Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. novembris, 2016
Drukāt

Raidījums: Jaunajai VID vadītājai nāksies atlaist darbiniekus (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Ilze Cīrule

Jaunajai VID ģenerāldirektorei būs vairāki svarīgi uzdevumi: jāizstrādā uzņēmuma stratēģija tuvākajiem trim gadiem, jāapvieno Finanšu un Muitas policija, kā arī jāatlaiž ap 500 darbinieku, lai pārējiem varētu paaugstināt algu. Tas izlemts vēl pirms jaunās VID vadītājas atrašanas, šodien vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone par nepārdomātajām pārmaiņām VID centusies runāt ar prezidentu Vējoni, taču viņš neesot bijis gatavs ģenerāldirektori uzklausīt.

Ilzei Cīrulei nav pieredzes ieņēmumu dienestā, tāpēc darbinieku atbalsts būs īpaši svarīgs. Taču viens no pirmajiem darbiem viņai būs aptuveni 500 darbinieku atlaišana, lai ietaupīto naudu izmantotu algu paaugstināšanai.

Ieņēmumu dienests ir valsts asinsritei svarīgākā iestāde. Līdz šim neviens vadītājs to nav varējis sakārtot, un nevienam no tiem karjera valsts pārvaldē nav gājusi augšup, norāda “Nekā personīga” komanda. Tagad valdība cer uz jauno kandidāti Ilzi Cīruli, kura nebija spožākā no trim finālistiem. Publiskajās debatēs viņa neslēpa, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbu neko daudz nezina, bet konkursā esot pieteikusies, jo septembrī beidzās līgums ar iepriekšējo darba devēju.

Ilze Cīrule uzsver, ka nāk no uzņēmējdarbības vides un ieklausīsies biznesa vēlmēs. Tomēr nodokļu maksātāju attieksme nav galvenais, par ko vadītājam visvairāk jāsatraucas.

Steidzamākie darbi ir VID stratēģijas izstrādāšana nākamajiem trim gadiem. Tas jāizdara līdz gada beigām. Ģenerāldirektoram būs jātiek galā ar Finanšu un Muitas policijas apvienošanu. Viena no pozitīvajām reformām ir darbinieku algu palielināšana. To akceptējusi valdība un Saeima. Taču nauda dienestam ir jāatrod savā saimniecībā. Izlemts, ka par 13 % samazinās darbinieku skaitu.

VID ģenerāldirektores amata kandidāte Ilze Cīrule apstiprināja, ka sarunās ar ministri izskanējis uzdevums atlaist VID darbiniekus. “Taču viņa pateica, ka viņu neapmierina sagatavotais plāns, kā to vajadzētu realizēt. Es saprotu, ka tas būs viens no maniem uzdevumiem šo plānu pārskatīt un secināt, kur mums ir vairāk lieku resursu un kur mēs varam veikt optimizācijas,” norādīja Cīrule, piebilstot – tā kā štatu samazināšana nekad nerada pozitīvas emocijas, ir jābūt ļoti skaidriem kritērijiem.

Dace Pelēkā uzskata, ka jaunajam vadītājam jārunā ar kolektīvu un jānostiprina drošības sajūta, lai rastos pārliecība, ka pārmaiņu gadījumā tiks novērtēts pašreizējais komandas darbs, tas ka cilvēki turpina godprātīgi strādāt. Nervozo noskaņojumu VID radījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura, gada sākumā tikko stājusies amatā, vēlējās demonstrēt apņēmību, pieprasot VID vadībai negodprātīgo darbinieku sarakstu un risinājumus, kā ar tiem bez garām ceremonijām tikt galā.

Valsts ieņēmumu dienestu pamatā veido divi bloki. Viens ir nosacīti civilais, kurš nodarbojas ar nodokļu uzskaiti, aprēķināšanu un kontroli. Otrs ir spēka struktūras – Finanšu un Muitas policija. Vispirms blēžu meklēšanu sāka tieši šajās struktūrā, arī VID amatpersonu rotācijas visvairāk skāra spēka bloku. Finanšu policijas priekšnieku Kasparu Podiņu apmainīja ar Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi. Ģenerāldirektora vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Kasparu Čerņecki pazemināja Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā. Krēsliem samainījās 35 VID darbinieki. Vēl četri izrotēja no dienesta. Ministre un VID ģenerāldirektore taisnojās, ka šie nav negodīgi, tikai aizsēdējušies, un rotācija esot nevis soda veids, bet gan veids, kā uzlabot dienesta darbu.

Ministres Danas Reiznieces-Ozolas sasteigtā kadru politika dienestā un nevēlēšanas iedziļināties bija galvenais iemesls, kāpēc ģenerāldirektores amatu vasarā atstāja Ināra Pētersone. Lai glābtu situāciju, viņa mēģinājusi vērsties pie premjera Māra Kučinska un prezidenta Raimonda Vējoņa, taču pēdējais neesot bijis gatavs ģenerāldirektori pat uzklausīt.

Cīrule būs arī pirmā ģenerāldirektore, kas nav nākusi no VID struktūrām. Un, tā kā pēc Čerņecka aizrotēšanas likvidēts arī vietnieka postenis noziedzības apkarošanā, jaunajai vadītājai bez juridiskām zināšanām būs jātiek galā ar Finanšu un Muitas policistiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Valsts asinsritei svarīgākā iestāde ir ne viss VID ,bet valstij piederoša banka,Latvijai tādas nav. Nodokļiem jābūt 1/10 daļai no ienākumiem,arī bagātniekiem ,šo lielumu tālā senatnē ieviesa Čingishans,tad nevajadzētu tādu iestādi kā VID un ierēdņu varzu.

  2. Te pienāca Kinzulis- Atbildēt

    ar paliktu bumbu zem sava amata – sanaidosies pateicoties ministrei un tur …

  3. kāda nekopta sieviete,laikam tas nav noteicošais,galvenais lai strādā ar savu sirdsapziņu,nevis drāž tautu!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+