Foto-LETA

Lietotā apģērba tirgotāji iepērk kaķi maisā – tur var būt gan kvalitatīva zīmola prece, gan grīdas slaukāmais materiāls
.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Vēl pirms dažiem gadiem valdīja pieņēmums, ka lietoto apģērbu jeb humpalu veikalos iepērkas tie, kas nevar atļauties jaunas drēbes, taču šodien šis stereotips, šķiet, pamazām izplēn. Pat Rīgas centrā Brīvības ielā skatienam paveras lietoto apģērbu veikala milzu skatlogs ar krāšņi tērptiem manekeniem, kas neliecina vis par trūkumu, bet tieši otrādi – vilināt vilina veikalā ieiet. Cilvēki novērtē lietoto apģērbu veikalu piedāvāto iespēju sevi ietērpt interesantās, nestandarta un unikālās drēbēs, un daudzi nemaz neslēpj, ka apģērbu pirkuši “second hand” bodē.

Bet veikaliņi, kas redzami ielās, ir tikai viena plašā lietoto apģērbu tirgus puse. Liela daļa procesa pircējam paliek neredzama.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

No kurienes, pa kādiem ceļiem tad Latvijā nonāk lietotie apģērbi? Kas ar šo biznesu nodarbojas?

Iepērk tikai Anglijā

Daudziem pazīstamas lielās lietoto apģērbu veikalu ķēdes – “R.D.A.” un “Humana”. SIA “R.D.A.” direktors Nauris Jonass apstiprina, ka uzņēmuma darbība ir krietni plašāka, nekā ikdienas pircējs to var redzēt. Līdztekus 64 veikaliem visā Latvijā “R.D.A.” nodarbojas arī ar lietoto apģērbu vairumtirdzniecību. “R.D.A.” noliktavā var iegādāties preci vairumā – maisos. To darot gan mazie veikalnieki, gan tie, kas nodarbojas ar lietotu apģērbu izbraukumu tirdzniecību.

“R.D.A.” drēbes iepērkot tikai Anglijā. “Esam mēģinājuši pirkt arī no citām valstīm, bet laika gaitā noskaidrojās, ka labākie piegādātāji ir no Anglijas.” “R.D.A.” iepērk tā saucamo “Door to door” jeb durvju vākuma oriģinālu.

Cilvēki tiek informēti, ka konkrētā datumā un laikā uz saviem mājas sliekšņiem maisos var izlikt apģērbu, ko vairs nevalkā. Uzņēmums, kas nodarbojas ar apģērbu vākšanu, šos saiņus no sliekšņiem savāc un neatverot tirgo.

Dažādas labdarības organizācijas, kam savu mērķu sasniegšanai vajadzīga nauda, ar apģērbu vācējuzņēmumiem noslēdz līgumu un dod tiem savu vārdu, logotipu. Uzņēmums savukārt savākto preci pārdod un dalās ieņēmumos ar konkrēto labdarības organizāciju. Anglijā šāda prakse ir ļoti populāra un, tā kā parādās arī negodprātīgi cilvēki, katram šādam labdarībai piesaistītam lietotu apģērbu vācējam ir jābūt licences numuram, kas kalpo kā apstiprinājums tam, ka viss noris godīgi. “R.D.A.” sadarbības partneris Anglijā labdarības organizācijai ziedojot 66% no ienākumiem.

Tekstila bankas

Samērā atšķirīgs biznesa modelis ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdei “Humana Latvia”. Uzņēmums ietilpst lielā starptautiskas organizācijas “Humana People to People” tīklā, kas nodarbojas ar dažādiem labdarības, vides, izglītības un sociālajiem projektiem, un viens no atzariem ir arī lietoto apģērbu vākšana un tirgošana. Peļņa, kas tiek gūta, pārdodot lietotos apģērbus, arī tiek ieguldīta dažādos organizācijas projektos.

“Humana Latvia” lietotos apģērbus iepērk no šai pašai organizācijai piederošajiem apģērbu vairumtirdzniecības šķirošanas centriem Igaunijā, Lietuvā, Turcijā un Omānā. Drēbes milzu organizācijas rīcībā arī nonāk, balstoties uz ziedojumu principu. Gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā tirdzniecības centros, autostāvvietās, dzīvojamajos rajonos ir izvietoti desmitiem tūkstošu drēbju savākšanas konteineru jeb tā saucamo tekstila banku, kur jebkurš iedzīvotājs var atstāt savu valkāto apģērbu. “Humana” šķirošanas centros drēbes tiek sašķirotas pa apģērbu grupām un sezonām. To, no kurām valstīm konkrēti apģērbs saņemts, “Humana” veikalu darbinieki dažkārt var konstatēt vien pēc apģērbu kabatās atrastajām monētiņām, taču oficiālas informācijas par to neesot.

