Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Horvātijā svētdien vēsturisks referendums par iestāšanos ES


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc 15 gadu ilga darba šonedēļ Horvātijā durvis slēdza Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas birojs (EDSO), kas Zagrebā ieradās tūlīt pēc Balkānu kara beigām 1996. gadā. Biroja durvis aizvērtas simboliski – ar vārdiem, ka Horvātijai šī institūcija vairs nav vajadzīga.

 

Agrāk pretrunu un konfliktu skartā valsts pēc gada pati būs Eiropas Savienībā (ES). Jau svētdien Horvātijas balsstiesīgie pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai piedalītos vēsturiskā brīdī – referendumā par iestāšanos ES.

 

Aicina pret agresīvu kampaņu

Retajam ir šaubas, ka pēc tik gara un nogurdinoša sarunu procesa, kura laikā Horvātija Briseles gaiteņos izēdusi pudu sāls, lai izpildītu visu prasīto, turklāt tiktu galā ar kara sekām, korupciju un etniskajiem konfliktiem, sabiedrība balsos “pret”. Pēdējās aptaujas liecina, ka par iestāšanos ES ir vismaz 58 procenti cilvēku, pretējās domās ir krietni mazāk – 23 procenti, pārējie nav izšķīrušies. Arī aktivitāti prognozē salīdzinoši lielu, vismaz 60 procenti aptaujāto cilvēku teikuši, ka balsošanā piedalīsies.

Taču daļa sabiedrības uz ES iestāšanās procesu raugās skeptiski. Medijos nonākusi 1000 inteliģences pārstāvju kopīgi parakstīta vēstule – protests pret jau svētdien gaidāmo referendumu, kurā teikts, ka sabiedrībai nav bijis laika sagatavoties. Tikai pirms sešām nedēļām Horvātija ievēlēja jauno parlamentu, kas arī noteica referenduma dienu.

 

Inteliģence arī kritizē kampaņu un pārmet jaunajai valdībai centienus iebiedēt cilvēkus ar draudiem, proti, ja Horvātija nenobalsos “par” pievienošanos ES, atgriezīsies vecajā, autoritārajā sistēmā.

 

Atturīgas pret pievienošanos ES Horvātijā ir arī baznīcas, kara veterāni un vairākas jaunatnes organizācijas, kas norāda uz finanšu un ekonomikas krīzes problēmām un kā slikto piemēru piesauc arī Ungāriju, kas starptautiskajā uzmanībā nonākusi ar jauno, pretrunīgi vērtēto Konstitūciju un finanšu problēmām. Horvāti mēdzot teikt, ka, par spīti tam, ka Ungārija ir ES, tā tik un tā ir pieņēmusi pamatlikumu, ko uzskata par draudiem demokrātijai. Taču citādi horvāti Ungāriju ciena, jo tieši Ungārijas prezidentūras laikā pirms gada Horvātija pabeidza iestāšanās sarunas ES.

Pirms svētdien gaidāmā referenduma Horvātijas varas iestādes izplatījušas vismaz divus miljonus brošūru par ES, bet, piezvanot pa īpašu informatīvu telefona līniju, cilvēkiem ir iespējams uzdot jautājumus par referendumu.

 

Robežu strīds

Paredzēts, ka Horvātija oficiāli ES pievienosies 2013. gada 1. jūlijā, taču līdz tam apstiprinājumu ir jādod visām 27 dalībvalstīm. Tiek gaidīts, ka valstis savu vārdu būs pateikušas līdz 2013. gada aprīlim.

 

Neviena no ES valstīm Horvātijas dalībai ES neiebilst. Vienīgā, ar kuru Zagrebai palicis neatrisināts strīds, ir Slovēnija. Domstarpību iemesls ir neliela jūras un sauszemes robeža, kuru abas valstis nevar sadalīt kopš atbrīvošanās no Dienvidslāvijas.

 

Šajā stāstā vairāk apdalīta ir Slovēnija, kuras jūras līnija ir krietni īsāka nekā kaimiņienei un nav pieejas starptautiskajiem ūdeņiem. Slovēnija grib iegūt koridoru, kas šķērsotu Piranas līci, kuru patlaban kontrolē Horvātija. Sākotnēji Ļubļana pat draudēja iebilst pret Horvātijas iestāšanos ES, taču tagad abas puses ir vienojušās par arbitrāžas tribunāla izveidošanu, kurā pusotra vai pat divu gadu garumā eksperti centīsies panākt risinājumu. Slovēnija tikmēr solījusi Horvātijas iestāšanos ES nebloķēt.

