Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. marts, 2012
Drukāt

Homo vitalis? – cilvēks ilgdzīvotājs?

hourglass

Katrs ilgojas pēc gara un skaista mūža. Uz pasaules evolūcijas fona homo sapiens kļuvis par tādu kā homo vitalis – ilgdzīvotāju. Tomēr laikrādis mēdz gan steigties, gan atpalikt, pirms apstājas…

 

Sausi skaitļi

Vidējais un paredzamais dzīves ilgums nav viens un tas pats. Paredzamais – tā ir prognoze, cik ilgam laikam vajadzētu pietikt dabas dotā potenciāla pie dabiska novecošanas ātruma. Šis rādītājs daudzējādā ziņā atkarīgs no ģenētiskajiem, sociālajiem un ekoloģiskajiem faktoriem. Vidējo vecumu rēķina, ņemot vērā faktiskos skaitļus.

Reālo dzīvildzi nosaka mūsu iekšējie mehānismi. Tie līdz galam nav izprotami, taču redzams, ka pēc noteikta vecuma cilvēks strauji savārgst, lai arī kā censtos sevi saglabāt svaigu. Tas nozīmē, ka organismam ir noteikts potenciāls, kas izlietojies. Ja arī cilvēks iemācās taupīgi izmantot savus iekšējos resursus un piebremzēt novecošanas ātrumu, šajā saulē vēl neviens nav palicis.

 

Līdz šim vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 68,8 gadi, sievietēm – 78,4.

 

Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību, tā pagarinot paredzamo mūža ilgumu. To iecerēts panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas faktoru lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Dokumenta autori paredz līdz 2017. gadam pagarināt vīriešu dzīvildzi līdz 71,1 gadam, sievietēm – līdz 79,6 gadiem.Līdz šim vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 68,8 gadi, sievietēm – 78,4. Acīmredzot tālab attālinās vecums, kad varam aiziet pensijā… Tiesa, vēl paliek jautājums, vai pelnīto atpūtu cilvēks spēj pilnvērtīgi izbaudīt? Rādītāji liecina, ka Latvijā līdz 65 gadu vecumam nomirst 48 % vīriešu, sievietes – 28 %. Eiropas Savienībā vidēji šis rādītājs vīriešiem ir tikai 29 %.

Veselības ministrija secinājusi, ka vieni no lielākajiem izdevumiem pensionāru ikmēneša budžetā ir par medikamentu iegādi un ārstēšanos. Diez vai naudu tādiem tēriņiem atvēlētu veseli cilvēki…

Sabiedrības veselības pamatnostādņu autori optimistiskās dzīvildzes prognozes balsta uz statistiskiem rādītājiem, piemēram, samazinājies alkohola patēriņš, cilvēki kļuvuši taupīgāki. Bet varbūt viņiem vienkārši ir mazāk naudas? Protams, nevar noliegt, ka arvien vairāk zinām par svaigu augļu un dārzeņu vērtību vai margarīna un citu taukvielu kaitīgumu.

 

Novecošanas ātrums

Latviešu izcelsmes amerikāņu sporta medicīnas un rehabilitācijas ārsts gerontologs Kārlis Ullis atgādina, ka novecošana ir fizioloģisks process, kas reizēm tikai mazliet saistīts ar faktisko vecumu. Progresējošas novecošanas aizmetņi var parādīties jebkurā vecumā, taču redzamākās pārmaiņas novērojamas 40 – 50 gadu vecumā, bet vēlīnā vidējā vecumā (60 – 74 gadi) un pārsniedzot 75 gadus cilvēki var kļūt fiziski un garīgi atkarīgi no citu atbalsta un iejūtības.

Vairums fizioloģisko funkciju savu zenītu sasniedz aptuveni 20 gadu vecumā, bet pēc 40 jau sākas strauja lejupslīde. Dažādi iekšējie bioloģiskie mehānismi darbojas sinhroni tikai līdz pusmūža vecuma sākumam, un tad visai apņēmīgi uzsāk gaitu lejup…

