Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. janvāris, 2012
Drukāt

Horvāti saka «jā» Eiropas Savienībai

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Dienu pēc referenduma Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā uzaususi liela, spoža saule. 28 gadus vecās Veras suvenīru kioskā no košajiem ornamentiem un krāsām ņirb acis, gandrīz kā vēlētājam no Eiropas aģitācijas, kas pēdējās nedēļas pārņēmusi avīzes, televīziju un sadzīvi.

 

Nu tas ir galā, balsis ir saskaitītas – referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) balsojuši 66 procenti, pret – 33 procenti, pie urnām kopumā devušies 43,6 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Vera ir priecīga, viņa Eiropu atbalsta: “Manam vīratēvam ir bizness ārpus Horvātijas, Slovākijā, un es domāju, ka tagad mums būs vieglāk turp doties un strādāt.”

 

Atbalsta baznīca un apsūdzētais ģenerālis

Ar līdzīgām domām – par iespēju ceļot, veidot biznesu un redzēt ātrāku attīstību – savu biļetenu urnā metuši vēl daudzi horvātieši. Vieni – balstoties uz savu pieredzi, citi sekojot draugu viedoklim, bet daļai nav vienaldzīgi garām paslīdējusi arī valdības mēneša garumā izvērstā kampaņa.

Bez ietekmes uz sabiedrības noskaņojumu nav palicis arī Romas katoļu baznīcas vārds, un, ja ne kā stimuls, tad kā pārsteigums gan, arī notiesātā ģenerāļa Antes Gotovina paziņojums tautiešiem balsot “par”. Visu pirmsreferenduma iepriekšējo dienu šī ziņa atradās augstu horvātu mediju darba kārtībā.

A. Gotovina, kuru daudzi horvāti joprojām uzskata par nacionālo varoni, savulaik kļuva par paša valsts šķērsli ceļā uz ES, kad Brisele pieprasīja Horvātijai izdot tiesāšanai Hāgas tribunālam visus bijušos Balkānu kara noziegumos vainotos ģenerāļus. A. Gotovinam 2001. gadā ANO Starptautiskais kara tribunāls Hāgā izvirzīja apsūdzību par līdzdalību 150 serbu civiliedzīvotāju noslepkavošanā un vismaz divu simtu tūkstošu deportācijā no Horvātijas Krajinas teritorijas. Ģenerāļa bēguļošana no Hāgas tribunāla kļuva par šķērsli Horvātijas sarunās ar Eiropas Savienību un pavirzīja valsts iestāšanos organizācijā uz vēlāku laiku. Taču tad, kad 2011. gadā Hāgas tribunāls pasludināja spriedumu ģenerāļa lietā, Horvātiju pāršalca plašs eiroskepticisma vilnis.

 

Zināšanu trūkums rada neuzticēšanos
horvats_AFP_11

ES atbalstītāju pārākums šoreiz nav pārsteigums. Retajam bija šaubas, ka Horvātijas domas nakts laikā varētu mainīties un vairākums (īpaši pēc deviņu gadu ilgas gaidīšanas) uzgrieztu muguru lielajam mērķim. Negaidīta gan ir zemā aktivitāte, kas no pirmsreferenduma aptaujās solītajiem 60% noslīdējusi līdz 43,6%. Arī premjerministram Z. Milanovičam rezultātu paziņošanas vakarā pie svētku šampanieša glāzes ar neslēptu nopūtu nācās atzīt, ka vājā vēlētāju aktivitāte acīmredzot liecina par tautas vilšanos un tas ir vēstījums valdībai.

Pašreizējā Horvātijas centriski kreisajā valdībā un parlamentā nav nevienas partijas, kas būtu pret valsts pievienošanos ES. Tā nesen aizvadītā gada decembra vēlēšanās lēma paši vēlētāji. Pievienošanās ES bija liela priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, un cilvēki deva priekšroku partijām, kas ir pozitīvas pret to. Tādēļ vēl lielāks pārsteigums ir fakts, ka tik maza daļa cilvēku devušies balsot referendumā.