 

Ceļotāju vilinājums

Lai gan Horvātija šobrīd ir visstraujāk augošā valsts Balkānu reģionā ar 4,4 procentus lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu gadā, tā ir ļoti cietusi no pēdējās krīzes. Tās dzīves līmenis ir vismaz par 50 procentiem augstāks nekā pārējām Balkānu māsām. Lielākos ienākumus nes apkalpojošais sektors, īpaši vasarā, kad valsti pārplūdina tūristi. Dažādos vērtējumos Horvātija atzīta par vienu no divdesmit pasaules populārākajiem galamērķiem. Ik gadu gleznainajā Balkānu valstī ierodas gandrīz divas reizes vairāk tūristu, nekā tajā ir iedzīvotāju. Ceļotājus pievelk nacionālie parki, salas, kultūrbagātības un, protams, krāšņā virtuve, kuru papildina gadsimtiem koptās vīndaru tradīcijas.

 

Ielec pēdējā 
vilcienā

Pēc tam kad vairāk nekā četru miljonu iedzīvotāju lielā Horvātija oficiāli būs iestājusies ES, organizācijas durvis nākamajām kandidātēm tik ātri vis neatvērsies, lēš Eiropas lietu eksperti.

Politiķi to skaļi nesaka, taču arī pēdējie progresa novērtējumi Balkānu valstīm liecina, ka Serbija, Maķedonija, Albānija, Melnkalne, Bosnija un Hercegovina pagaidām vēl ir tālu no mērķa, ko spējusi izpildīt Horvātija. Vāja tieslietu sistēma, korupcija, neatrisinātas kara sekas, etniskā spriedze ir biežāk Balkānu valstīm veltītā kritika.

 

Taču, protams, ne jau tikai šie faktori ir par iemeslu Briseles atturībai. ES patlaban paplašināšanos vairāk redz vārdos nekā darbos arī smagās krīzes dēļ, kas skārusi ne tikai organizācijas dalībvalstu maciņus, bet arī politisko vidi.

 

To, ka ES nav dedzīga paplašināties, eksperti secinājuši arī pēc toņa, kādā notikušas iestāšanās sarunas ar Horvātiju.

Lai gan Brisele to noliedz, daudzi lēš, ka prasību un nosacījumu izpilde Horvātijai vētīta daudz stingrāk nekā citām. Starp citu, arī iestāšanās datumu Horvātija bija spiesta atlikt uz vēlāku laiku. Horvātija, kas visu to izturējusi un, iespējams, tiešām ielēks vismaz tuvākās nākotnes pēdējā vilcienā, būs sasniegusi teju vai svarīgāko starptautisko organizāciju “pilnu komplektu”, jo kopš 2009. gada Horvātija ir arī NATO dalībvalsts.

 

 

Viedokļi
barozu_EK_12

Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu: “Eiropas Komisija pēdējos gados ir smagi, bet taisnīgi diskutējusi ar Horvātiju, piemērojot stingrus nosacījumus un pārliecinoties, ka visi ES kritēriji un norādes tiek izpildītas. Un tas ir atmaksājies. Horvātija ir gatava virzīties uz priekšu. ES paplašināšanās ir jautājums par uzticēšanos – no pašām kandidātvalstīm, ievērojot kritērijus un īstenojot prasītās reformas, un arī no ES, virzoties uz priekšu, kamēr visi nosacījumi ir sasniegti.”

 

 

 

 

 

 

Vaidere_KM_12Inese Vaidere (“Vienotība”), Eiropas Tautas partija: “Horvātija ir absolūti gatava šim solim un bija jau tad, kad Eiropas Savienībā iestājās Bulgārija un Rumānija. Tieši tas, ka pārējās Balkānu valstis tik jūtami atpaliek, Horvātiju ir vilcis uz leju un bremzējis. Es ceru, ka horvāti nebūs noguruši no šīs politikas, un man dažkārt ir sāpīgi raudzīties, ka Horvātijai tiek izvirzītas tādas prasības, kas daudzām valstīm pirms iestāšanās netiek.”

 

 

 

 

 

File_EP_12

Štefans Fīle, Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs izdevumam “EuropeanVoice”: “Horvātijai kļūstot par dalībvalsti, pirmajā pusē tā saņems vismaz 700 miljonu eiro lielu ES fondu atbalstu. Šis naudas apjoms turpmākajos gados, protams, ievērojami palielināsies.”

 

 

 

 

 

 

Bilts_leta_12Karls Bilts, Zviedrijas ārlietu ministrs twitter konta ierakstā: “Horvātija būs konstruktīva Eiropas Savienības partnere. Ceru to drīz redzēt ES.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+