Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2012
Drukāt

Horvātijā notiek referendums par pievienošanos ES

LETA/AFPLETA/AFP

Svētdien, 22.janvārī, Horvātijā notiek referendums par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Lai gan atbalsts ES horvātu vidū ir sarucis, analītiķi prognozē, ka par Horvātijas kļūšanu par 28.bloka dalībvalsti svētdien nobalsos 50 līdz 60% vēlētāju. Līgums par iestāšanos ES jau ir parakstīts.

Plānots, ka Horvātija ES oficiāli tiks uzņemta 2013.gada 1.jūlijā. Horvātijas amatpersonas atzīst, ka iekļūšana Eiropas valstu saimē bijis valsts stratēģiskais mērķis kopš neatkarības izcīnīšanas pēc 1991.-1995.gada kara. Pašreiz no bijušajām Dienvidslāvijas republikām ES dalībvalsts statusu ieguvusi tikai Slovēnija, kas blokam pievienojās 2004.gadā.

Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs uzsver, ka ES dalības noraidīšana būtu bezatbildīga, bet ārlietu ministre Vesna Pusiča skaidro, ka dalība ES nepieciešama “Horvātijas ekonomiskai izdzīvošanai”. Pēdējās divas nedēļas Horvātijā izvērsta vērienīga reklāmas kampaņa, mudinot vēlētājus “atbalstīt Horvātijas nākotni Eiropā”. Arī ietekmīgā Romas katoļu baznīca paudusi atbalstu dalībai ES, noraidot bažas, ka tas varētu vājināt nacionālo identitāti.

Neraugoties uz prognozēm, ka referendumā tiks apstiprināta valsts dalība ES, atbalsts ES Horvātijā ir ievērojami sarucis. Dalība ES nav pasargājusi citas Centrāleiropas valstis, piemēram, Rumāniju, no recesijas, un pašreizējā eirozonas parādsaistību krīze arī nav vairojusi ES popularitāti Horvātijā. Savulaik atbalstu Horvātijas dalībai ES sabiedriskās domas aptaujās pauda pat 80% respondentu, taču garo iestāšanās sarunu laikā šis rādītājs ir sarucis.

Daudzas Briseles izvirzītās prasības, galvenokārt attiecībā uz horvātu kara noziedznieku sodīšanu, tikušas uzskatītas par šantāžu.

“2012.gadā entuziasma nav, tam ir par vēlu,” ziņu aģentūrai AFP atzina 35 gadus vecā skolotāja no Zagrebas Mirela Banoviča. Viņa gatavojas balsot “par” pievienošanos ES, lai gan atzīst, ka nav “sajūsmā par ES”.

Savukārt starptautisko attiecību eksperts Radovans Vukadinovičs spriež, ka ES “ekonomiskās un strukturālās neveiksmes” nav nekāds noslēpums. “Eiropu nomāc problēmu gūzma, tādēļ cerības, ka tā varētu ko piedāvāt Horvātijai, vairs nav tik lielas,” norāda ilggadējais Zagrebas universitātes starptautiskās politikas profesors.

Tomēr vēlētāji galvenokārt vadās pēc pragmatiskiem apsvērumiem. “Eiropa nav piena un medus zeme, jo īpaši tagad, taču mēs esam pārāk mazi, lai paliktu izolēti,” uzskata 50 gadus vecais inženieris Gorjana Sikičs. “Lai vai kā, sliktāk vairs nevar būt.”

Pēdējos trīs gadus Horvātijas ekonomika teju pastāvīgi atradusies recesijā. Pēc Horvātijas Centrālās bankas datiem, pērn ekonomika pieauga par 0,4%, bet šogad tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta samazinājums 0,2% apmērā.

Kampaņu pret pievienošanos ES izvērsušas dažas galvenokārt ultranacionālistiskas partijas, brīdinot par “suverenitātes zaudēšanu”. “Mūsu valoda, kultūra un nacionālā identitāte būs apdraudēta (..). Mēs esam pārāk mazi, lai varētu ietekmēt lēmumus,” skaidro viens no kampaņas organizatoriem Dubravko Krčmareks.

Sākotnējie ES referenduma rezultāti tiks paziņoti jau svētdienas vakarā. Referendumā nav noteikts nepieciešamais kvorums. Lai valsts dalība ES tiktu atbalstīta, par to jānobalso vairāk nekā 50% vēlētāju. Tas ir pirmais referendums Horvātijā kopš 1991.gada. Horvātijas uzņemšanu ES vēl jāratificē arī visām 27 esošajām ES dalībvalstīm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+