Kultūra
Teātris un kino

Jauna latviešu filma: Huligānisks projekts bez profesionāliem aktieriem 16


Kadrs no Oskara Rupenheita kriminālkomēdijas “Kriminālās ekselences fonds”.
Kadrs no Oskara Rupenheita kriminālkomēdijas “Kriminālās ekselences fonds”.
Publicitātes foto

Krāpnieki, alkas pēc kriminālās autoritātes statusa, nostalģiska vintāžas atmosfēra – tas viss gaida drosmīgos, kuri šodien dosies uz kādu no 13 Latvijas kinoteātriem, kur pirmizrādi piedzīvos komēdija “Kriminālās ekselences fonds”.

Režisors Oskars Rupenheits vislabāk pazīstams tiem, kuri apmeklē festivālu “Piens”, – festivāla vajadzībām tapušas piecas īsfilmas. “Kriminālās ekselences fonds” ir viņa pirmais mēģinājums pilnmetrāžas kino. Daudzējādā ziņā tas ir neparasts projekts, sava veida spēle visiem tajā iesaistītajiem, taču, kā apgalvo viņi paši, ļoti nopietna spēle.

Filmas sižets ir gana vienkāršs. Imants Veide raksta scenāriju seriālam par krāpniekiem un kopā ar čomu Hariju Kuharjonoku izmēģina dažādas krāpšanas shēmas. Taču Imants tik ļoti iejūtas jaunajā tēlā, ka pašam sakārojas kļūt par kriminālo autoritāti. Pie apvāršņa parādās vecie žuļiki Duļķis un Aļģe, tomēr lielākais šķērslis ceļā uz kriminālās autoritātes statusu ir Imanta kaimiņiene, kurai pazudis mīļotais sunītis, bet dūša izrādās lielāka nekā visiem pārējiem kopā.

Kā teic filmas līdzproducents Edgars Ražin­skis, jaunās filmas stilistika ir ļoti līdzīga “Piena” filmām – ekstravaganta, koša, samanāma citu spilgtu režisoru, tādu kā Vess Andersons un Kventins Tarantīno, ietekme: “Izsmalcināta komēdija, žanrs, kura latviešu kino ļoti pietrūkst, – tajā nav pasaules sāpju, nav jēlu joku, ļoti liela uzmanība pievērsta stilistikai un stāstam.” Skatoties filmas treileri, nav īsti saprotams, kurā laikā un kādā vietā notiek darbība. Edgars Ražinskis teic, ka šāda uzbūve veidota apzināti, lai skatītājiem radītu priekšstatu par nostalģisku pagātni, taču konkrēti nedefinējot tās hronoloģiskās un ģeogrāfiskās robežas: “Filmā ir padomju laika auto, 70. gadu interjeri, 90. gadu mobilie telefoni un humpalu apģērbi, un lati,” Ražinskis uzskaita dažādas filmas reālijas, piebilstot, ka atrast nepieciešamos interjerus bijis ļoti sarežģīti, jo lielākoties dzīvokļi izremontēti atbilstoši mūsdienu vēlmēm.

 

Filmas neparastības

Viena no tām un galvenā – finansējums. Kā teic Edgars Ražinskis, filmas veidošanai nav izmantots “ne centa valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības naudas”. Kolektīvā finansējuma vietnē “ProjektuBanka.lv” tās veidotājiem izdevās savākt aptuveni 10 000 eiro, taču, protams, filmas veidošana maksājusi dārgāk. Projekta komunikāciju speciālists, kinoblogeris Sergejs Timoņins smejoties teic: “Ja mēs atklātu, cik filma maksā, mums būtu lielas nepatikšanas ar iesaistītajām kriminālajām aprindām.” Un nopietnāk piebilst, ka 10 000 eiro, protams, nav summa, par kuru varētu uzņemt filmu. Reāli bijuši nepieciešami 10 līdz 20 reizes lielāki līdzekļi, kurus izdevies iegūt no sponsoriem.