Nav zelta bedre

Aprunājos arī ar lietoto apģērbu tirgotāju ārpilsētā, viņa gan vēlējās palikt anonīma. Kopā ar kolēģiem papildus lietotu automašīnu tirdzniecībai krīzes gados Baiba nolēma sākt arī lietotu apģērbu tirdzniecību. Tā kā mašīnas ved no Vācijas, radusies ideja pa ceļam bāzē paķert arī lietotos apģērbus. Iepirkuma cena esot ap 1,40 latiem par kilogramu. Tiesa, piedāvājuma dažādībai viņi papildus iepērk arī Latvijas vairumtirdzniecības bāzu drēbju maisus un vēl periodiski apģērbu pievedot arī paziņa no Norvēģijas. Dažādie apģērbu ieguves veidi ļaujot apgrozīt atšķirīgas drēbes. Tomēr daudz esot atkarīgs no veiksmes. Esot reizes, kad bāzē nopirktās drēbes nākušas no tā saucamajiem labajiem reģioniem (Anglijā tāds esot Mančestra), bet reizēm sanākot arī iegrābties. Drēbes tiek pirktas vairumtirdzniecības bāzē.

Papildu tirdzniecībai veikaliņos Baiba reizi mēnesī dodas pārdot drēbes arī izbraukumos – pa lauku kultūras namiem, skolām u. tml. Viņa lietoto drēbju tirgošanu neuzskata par zelta bedri.

“Bagāts ar šo darbu kļūt nevar. Algu mēs nopelnām, ar darbu sevi nodrošinām, bet, ņemot vērā, ka nemitīgi jāiegulda paprāvas summas jaunā sortimentā, par sevišķu peļņu grūti runāt,” teic Baiba.

Pirms trim gadiem tirdzniecība gājusi labāk nekā šodien. Lietoto apģērbu tirgotāja vērtē, ka tagad cilvēki izvēloties pirkt kaut ar izirušiem diegiem, bet jaunu preci nekā ļoti kvalitatīvu, bet lietotu. Tāpat viņas biznesu kavējot labdarības organizāciju piedāvātās bezmaksas lietotās drēbes.

Tirgo Āfrikai 
vai sagriež lupatās

Uzņēmums “R.D.A.” iepērk, tā teikt, kaķi maisā – nezinot, kas īsti būs lielajās apģērbu kravās. Tāpēc samērā lielu daļu nepārdoto uzņēmums eksportē uz trešās pasaules valstīm. No kopējā “R.D.A.” importētā apģērbu apjoma aptuveni puse tiek eksportēta uz Āfriku, Pakistānu u. c. Taču uz ārzemēm tirgotas tiek ne tikai pie mums nepārdotās drēbes, bet ļoti daudz arī tādu, kam jau šķirošanas procesā konstatēta neatbilstība Latvijas tirgum – iedzīvotāju auguma proporcijām, prasībām u. tml. aspektiem. Uzskats, ka Āfrikas valstīs ņem pretim visu, gan esot maldīgs, jo, tā kā lietoto apģērbu pasaules tirgus ir neizmērojami milzīgs, arī trešās pasaules valstīs dzīvojošie saņem tikai savai specifikai atbilstošu un pieklājīgu preci.

Ja vienā pilsētā cilvēkiem ilgākā periodā par kādām precēm nav bijusi interese, to cenšas pārdot “R.D.A.” veikalos citviet Latvijā. Un tikai tad nepārdoto preci eksportē. Pilnīgi novalkātās, netīrās vai saplēstās drēbes netiek tirgotas veikalos, bet realizētas kā slaukāmais materiāls.

