Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. jūlijs, 2014
Drukāt

ES dalībvalstīm ļaus aizliegt ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu (4)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Vietējo produktu tirdziņš Horvātijas piekrastes pilsētā Splitā. Horvātu zemnieki nākotni redz bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Jūnija vidū Eiropas Savienības Padomes panāktā kompromisa vienošanās ļaus atsevišķām dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu pat tad, ja tās ir ieguvušas ES līmeņa veselības un drošības apstiprinājumu. Neskatoties uz to, jaunākā dalībvalsts Horvātija ir nobažījusies par ĢMO izplatību un negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Horvātija vēlas kļūt par līderi Eiropas bioloģisko lauksaimniecības produktu tirgū.

Maza, bet apņēmīga


Horvātijas kopējā platība ir mazāka par Latviju, valstī ir 4,2 miljoni iedzīvotāju. Tomēr šī nelielā valsts ar saviem 2,6 miljoniem hektāru auglīgas lauksaimniecības zemes varētu kļūt par Eiropas “klēti”. “Mums ir gandrīz miljons hektāru papuves, kura ir gatava bioloģisko produktu audzēšanai un kuru ir nepieciešams aizstāvēt no ĢMO,” skaidro Zagabrijas universitātes docente Katica Knezovica. Viņa ir noraizējusies par iespējamo ģenētiski modificētās kukurūzas ‘Pioneer 1507’ audzēšanas atļauju.

Japāņu kompānija pieprasīja ES atļauju jau pirms trīspadsmit gadiem, bet lēmums joprojām nav pieņemts, un pērn­ruden Eiropas Savienības tiesa pārmeta EK vilcināšanos šajā jautājumā. Atsākās diskusijas, un EK izteicās par atļaušanu, bet ES Padomē 19 valstis, to vidū arī Horvātija un Latvija, bija pret, taču nesasniedzot kvalificēto vairākumu, kas varētu atteikt atļauju.

Vides aizstāvju organizācijas “Greenpeace” un “Friends of the Earth Europe” informē, ka ģenētiski modificētās kukurūzas šķirne ‘Pioneer 1507’ ir kaitīga tauriņiem un naktstauriņiem, kas saskaras ar tās putekšņiem. Savukārt Horvātijas ārlietu ministre Vesna Pusiča raizējas, ka atļauja audzēt ģenētiski modificēto kukurūzu tiks dota, pirms vēl stāsies spēkā tiesības atsevišķām dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu. Šāda kompromisa vienošanās tika panākta 12. jūnijā, taču rudenī tā vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

ĢMO neaudzē, 
bet ieved


Ar 12. jūnija vienošanos ir izgāzies ĢMO atbalstītāju mēģinājums uzspiest Eiropai ģenētiski modificēto kultūru audzēšanu. Vienošanās paredz, ka kompāniju prasības audzēt to vai citu ģenētiski modificēto produktu joprojām tiks izskatītas Eiropas līmenī, ar to nodarbojas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde EFSA, taču arī atļaujas piešķiršanas gadījumā atsevišķas dalībvalstis varēs aizliegt audzēt savā teritorijā šos ĢMO sociāli ekonomisku, ētisku vai lauksaimniecības politikas apsvērumu dēļ.

Visā Eiropā apmēram 70% iedzīvotāju ir pret ĢMO, un valdības nevar šo nostāju ignorēt. “Nē” fronti vada Francija, bet ĢMO audzēšana šobrīd ar likumu aizliegta arī Austrijā, Vācijā, Itālijā, Bulgārijā, Grieķijā, Ungārijā, Polijā un Luksemburgā. No 28 dalībvalstīm tikai piecās: Spānijā, Portugālē, Čehijā, Slovākijā un Rumānijā tiek audzēta ģenētiski modificētā kukurūza ‘MON810’, turklāt nelielās platībās, kopā 
132 000 hektāru jeb 0,07% no ES aramzemes. Vēl divi labības veidi un kompānijas BASF kartupeļi ‘Amflora’ ir saņēmuši ES apstiprinājumu, bet vēlāk tika aizliegti.

Taču lielākā problēma ir cita – Eiropā ĢMO tikpat kā netiek audzēti, taču tiek importēti. ES ir atļāvusi 46 dažādu ĢMO importu lopbarības un pārtikas vajadzībām, 26 no tām ir dažādas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes. Tikai soju vien ES importē 32 – 35 miljonus tonnu gadā, pārsvarā tā tiek izmantota lopbarībai.

Mērķē uz bioloģisko lauksaimniecību


Horvātijā pastāv īpaša ĢMO Padome – valsts iestāde, kas nodarbojas ar ĢMO analīzi un novērošanu. Padomes prezidents Hrvoje Fulgosi uzskata, ka uztraukumam nav pamata: “Mūsu likumi paredz nemitīgu kontroli. Šobrīd valstī nav atļauta neviena ĢMO audzēšana, bet lopbarībā un pārtikā ĢMO klātbūtne nedrīkst pārsniegt 0,9%.”

Zemnieks Ante Ivanika, kas audzē kviešus, kukurūzu un saulespuķes Černikas ciemā, par to ir pārliecināts: “Mums ir daudz nepiemēslotas zemes, mūsu zemē nav daudz iedzīvotāju un nav vajadzības pēc intensīvas lauksaimniecības. Bioloģiskā lauksaimniecība var kļūt par mūsu trumpi, būsim mazi, bet stipri starp Eiropas lielvalstīm.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tumsoņas, jebkurš biloģisks objekts ir ģenētiski modificēts, jo jebkuras sugas nākāmās paaudzes gēni būs savadāki nekā “vecākiem”, un kāda nozīme ka tos modificē cilvēki

  2. Vajag panākt aizliegt ievest un audzēt Atbildēt

    Bloķē audzēšanu, bet tā paver plaši iespēju ievest pilnībā neierobešotu GMO indi no kaut vai ASV,kur panākts,ka ir slēpts GMO sastāvs uz produktu uzlīmēm

  3. [Visā Eiropā apmēram 70% iedzīvotāju ir pret ĢMO, un valdības nevar šo nostāju ignorēt]
    Visā Eiropā ir apmēram 70% idiotu un valdības nevar to ignorēt.

  4. Vajadzētu vispār to ĢerMO aizliegt gan cilvēkiem, gan lopiem, kā arī visas tās nolāpītās indes, hormonus un ko tik vēl ne. Tas tak viss nekur nepaliek, pat ja to ēdis lops, tāpat ar pienu, gaļu, maizi apēdam tos mēslus. Un tad tik brīnāmies, kur rodas dīvainas slimības un alerģijas…

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+