Edgars Ražinskis skaidro, ka visi filmas aktieri ir entuziasti, kuri savu laiku projektam ziedojuši brīvprātīgi, arī filmēšanās vietas – kopskaitā 35 – sarunātas bez maksas, tāpat rekvizīti. “Ja mēs mēģinātu to visu sarēķināt – ja vispār būtu iespējams sarēķināt, cik maksā cilvēku laiks un entuziasms, – filmas veidošanas izmaksas droši vien pieaugtu līdz 500 vai pat 600 tūkstošiem eiro,” skaidro Sergejs Timoņins, vienlaikus uzsverot: filmas veidotājiem īsti nepatīk runāt par izmaksām, lai skatītājiem nerastos kārdinājums salīdzināt “Kriminālās ekselences fonda” izmaksas ar kādu valsts dāsni atbalstītu kino projektu un nolemt, ka “KEF” ir proporcionāli nekvalitatīvāks. “Filma izskatās tieši tā, kā tai bija jāizskatās, kā to režisors bija iecerējis, neesam ne no kā atteikušies naudas trūkuma dēļ,” strikti uzsver Sergejs Timoņins. Edgars Ražinskis teic: Oskaram Rupenheitam, kurš ir gan filmas scenārija autors, gan režisors, ir bijusi ļoti skaidra vīzija, ko viņš filmā vēlas ieraudzīt, līdz pat aizkadra balss tembram, un viss maksimāli precīzi piemeklēts filmas vajadzībām.

Īpaša uzmanība pievērsta tēlotāju atlasei, kas ir otrā filmas neparastība. Kā jau minēts, neviens no viņiem nav aktierspēles profesionālis, tomēr, kā uzsver Sergejs Timoņins, viņi lomām atlasīti gan provēs, gan arī filmas režisors un kastinga režisors reālajā dzīvē pamanītus tipāžus piemeklējuši filmas varoņiem tā, lai viņiem nebūtu jāiejūtas svešā tēlā, bet lai tēls būtu kāda viņu būtības daļa – lai viņi konkrētajā lomā spētu darboties organiski un ticami. “Tādēļ negribas teikt, ka filmas aktieri būtu amatieri. Nē, tie ir cilvēki, kuri tēlo personāžu, kurš jau ir viņos iekšā. Tādēļ, iespējams, arī filma tapa ilgāk, jo darbs ar šādiem aktieriem, protams, ir ilgāks, sarežģītāks nekā ar profesionāliem aktieriem,” teic Timoņins.

Filmas tapšanas ceļš patiešām bijis diezgan ilgs, taču ne vairāk kā dažam labam valsts atbalstītajam kino projektam – to sāka uzņemt 2015. gadā, pirmais pirmizrādes datums optimistiski tika noteikts jau 2016. gadā. Starp citu, filmas atbalstītājiem bija iespēja arī kļūt par projekta dalībniekiem.

Saistītie raksti

Trešā un, iespējams, vislielākā “Kriminālās ekselences fonda” dīvainība? Pirms pirmizrādes režisors rūpīgi norobežots no plašsaziņas līdzekļu intereses, jo darba esot daudz, bet sarunas ar presi Oskaram Rupenheitam traucējot koncentrēties. Šādu atrunu vieglāk būtu saprast teātra iestudējuma vai koncerta gadījumā; kinofilmā divas dienas pirms pirmizrādes lielākoties neko daudz izmainīt vairs nav iespējams, bet, vai nu tā būtu patiesa aizņemtība, stils vai mārketinga paņēmiens, režisoru iztaujāt būs iespējams tikai pēc pirmizrādes.

 

Huligānisks projekts

Jautāts, kas pašam visvairāk patīk jaunajā filmā, Sergejs Timoņins teic, ka šis ir diezgan huligānisks projekts: “Ārpus ierastās sistēmas, jo mums ir šabloni, kā darbojas lietas, ir iestaigātas takas, bet šeit cilvēki darbojas ārpus tā visa. Tā bija, gan izdomājot un pārdodot ideju, gan tagad, gaidot filmas nonākšanu uz ekrāniem. Tas arī iet rokrokā ar atbildību – ja būsim kļūdījušies, tad tā būs mūsu vaina. Taču es teiktu – šis ir gadījums, kad 1+1+1 ir vairāk nekā saskaitāmo summa. Šis ir viens liels piedzīvojums.”

LA.lv