Horvātija – 28. ES dalībvalsts 0
Svētdienas, 30. jūnija, vakarā Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas centrs solās būt cilvēku pilns. Pēdējās stundas līdz brīdim, kad valsts pēc gara ceļa kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībnieci, svinēs ar uzrunām, dziesmām un mūziku.
Sveikt jauno dalībvalsti personiski Zagrebā ieradīsies arī citu ES valstu vadītāji, tostarp Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Horvātija kļūs par 28. dalībvalsti ES saimē. Mērķis, uz kuru garus gadus iets un kura labā tik daudz strādāts, ir sasniegts. Taču horvātos līdztekus gandarījumam nepamet arī sajūta, ka svinības notiek pašai ES visai sarežģītā laikā.
Desmit gadu ilgs ceļš
Horvātija savu pieteikumu dalībai ES iesniedza 2003. gadā, un jau nākamā gada sākumā Eiropas Komisija (EK) rekomendēja piešķirt Horvātijai kandidātvalsts statusu, kuru ar ES Padomes lēmumu valsts saņēma 2004. gada vidū. Jau pēc gada Horvātija sāka aktīvas iestāšanās sarunas ar Briseli, ko pavadīja dažādas pārbaudes, kas, tiesa gan, nevedās viegli. Horvātijas ceļā bija pietiekami daudz sprunguļu. Viens no skaļākajiem – joprojām līdz galam neatrisinātais strīds ar kaimiņieni Slovēniju par jūras robežas sadalīšanu. Jau vairākus gadus Horvātijas un Slovēnijas starpā ilgst strīds par nelielu piekrastes teritoriju Adrijas jūras ziemeļu pusē, kas palicis nenokārtots kopš Dienvidslāvijas sadalīšanās laikiem. Horvātijas un Slovēnijas domas nesakrīt par vietu, kur tiktu novilkta robeža – Horvātija to vēlas līča vidū, Slovēnija strīdas pretī, ka šādi tā traucētu kuģu satiksmei. Abas valstis ir vienojušās nodot šo lietu izskatīšanai arbitrāžas tiesā. Valdības nosūtījušas dokumentus tiesai, izklāstot katra savu versiju. Taču, lai arī teritorijas strīds joprojām tiek risināts, Slovēnija ir apsolījusi un pie saviem vārdiem arī turējusies, ka tas netraucēs Horvātijas ceļā uz iestāšanos ES.
Sarunas par iestāšanos ES Horvātija noslēdza 2011. gada 30. jūnijā un jau tā paša gada decembrī parakstīja pievienošanās līgumu, kura ratifikācijas procesu pabeidza pirms nedēļas – 21. jūnijā. Pēdējais par Horvātijas pievienošanos ES balsoja Vācijas parlaments.
Aizvadītā gada sākumā valstī notika arī referendums par pievienošanos ES, kas pārsteidza ar zemu cilvēku aktivitāti – pie balsošanas urnām devās vien 44 procenti balsstiesīgo pilsoņu, no kuriem tomēr absolūts vairākums – 66 procenti – atbalstīja valsts pievienošanos ES. Tolaik zemo aktivitāti skaidroja ar informatīvo plaisu starp politiķiem un sabiedrību. Eksperti vainoja faktu, ka iestāšanās sarunas Briselē ir norisējušas tālu no sabiedrības acīm un kopumā Eiropu atbalstošie iedzīvotāji jutušies nezinoši un atstumti.
