Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Horvātiju pēc iestāšanās ES gaida finansiālas iespējas un pārbaudījumi

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Horvātijas galvaspilsēta Zagreba, lai arī maza izmēros, tomēr atstāj cienījama centra iespaidu. Sakopti skvēri, modernas āra kafejnīcas, iestādes, galerijas, muzeji. Pilsēta ik gadu pievilina tūristu pūļus un rada pārticības un sakārtotības izjūtu. Arī cenas ir atbilstošas Eiropas galvaspilsētas līmenim, un pat ziemas laikā, kad iebraucēju aktivitāte mazinājusies, par lētumu šeit pārliecināties nevar.


 

Sāk dzīvi no jauna

Tā arī ir, visbiežāk iebraucējam no malas grūti pat iedomāties, ka Horvātija vēl nav uzņemta Eiropas Savienībā (ES), saka ekonomikas analītiķis Zagrebā Gorans Šaravanja, ar kuru tiekos darba dienas rītā Zagrebas centrā.

G. Šaravanja stāsta, ka valsts, kas tikai divdesmit gadus ir neatkarīga, patiesībā daudz ko sāk no jauna. “Horvātija, kurai Dienvidslāvijas laikos īsti nebija pat savas finanšu ministrijas, mācās veidot valsts pārvaldi. Paradoksāli, bet Serbijai, kas ir tālu no iestāšanās ES, ir daudz labākas prasmes un zināšanas, kā vadīt valsti, jo visus Dienvidslāvijas laikus šo savienību vadīja no Belgradas,” secina G. Šaravanja.

Eksperts teic, ka atliek tikai šķērsot Zagrebas centru, uzkāpt kalnā līdz parlamentam un tad vēl paieties gabaliņu uz priekšu, lai nonāktu teritorijā, kas pirms pāris gadu desmitiem Balkānu karā tika sabumbota un izpostīta.

 

Tiek lēsts, ka vismaz 10 procentus no iekšzemes kopprodukta Horvātija joprojām tērē, lai atjaunotu sagrauto infrastruktūru un celtnes, kā arī vismaz 700 miljoni eiro jeb gandrīz 500 miljonu latu gadā tiek tērēti pabalstiem kara veterāniem – tādu šobrīd valstī ir ap 70 000.

 

“Namu atjaunošana drīz beigsies, bet cilvēku rētu un traumu dziedēšanu Horvātijas naudas maks jutīs vēl ilgi,” saka G. Šaravanja.

700 miljonus eiro – tik lielu summu ES sola Horvātijai piešķirt pirmajā cēlienā tūlīt pēc iestāšanās, tiesa gan, citiem mērķiem. Vēlāk naudas būs vairāk, un tā, kā saka G. Šaravanja, noderētu daudzām jomām, vispirms jau lauksaimniecībai, transporta un komunikāciju sektoram, bet viņš cer, ka saņemsies un no Eiropas naudas labumu gūs arī mazie un vidējie uzņēmēji.

Līdzīgi domā arī Roberts Makeins, kurš Zagrebā strādā kā mazo un vidējo uzņēmumu eksperts. Gandrīz pusgadu pavadījis Zagrebā, R. Makeins ir pārliecinājies, ka Horvātijai būs vēl daudz pārbaudījumu. Viņu dara bažīgu, kādas būs mazo uzņēmēju spējas ar ES līdzekļiem sevi attīstīt tā, lai varētu konkurēt kopējā tirgū. Nauda, ko saņems turpmākajos gados, Horvātijai var izrādīties tāds pats pārbaudījums kā savulaik arī citām jaunajām valstīm, proti, daudzu miljonu eiro lielās summas ir pārāk liels kumoss, lai ar tām nepieredzējusi valsts spētu tikt galā. “Horvātijai būs nepieciešami vismaz 700 jaunu un kvalificētu darbinieku tajās institūcijās, kurām būs jāapgūst struktūrfondu nauda,” uzsver R. Makeins, sakot, ka tas var izrādīties liels izaicinājums.

 

Robežas ar kaimiņiem

Iestāšanās ES Horvātiju nostādīs ļoti interesantā pozīcijā attiecībā pret citām Balkānu valstīm, saka G. Šaravanja. Piemēram, Bosnijai, kas būs Horvātijas vislielākā ārpus ES esošā kaimiņiene un līdz šim aktīvi eksportē lauksaimniecības produkciju uz Horvātiju, līdz nākamā gada jūlijam, kad Horvātija oficiāli pievienosies ES, būs jāievieš jauni veterinārie standarti, pretējā gadījumā bosniešu gaļas produkcija gluži vienkārši netiks pāri robežai.

Arī horvātu precēm var paaugstināties cena pārējās Balkānu valstīs. Citi eksperti stāsta, ka līdzīgu situāciju piedzīvojusi arī kādreizējā Dienvidslāvijas māsa Slovēnija, kuras precēm tūlīt pēc iestāšanās ES pieaugušas cenas Balkānos un to popularitāte kritusies.

Arī pašā Horvātijā liela daļa sabiedrības uztraucas par cenu celšanos uzreiz pēc pievienošanās ES, īpaši pārtikas produktiem, pakalpojumiem, mājokļu cenām. Pagaidām tam apstiprinājuma nav, taču horvāti lūkojas uz piemēriem citās valstīs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+