Uzņēmums “R.D.A.” vienā nedēļā nopērkot un pārstrādājot vidēji trīs konteinerus apģērba. Vienā konteinerā ir ap 19 tonnām drēbju. N. Jonass stāsta, ka preces iepirkuma cena nešķirotam apģērbam jeb oriģinālam svārstoties no 0,70 līdz 2 latiem par kg (ar atvešanu) atkarībā no izcelsmes valsts un kvalitātes, bet šķirotam apģērbam – no pāris līdz pat padsmit latiem par kilogramu. Nešķirotajā precē ir gan uz trešās pasaules valstīm eksportējamie apģērbi, gan slaukāmais materiāls, gan atkritumi. “Ir bijis arī tā – atveram maisu, un tur starp drēbēm ir skaidas, dēļu gali un atkritumi,” saka N. Jonass.

“Humana Latvia” administratīvā direktore Inga Juršāne-Piņķe skaidro, ka daļa no 28 “Humana” veikaliem darbojas pēc divu nedēļu cikla koncepcijas, daļa – pēc piecu nedēļu. Tas nozīmē, ka ik pēc divām vai piecām nedēļām uz dienu veikali tiek slēgti, lai visas nepārdotās preces izvāktu un aizstātu tās ar jaunu kolekciju. Taču plaukti tiekot pastāvīgi papildināti arī ikdienā. Preces šī cikla laikā iziet noteiktu cenu amplitūdu. Sākumā jaunā pieveduma preces, kurās ietilpst daudz kvalitatīvu zīmolu drēbju un aksesuāru, tiek tirgotas dārgāk.

Laikā neilgi pēc pieveduma “Humana” veikalos bieži iegriežoties arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, mākslinieki, aktieri, politiķu sievas, kas novērtējot iespēju sapost sevi unikāli un radoši. Tālāk apģērbiem tiek piemērotas dažādas atlaides, līdz visbeidzot cikla pēdējās dienās daudzi klienti novērtējot iespēju iegādāties apģērba gabalus par ļoti zemām cenām. Preci, ko šo divu vai piecu nedēļu laikā nepārdod, “Humana” ziedo sabiedriskā labuma vai labdarības organizācijām.

Labāk nesākt?

Ar lietotu apģērbu vairumtirdzniecību Latvijā nodarbojas vairāki uzņēmumi. Viens no veiksmīgākajiem esot SIA “Doktor Textil”. Tā īpašnieks Ivans Doktors stāsta, ka šobrīd jauni klienti parādoties samērā maz. Ivans reizēm pat atrunājot no lietotu apģērbu mazumtirdzniecības sākšanas: “Nereti atnāk kāda jauna ģimene, kas grib sākt biznesu, bet es iesaku labāk to nedarīt.” Viņš šajā biznesā darbojas jau gadiem un, zinot nozares specifiku, iesaka ar to nodarboties tikai tiem, kas grib ļoti daudz strādāt un ļoti maz saņemt. Vajadzīga pieredze, lielas investīcijas un veiksme.

Maskavas ielas noliktavu teritorijā cits pēc cita sarindojušies daudzu “second hand” drēbju vairumtirgotāju angāri. Ivans stāsta – ja neskaitot tādus, kuri preci iepērk paretam un nelielos apjomos, Latvijā ir ne vairāk kā 10 lieli lietotu apģērbu vairumtirgotāji. Viens visai zīmīgs šā lauciņa spēlētājs – SIA “Teksa” – pagājušā gada nogalē, tā teikt, aizgājis pa burbuli, taču, kā stāsta I. Doktors – tā ir nozare, kurā neesot liela stabilitāte, tāpēc kadri mainoties periodiski. Bankrotējušā uzņēmuma pārstāvis telefonsarunā ir skops ar komentāriem, tomēr viņš norāda, ka viens no veiksmīgākajiem tirgotājiem šobrīd esot tieši “Doktor Textil”.

“Mēs pirmkārt domājam par klientu un tikai tad par sevi,” tā savu noturību un veiksmi komentē šī uzņēmuma īpašnieks. Ivans smejot nosaka, ka viņš pie bagātības nav ticis – kā īrēja dzīvokli pirms teju desmit gadiem, kad sāka darboties lietoto apģērbu vairumtirdzniecībā, tā to dara vēl šodien.

Ivans secinājis, ka izcilas kvalitātes drēbes nemaz nav tas, kas vajadzīgs, lai piesaistītu klientus. Latvijā pieprasītas tieši vidējas vai zemākas kvalitātes drēbes, jo tām esot labāka cena.

