spējīgi cilvēki, cerība vēl ir dzīva.

Tikko novembrī Bernārs Sordē sniedza lekciju mūsu parlamentāriešiem “Izvēle starp Cilvēku (-saiknē-ar-Dabu) vai Sistēmu”. Tās ievadā viņš uzsver: “Pārejā no Sistēmas, kas darbojas pretēji sabiedrības interesēm un zaudē savu jēgu Naudas, Homo sapiens, Homo faber (Cilvēks-radītājs) personīgo interešu dēļ, uz pasaules mēroga Sabiedrību-Universitāti-pilsoņu Kopienu politika atgūtu savu patieso lomu, pateicoties rūpēm par Kopējo Labumu un politiķu autoritātei, kas tiktu iegūta gluži kā ārstiem, kalpojot pārējiem sabiedrības locekļiem un kļūstot līdz ar visiem citiem par Homo alteritas.”

Bernāra Sordē rakstus latviski un intelektuālās meditācijas “Da.Za” video var atrast tīmeklī, bet līdz 31. janvārim Eiropas mājā ir aplūkojama viņa bēgļu un jaunas pasaules radīšanas tēmai veltīta glezna.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Labs raksts, tikai virspusējs. katastrofa bija LC izveide, kur ar komunsitiem salaulājās, neticami, bet – latviešu trimda… Liberāļi. Tā bija Atmodas nogalināšana. Un Latvijas pilsoņu interešu (Pilsoņu kongresa) nodošana. Jā, tā bija iznīcināšanas sistēma.
    Vara ir joprojām viņu rokās, un SAB, DP & Co to modri sargā, sekojot rūpīgi visiem un visam.
    Neredzu ne mazākās cerības…

  2. nu gan cien. Langai iznācis samuldēties. Gan par latviešu – katram savs krekls tuvāks, jo kopus cūka nebarojas, gan par vispasauli – viņa, ko? – grib katram melnītim iedot ledusskapi, indusam auto un ķīnietim pie gultas kafiju? Kura ekosistēma to izturēs? Un korupcijas un zagšanas piesaukšana kristīgo vērtību apoliģētam vispār ir nepieņemama, tāpēc jau ir Mozus baušļi, lai tos varētu pārkāpt un tikai izmanīgos neķertu soda rīkstes.

  3. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    No Langas raksta gandrīz vai rodas iespaids, ka nepareiza Latvijas neatkarības atjaunošana 1990. gadā ir vainojama pie tagadējā “luksusa kapitālisma norieta pēdējā etapa” ar visām no tā izrietošajām šausmīgajām sekām. Tāpat latvieši tika un vēl arvien tiek vainoti par boļševiku varas nodibināšanos Krievijā 1917. gadā, kā arī par vieniem no Otrā pasaules kara izraisītājiem un galvenajiem vaininiekiem holokaustā, par ko tagad mūsu Saeima un valdība gan gatavojas maksāt. Un tad vēl arābu valstīs un Āfrikā briesmu darbos piedalījušies. Tie latvieši taču ir viena šausmīga tauta – tik daudz posta visai pasaulei nodarījuši.

  4. Varas sapuvums sagandē visu organismu.

  5. Viss jau ir nokavēts.

  6. nu, lūzeriem, protams, šāds rakstelis patiks! lūzeri nemitīgi domā, ka ir apzagti. tas nekas, ka paši ir slinki un dumji! lūzeri, vai tiešām cerat, ka sāksies bagātību pārdalīšana jums par labu? nu, gaidiet ar maisu!

  7. kas tā par komunisma propaganda? vai tad PSRS nekalpoja sabiedrībai? vai tad PSRS privātīpašums nebija ļaunums? ko autore grib? dzīvot hipiju komūnā??? un vai tad pašlaik Latvijā visapkārt redzamais slinkums un pārliecība ”esmu nabags, man pienākas, ziedojiet” nav daudzreiz ļaunāks par egoismu un privāto labklājību?

    • Un ko citu tad gaidīt no cienītās LL kā vien post_modern_komunistisko propagandu? Vienmēr ērti iekārtoties, gudri muldēt un izdvest daudz svešvārdu vienā laika vienībā. Veidojas Homo Intelectus tēls. Ar to pietiek, lai Homo Sovieticus Vulgaris aizmālētu acis.

  8. Paldies Liānai Langai!
    Viņai taisnība – salaists dēlī tika pašā, pašā sākumā. Vai iespējama atveseļošanās pēc tam, kad “vēzis” jau izsūcis visus spēkus no organisma – grūti prognozēt. Tad vajadzīgs ļoooooti spējīgs ķirurgs. Ar drapītēm vien nekas nesanāks, metastāzes ielaistas visos līmeņos.

  9. Kad komunisma cietumsargi aiztraucās kapitālismā, nomočījot spējīgākos cietumniekus un atstājot pārējiem atkost viņu “izaugsmi” un lauzties ārā no baiļu cietuma, kurš tad būtu bijis tas sistēmiskuma nodrošinātājs?
    Ja bija (un bija) kāds godprātīgs intelektuālis, tad viņu loma un iespējas Godmaņlaikos tika pirmās iemīcītas izdzīvošanas dubļos. Katrs neuzticējās katram (un pamatoti). Bailes tika piebarotas ar izcilāko “miršanām neskaidros apstākļos”. Sistēmisks bija rekets.

    Bet tagad bailes ir nomainījusi viltotas naudas vara. Tautai tiešām sistēmiski jāatdzimst no jauna. Atslēgvārds ir ‘skolotāju skola’.

  10. Jo lielāka taisnība tiks teikta, jo “bijušie” vairāk ārdīsies anonīmo komentētāju žanrā. SMIEKLĪGI – jūs JAU esat zaudējuši. Viss slēptais nāks gaismā!

    • lūk, tieši tā domāja plebeji, kam nekas nepiederēja, jo bija slinki un stulbi, taču uzskatīja, ka viņiem viss pienākas! tieši tādi kā jānis kukucis noslepkavoja Krievijas cara ģimeni! urrā, plebej-komunist, uz priekšu, sitiet buržujus! par darbaļaužu varu! urrā komunistei langai!

  11. Latviju sagandē tāda inteleģince, kuru pāsrtāv Langa.

  12. Davai, pārspēlējam visu par jaunu !
    Atpakaļ 90.gados un … uz laimes zemi ar pilnu tvaiku !

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+