Vienmēr Eiropu atbalstoši
Ievērojami lielākās Horvātijas sabiedrības daļas noskaņojums visu valdības un Briseles sarunu laiku ir bijis Eiropu atbalstošs, ar īslaicīgiem eiroskepticisma uzplaiksnījumiem, piemēram, 2011. gada aprīlī, kad Hāgas tribunāls pasludināja spriedumu ģenerāļa Antes Gotovinas lietā. Daudzu horvātu joprojām par nacionālo varoni uzskatītais A. Gotovina savulaik kļuva par paša valsts šķērsli ceļā uz ES, kad Brisele pieprasīja Horvātijai izdot tiesāšanai Hāgas tribunālā visus bijušos Balkānu kara noziegumos vainotos ģenerāļus. A. Gotovinam 2001. gadā ANO Starptautiskais kara tribunāls Hāgā izvirzīja apsūdzību par līdzdalību 150 serbu civiliedzīvotāju noslepkavošanā un vismaz divu simtu tūkstošu deportācijā no Horvātijas Krajinas teritorijas. Ģenerāļa bēguļošana no Hāgas tribunāla kļuva par šķērsli Horvātijas sarunās ar Eiropas Savienību un atvirzīja valsts iestāšanos organizācijā uz vēlāku laiku. Kad 2011. gadā Hāgas tribunāls pasludināja spriedumu ģenerāļa lietā, piespriežot viņam 24 gadu cietumsodu, Horvātiju pāršalca plašs eiroskepticisma vilnis.
Nākamais mērķis – Šengenas zona
Pirms gada, lasot lekcijas Zagrebā, Hārvarda universitātes profesors, vēsturnieks Niels Fergusons izteica līdzību, kas ļoti spilgti raksturo horvātu noskaņu šobrīd. “Horvātijas stāšanos Eiropas Savienībā var salīdzināt ar ierašanos viesībās trijos no rīta, kad daļa viesu vēl ballējas, vieni dodas prom, bet citi apsver, ko darīt.” To, ka horvātu apziņā lielais, stiprais kuģis – ES – ir sašūpojies, atzīst arī horvātu žurnālists Tomislavs Kras-necs. “Horvāti vienmēr ir uzskatījuši, ka Eiropas Savienība ir kas liels, stabils un nesatricināms, bet tagad, redzot, kas notiek ar krīzēm, finansēm, ka Lielbritānija gatavojas izstāties, cilvēkos ir modies apjukums un doma, vai pievienošanās būtu īstais solis.” Taču apņemšanās turpināt ceļu, ir stiprāka par šīm šaubām. Pēc pievienošanās ES Horvātijas valdība, tiesa gan, pretēji valsts centrālās bankas vēlmei, kā nākamo soli ir noteikusi nevis pievienošanos eirozonai, bet pēc iespējas agrāk iekļūt no robežām brīvajā Šengenas zonā.
Viedokļi
Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents: “Latvija ir atbalstījusi Horvātijas virzību uz Eiropas Savienību. Varam apsveikt Horvātiju ar pievienošanos. Es pats arī piedalīšos svinīgajā ceremonijā Zagrebā.”
Ketrīna Eštone, ES augstā pārstāve ārlietās: “No Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai iegūs viss Balkānu reģions, kura pārējās valstis arī, es ceru, drīz kļūs par Eiropas saimes dalībniecēm. Pievienošanās ES būs ne tikai laba Horvātijai, bet visai Eiropas Savienībai kopumā.”
Štefans Fīle, ES paplašināšanās komisārs: “1. jūlijs būs ārkārtīgi nozīmīgs datums, jo Horvātija kļūs par ES dalībvalsti. Iegūstot Horvātiju, ES paplašinās politisko stabilitāti stratēģiskā reģionā, kuru nebūt ne tik sen plosīja konflikti. Tas nozīmē arī paplašināt ES iekšējo tirgu, radot jaunas iespējas ES uzņēmējiem un patērētājiem.”
Fakti Horvātija Galvaspilsēta – Zagreba Iedzīvotāji – aptuveni 4,2 miljoni. 90,4 procenti – horvātu. 4,4 procenti – serbu. 5,2 procenti – citas nacionalitātes Oficiālā valoda – horvātu valoda Nacionālā valūta – horvātu kuna 2013. gada 1. jūlijā kļūs par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti Oficiālu pieteikumu pievienoties Eiropas Savienībai iesniedza 2003. gadā Kandidātvalsts statusu saņēma 2004. gadā Horvātija robežojas ar ES dalībvalstīm Slovēniju un Ungāriju, kā arī Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, kas ir vēl ceļā uz ES |