No sabiedrības nevar gaidīt atbalstu laikā, kad politiķi ar tautu nerunā, secina nevalstiskās organizācijas “Gong” pārstāve Jelena Berkoviča. Organizācijas birojā, kas atrodas pagalma mājā iepretī centrālajam Bana Jelačiča laukumam, valda rosīga un apņēmīga gaisotne. Lielākā daļa darbinieku ir gados jauni cilvēki, birojs referenduma laikā strādā arī brīvdienā. “Gong” uzraudzījusi kampaņas norisi un trauksmi cēlusi jau agrāk, pirms mēneša valdību lūdzot referendumu atlikt uz vēlāku laiku, lai cilvēkiem ļautu sagatavoties, izdiskutēt un saprast, kāds ir viņu viedoklis. J. Berkoviča teic, ka kopš pēdējām vēlēšanām decembrī, kad Horvātija iecēla jaunu valdību, sabiedrība tā arī nav varējusi pilnvērtīgi uzklausīt visus argumentus. Nevalstiskās organizācijas uzrakstīja rekomendācijas medijiem, kā vislabāk vadīt kampaņu, un vēlāk pašas arī aizpildījušas diskusiju robu.

“Kaimiņos, Slovēnijā, tautas nobalsošana ir teju vai katru gadu, bet Horvātijā šis ir tikai otrais referendums divdesmit pastāvēšanas gados,” saka J. Berkoviča. Viņasprāt, arī likumā par referendumiem valstī ir daudz nepilnību un pelēko laukumu. “Horvātijas sarunas par iestāšanos ES visus sešus gadus bija absolūti slepenas. Sarunvedējiem nebija ļauts tās apspriest publiski, un neviens arī neuzdeva jautājumus. Nepietiekamas zināšanas par to, kas notiek, ir viens no lielajiem eiroskepticisma iemesliem. Neviena mēnesi vai pat trīs mēnešus ilga kampaņa nevar palīdzēt to atrisināt,” saka “Gong” pārstāve.

 

Spogulis 
visam reģionam

“Nav tik slikti,” citādās domās ir ekonomikas analītiķis Gorans Šaravanja un norāda – lai arī līdzdalības procents ir mazs, tomēr jāņem vērā arī kāds apstāklis, ko daudzi zinājuši jau iepriekš, proti, ka liels skaits reģistrēto cilvēku atrodas ārpus valsts un referendumā nepiedalās. No šāda viedokļa saraksti neesot pārbaudīti. G. Šaravanja uzskata, ka atbalsta pārsvars ES ir izteikti jūtams. Viszemākais “par” procents (58%) ir bijis tikai dažās pašvaldībās, un arī to par zemu īsti nosaukt nevar, ja citur reģistrēti 60 un vairāk “par” procenti. G. Šaravanja uzskata, ka Horvātija savu izvēli ir izdarījusi pareizi.

 

“Iestāšanās ES uzlabos Horvātijas biznesa vidi un ekonomikas politiku. Tagad ES būs dalībvalsts, kas pilnīgi noteikti izprot pārējo reģionu, un tas pozitīvi atsauksies arī uz pārējām Balkānu valstīm.”

 

Ekonomists uzskata, ka visvairāk cerību iegūt no ES atbalsta finansējuma ir lauksaimniecībai, transporta un komunikāciju sektoram, bet neatkarīgi no tā uzlabotos konkurence un arī privātā sektora iespējas.

Horvātija, lai arī ir viena no attīstītākajām Balkānu valstīm, pēdējos gados pastāvīgi atradusies recesijā, un arī šogad, pēc Horvātijas Centrālās bankas datiem, prognozē iekšzemes kopprodukta samazinājumu.

Vidējā alga Horvātijā ir par pārdesmit latiem lielāka nekā Latvijā, pielāgojot mūsu naudai – ap 500 latiem mēnesī, bet pensionāri saņem vidēji 189 latus.

 

Viedoklis

Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barozu un ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs: “Horvātijas uzņemšana Eiropas Savienībā sūta skaidru signālu arī visam dienvidaustrumu Eiropas reģionam, ka ar politisko drosmi un reformām dalība ES ir sasniedzama.”

Martins Šulcs, EP prezidents: “Referenduma pozitīvais iznākums ir skaidrs indikators ES pievilcībai. Dalībvalsts statuss ir īstais atalgojums tam progresam, kādu Horvātija pēdējo gadu laikā ir sasniegusi.”

Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs: “Šis ir vēsturisks lēmums un potenciālais pagrieziena punkts Horvātijas vēsturē.”

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta: “Horvātija nobalsojusi par pievienošanos ES, apsveicu! Strādāsim pie tā, lai Latvija ratificētu Horvātijas pievienošanās līgumu pēc iespējas ātrāk,” raksta Latvijas ārlietu ministrs.

 

Uzziņa

Kad Horvātijas sabiedrība savu jāvārdu Eiropas Savienībai ir teikusi, oficiāli lēmums ir jāpieņem arī Horvātijas parlamentam. Nākamgad tas jāratificē arī visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kad tas būs noticis, un pagaidām nav iemesla bažām, 2013. gada 1. jūlijā Horvātija oficiāli kļūs par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+