Ja neliekas par sevi ne zinis, 50 gadu vecumā smadzenes jau ir sarāvušās apmēram par 6 %, tādēļ vājinās izziņas spējas, palielinās aizmāršība, ir apgrūtināta vienlaicīga dažāda veida informācijas apstrāde. Samazinās redzes asums, parādās vecuma tālredzība, pasliktinās adaptācija tumsā, var rasties katarakta un glaukoma, parādās novirzes krāsu uztverē. Pasliktinoties dzirdei, vispirms zūd augstāko toņu uztveres spēja. Garšas kārpiņas un ožas receptori zaudē jutīgumu, tāpēc vecāki cilvēki ar mazāku baudu un arī mazāk mēdz ēst. Ādas virskārta kļūst bāla, sausa, plāna, rodas jaunveidojumi, viegli iegūt apsaldējumus, applaucējumus, nobrāzumus, traumas un izgulējumus. Vīriešiem kļūst pamanāmāka plikgalvība, abiem dzimumiem raksturīgs sirmums. Attiecība starp muskuļiem un taukiem sāk novirzīties aptuveni 30 gadu vecumā, bet visbiezākais tauku slānis mēdz būt vidēji 50 gados. Visvairāk tauku ir uz vēdera, gurniem un gūžām. Muskuļu un tauku attiecība turpina samazināties līdz pat 80 gadu vecumam. Progresējošais minerālvielu, īpaši kalcija zudums un blīvuma samazināšanās izraisa kaulu trauslumu. Nieru funkcija pavājinās jau pēc 30 gadiem un pastāvīgi krītas, bet urīnpūslis zaudē elastīgumu un samazinās tā ietilpība. Sirds artēriju caurtece pasliktinās, tāpēc palielinās sirds muskulis, rodas ritma traucējumi. Ar laiku sirds jauda samazinās, asinsvadu sieniņas sabiezinās, tādēļ organisms pietiekami nesaņem barības vielas un skābekli. Plaušas nespēj piemēroties slodzes maiņai, elpošana kļūst sekla, rodas aizdusa, ieelpas tilpums samazinās par 20 %. Smēķētāji plaušu funkciju zaudē daudz agrāk. Sievietēm menopauze iestājas aptuveni 50 gados, kad strauji krītas estrogēna līmenis un izbeidzas ovulācija. Vīriešiem hormonālā lejupslīde nav tik krasi izteikta, taču ir jūtama.

Kādreiz par liktenīgām uzskatīja daudzas slimības, ar ko mūsdienās iespējams viegli tikt galā. Tāpēc, zinot riska faktorus, pašlaik vienkāršāka ir ne tikai slimību, bet arī novecošanas profilakse.

 

Pie veselīgiem paradumiem

Dzīves pagarināšana un skaista novecošana ir līdzīga veca zapiņa nomainīšanai pret jaunu vidējas klases automašīnu – pārvietoties var ar abiem, taču atšķiras kvalitāte un komforta līmenis.

Pirmās pamanāmās novecošanas pazīmes ir ārējais izskats. Savulaik valdīja pārliecība, ka to ietekmē galvenokārt gēni. Tagad gūti pierādījumi, ka sejas krāsu un grumbu daudzumu, kā arī ķermeņa tonusu daudz aktīvāk ietekmē ilgstoša uzturēšanās saulē, smēķēšana, alkohola lietošana un nepareizs uzturs.

Atmetot smēķēšanu, var pagarināt mūžu, mazināt zobu bojāšanos un atjaunot ādas un citu audu apgādi ar skābekli.

Nekontrolēta uzturēšanās saulē izraisa ādas vēzi un rada ap 80 % priekšlaicīgu grumbu. Tādēļ spēcīgā starojumā vienmēr jālieto aizsargkrēms.

Fiziski vingrinājumi mazina risku saslimt ar nopietnām slimībām, dod izturību un enerģiju, uzlabo stāju un ļauj izskatīties jaunam. Tie palīdz efektīvāk novērst sirds slimības, jo, regulāri vingrojot, aktīvāk darbojas gan sirds muskulis, gan formā ir viss ķermenis.

 

Ķermenis šūnas atjauno miegā. Šajā laikā notiek arī augšana un darbojas vielmaiņa. Miega trūkums var mazināt organisma spēju cīnīties pret infekcijām.

 

Risku iegūt augstu asinsspiedienu, saslimt ar sirds slimībām un cukura diabētu palielina liekais svars, tādēļ no tā ir jāatbrīvojas.

Svaigi augļi un dārzeņi satur antioksidantus, īpaši A, C un E vitamīnu. Tiem ir aizsargājoša iedarbība pret dažām saslimšanām, to ietekmē arī āda izskatās veselīgāka.

Ķermenis šūnas atjauno miegā. Šajā laikā notiek arī augšana un darbojas vielmaiņa. Miega trūkums var mazināt organisma spēju cīnīties pret infekcijām.

Pārmērīga alkohola lietošana ir būtisks aknu slimību cēlonis un viens no faktoriem, kas izraisa sirds slimības un atstāj novecojošu iespaidu uz ādu, jo atņem šūnām vajadzīgo mitrumu. Tas arī neļauj uzsūkties vitamīniem un barības vielām.

Izdzerot apmēram divus litrus ūdens dienā, šūnās var nodrošināt pareizu vielmaiņu un uzlabot gremošanu, kā arī samazināt aizcietējumu risku. Ādai papildus nepieciešama mitrinošu līdzekļu lietošana.

Nākamajai paaudzei jau vajadzētu mācēt no šīs iedomātās vidējas klases automašīnas pārsēsties limuzīnā…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+