“Doktor Textil” iepērk pārsvarā šķirotu preci no pašu sameklētiem sadarbības partneriem Holandē, Beļģijā, Austrijā, Šveicē un Vācijā.

“Doktor Textil” apģērbus tirgo no 30 santīmiem un līdz septiņiem latiem par kilogramu. No Vācijas vestās drēbes esot ļoti kvalitatīvas, taču konservatīvākas un klasiskākas. Ivans uzsver, ka liela nozīme ir tam, kas šķirojis drēbes. Atverot maisu, uzreiz varot pateikt, vai šķirotāja bijusi sieviete gados vai jauna meitene. Taču kopumā, Ivans konstatējis, ar katru gadu no Eiropas vestās lietotās drēbes esot aizvien sliktākas kvalitātes.

“Doktor Textil” par apmēram 10 santīmiem kilogramā arī uzpērk ilgi neiztirgotās mantas un tās tālāk eksportē uz ārzemēm. Ārzemēs šīs drēbes pārstrādā, izmantojot par polsterējuma materiālu matračos, apģērbu oderējumos, pat mašīnu skaņu izolācijas slāņa veidošanai, taču Latvijā apmierinās vien ar pārstrādi slaukāmajā materiālā.

Kāpēc mazgāt? 
Labāk nopirkt!

Visi šī biznesa pārstāvji apgalvo, ka pieprasījumam esot tendence svārstīties atkarībā no sezonas. “R.D.A.” veikalos vidējā atstātā viena pirkuma summa gada griezumā ir ap 3 latiem, taču tai pēdējos gados ir tendence mazināties.

Pastāv uzskats, ka krīze ir īstais peļņas laiks lietotu apģērbu tirgotājiem. “Neizlikšos, sakot, ka tā nav, jo daudzi cilvēki tieši šajā laikā atrada iespēju sevi par mazāku naudu labi apģērbt tieši lietoto apģērbu veikalos. Taču jāteic, ka treknie gadi bija krietni labāki, jo cilvēki daudz neprātoja, ko pirkt,” stāsta N. Jonass.

Daudzi pirkuši drēbes, pat neuzlaikojot, piemēram, celtnieku sievas nemazgāja vīru savalkātās bikses, bet tā vietā katru dienu nopirka citas. Šobrīd cilvēki nākot jau pēc konkrēta apģērba gabala.

Bet vispieprasītākais kā “Humana”, tā “R.D.A.” veikalos ir bērnu apģērbs. Bērni ātri aug, taču jaunas drēbes ir ļoti dārgas. “Humana” veikalos ļoti novērtētas ir arī drēbes topošajām māmiņām. Bet mazo veikaliņu vadītāja Baiba stāsta, ka viņas bodītēs izķerot vīriešu virsjakas.

Cenošanas politika

Cenu veidošana šajā biznesā pilnībā balstās uz cilvēcisko faktoru. “Humana” veikalu tīklam ir ļoti smalki izstrādāta cenu politika, pēc kuras jāvadās darbiniekam, drēbes cenojot. Process ir komplicēts, cenotājiem jāorientējas zīmolos un modes tendencēs, kā arī jāpārzina audumu kvalitāte. Darbiniekiem tiekot organizētas regulāras apmācības.

“R.D.A.” darbinieki savukārt nešķiro drēbes pēc brendiem, bet gan kvalitātes. “Latvijā modē ir tas, kas cilvēkiem patīk, un, tā kā gaumes ir neskaitāmas, tad būtībā katrai precei ir atrodams savs klients,” skaidro N. Jonass. Tā kā cenošanas process ir gana specifisks, darbinieki šim amatam tiek apmācīti vismaz pusgadu.

Lauku bodīšu saimniece Baiba pati ir arī pārdevēja un cenotāja. Viņa, prātā turot kopējās nopirkto drēbju izmaksas, cenšas uzlikt tādas cenas, lai tirgošana atmaksātos, arī piemērojot precēm atlaides. Vairākums preču izejot tādu kā veikala dzīves ciklu, sākumā tām ir pilna cena, tad tiek piemērota atlaide, vēl pēc tam tās nokļūst grozā, kur viss par 20 santīmiem.

Valstis, no kurām visvairāk importēti valkāti apģērbi un lietoti tekstilizstrādājumi 2012. gadā

Valstis, uz kurām visvairāk eksportēti valkāti apģērbi un lietoti tekstilizstrādājumi 2012. gadā