Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

Horvātijas ceļu uz ES apgrūtina kārtējais strīds ar Slovēniju

Foto - EPFoto - EP

Vasara, 1. jūlijs, ir brīdis, kad Horvātija cer pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Lai arī retais vairs apšauba valsts gatavību šim notikumam, Horvātijas pievienošanos blokam joprojām aizēno strīds ar kaimiņvalsti Slovēniju, kas pēdējā laikā izvērties gan par jūras robežu, gan bankām un ir par iemeslu Ļubļanas brīdinājumam likt šķēršļus Horvātijas tālākajā ceļā.

 

Arī politiskā krīze Slovēnijā neatvieglo Horvātijas situāciju, jo valstij svarīga katra diena, lai līdz vasarai nokārtotu savstarpējos konfliktus.

Strīdos robežas un bankas

Jau vairākus gadus Horvātijas un Slovēnijas starpā ilgst strīds par nelielu piekrastes teritoriju Adrijas jūras ziemeļu pusē, kas palikusi neatrisināta kopš Dienvidslāvijas sadalīšanās laikiem. Horvātijas un Slovēnijas domas nesakrīt par vietu, kur tiktu novilkta robeža – Horvātija to vēlas līča vidū, Slovēnija strīdas pretī, ka šādi tā traucētu kuģu satiksmei. Abas valstis ir vienojušās nodot šo lietu izskatīšanai Arbitrāžas tiesā. Pēdējo divu nedēļu laikā valstis ir nosūtījušas dokumentus tiesai, izklāstot katra savu versiju. Taču, lai arī teritorijas strīds joprojām tiek risināts, ir panākta vienošanās, ka tas netraucēs Horvātijas ceļā uz iestāšanos ES.

Taču tagad valstu starpā samilzusi jauna problēma, kas arī ir mantota no Dienvidslāvijas laikiem. Šoreiz iesaistīta Slovēnijas banka “Ljubljanska banka”.

Stāsts sniedzas vēl Dienvidslāvijas laikos, kad Slovēnijas Bankas filiāle darbojās arī Horvātijā. Dienvidslāvijai sabrūkot, pārveidojās arī banka, topot par “Ljubljanska banka” ar pilnu darbību Slovēnijā, un daļa horvātu pilsoņu zaudēja savus noguldījumus.

Horvātijas valdība piedāvāja kompensēt zaudējumus, kam piekrita daļa cilvēku, bet daļa sāka personiskus tiesas procesus ar “Ljubljanska banka”. Tagad ar banku tiesājas arī Horvātijas valdība, kas vēlas piedzīt pilsoņiem kompensācijās izmaksāto naudu. Slovēnijas valdība ir paziņojusi, ka, ja Zagreba neatsauks savas prasības, tas nopietni sarežģīs Horvātijas ceļu uz pievienošanos ES.

Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs gan nesen medijiem norādījis, ka ļoti cer uz abu pušu konflikta risinājumu, kas jāatstāj valdību rokās, un ka ir pārliecināts par pozitīvu iznākumu un labām attiecībām ar Slovēniju.

Valdības krīze – sprungulis riteņos

Taču konflikta risināšana draud ieilgt Slovēnijas pašmāju politiskās krīzes dēļ.


Pirms pāris dienām Slovēnijas parlaments izteica neuzticību Slovēnijas centriski labējai valdībai, vainojot premjerministru Janesu Janšu nodokļu krāpšanā un saistībā ar kādu strīdīgu Aizsardzības ministrijas iepirkumu. J. Janša šīs apsūdzības noliedzis.

Jaunās valdības veidošana uzticēta opozīcijas līderei Aļenkai Bratušekai, kura kļūs par pirmo sievieti Slovēnijas premjerministra amatā. Viņai tagad dotas divas nedēļas, lai nosauktu jauno valdības sastāvu, citādi prezidentam būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas. Šī politiskā krīze kaimiņvalstī, ar kuru joprojām jārisina strīdīgi jautājumi, nebūt neatvieglo Horvātijas situāciju.
Tā kā līdz pievienošanās dienai atlikuši nepilni četri mēneši, par neērto situāciju iepriecināta nav arī Brisele, kurai jau nācās nostāties par vidutāju abu pušu robežu strīdā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+