Liāna Langa: Latviju sagandēja sistēmiskas pārejas trūkums no totalitārisma uz brīvību 16
Vieniem franču domātāja un mākslinieka Bernāra Sordē idejas par nepieciešamību pārkārtot veidu, kā cilvēki uztver un apdzīvo pasauli, šķiet utopiskas, citiem viņa 2014. gadā apgādā “Mansards” iznākusī grāmata “Iespējamā Eiropa” kļuvusi par vaduguni pārmaiņām domāšanā. Arī politoloģe Vita Matīsa nesen intervijā uzsvērusi, ka “īstā fronte ir prātos”. Kari, terorakti, pieaugošā spriedze sabiedrībā, “Islāma valsts” grūti izsekojamās stratēģijas, politkorektuma slazdā iežmiegtais veselais saprāts, Eiropas kultūrtelpas apdraudētība, Alvja Hermaņa paziņojums par nepieņemamo haosu Vācijas “atvērto durvju politikā”, sabiedrību polarizēšanās, bailes par bērnu nākotni, politisko aprindu nevēlēšanās runāt par to, kurš ražo un kurš kuram tirgo ieročus… Planētas Zeme ķermeņa, kas arī mūsu, cilvēku, ķermenis, sāpju punktu uzskaitījumu varētu turpināt ilgi.
Homo Alteritas – cilvēks citam cilvēkam (arī daudzskaitlī) ir koncepts, kas izstrādāts Bernāra Sordē astoņpadsmitajā manuskriptā “Aizas malā – inovāciju spirāles strukturē pasauli”. Francijas prestižākajā augstskolā Ecole Normale Supérieure dzīvo organismu kibernētiku studējušais franču pretošanās kustības dalībnieku dēls nepieciešamās pārmaiņas humānākas pasaules sasniegšanai redz sistēmiski un uzskata, ka šobrīd piedzīvojam luksusa kapitālisma norieta pēdējo etapu – “pašreizējā Sistēma ir mirusi”. Sordē saskata trīs galvenos bojāejas iemeslus – milzīgo nevienlīdzību pasaulē (pētījumi liecina, ka 2016. gadā vienam procentam pasaules iedzīvotāju piederēs vairāk nekā puse no visas pasaules bagātībām), pieaugošo egoismu, kurā nauda un iedzīvošanās kāre par katru cenu ir visu lietu mērs, kā arī Rietumu kultūras necieņu pret apkārtējo vidi. Par Sistēmas norieta izpausmēm viņš uzskata arī Arābu pavasari, karus, tautas kustības Spānijā un Grieķijā un terorismu, kas ir ciešā sasaistē ar Rietumu koloniālisma politiku pagātnē.
Kā vienu no krīzes iemesliem viņš min arī globalizāciju. “Valstīm jākalpo saviem pilsoņiem un vietējām, nevis globālām aktivitātēm. Diemžēl tās ekspluatē valstī palikušos iedzīvotājus, padarot tos par industriālās ēras sargiem, kam jāgādā par Finanšu radītās globalizācijas progresu. Tiešā veidā vai caur nodokļu oāzēm valstis savus resursus ir izšķiedušas globalizācijai un tagad spiestas reaģēt uz augošo nabadzību. Diemžēl pasauli pārvalda Finanses, tāpēc tās valstis, kas nav izšķirošas Finanšu ekspansijai, tiek pamestas likteņa varā.”
Atjaunojot Latvijas valstiskumu 1990. gadā, mēs alkatības sakropļotās demokrātijas brūkošo sistēmu saņēmām ar visām tās metastāzēm, kas strauji laida saknes mūsu cerību serdē. Latviju ātri vien sagandēja sistēmiskas pārejas trūkums no totalitārisma uz brīvību – nenotika ne pagātnes pārvarēšana, ne attīrīšanās. Tās vietā trekni uzzēla valsts izzagšana, korupcija un no Stūra mājas nākusī slepenības un šantāžas “kultūra”. Daļa jaunākās paaudzes pārstāvju šodien kampšanā pārspēj pat savus priekštečus, jo arī viņiem personīgā labklājība ir augstākais dzīves mērs. Smagi apzināties, ka esam palaiduši garām unikālu iespēju savas valsts dzīvē īstenot kaut nelielu daļu no Raiņa un Čakstes idejām, kas brīžiem ir tik saskanīgas Bernāra Sordē piedāvātajām. Tomēr, kamēr mūsu vidū ir domājoši, dalīties spējīgi cilvēki, cerība vēl ir dzīva.
Tikko novembrī Bernārs Sordē sniedza lekciju mūsu parlamentāriešiem “Izvēle starp Cilvēku (-saiknē-ar-Dabu) vai Sistēmu”. Tās ievadā viņš uzsver: “Pārejā no Sistēmas, kas darbojas pretēji sabiedrības interesēm un zaudē savu jēgu Naudas, Homo sapiens, Homo faber (Cilvēks-radītājs) personīgo interešu dēļ, uz pasaules mēroga Sabiedrību-Universitāti-pilsoņu Kopienu politika atgūtu savu patieso lomu, pateicoties rūpēm par Kopējo Labumu un politiķu autoritātei, kas tiktu iegūta gluži kā ārstiem, kalpojot pārējiem sabiedrības locekļiem un kļūstot līdz ar visiem citiem par Homo alteritas.”
Bernāra Sordē rakstus latviski un intelektuālās meditācijas “Da.Za” video var atrast tīmeklī, bet līdz 31. janvārim Eiropas mājā ir aplūkojama viņa bēgļu un jaunas pasaules radīšanas tēmai veltīta glezna.
