Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. septembris, 2015
Drukāt

Ideālā slepkavība nedēļas filmā Nesaprātīgs cilvēks

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kopš 80. gadu sākuma Vūdijs Allens ik gadu uzņem vismaz vienu kinolenti, bet, gadiem ejot, viņa mūzas kļūst arvien jaunākas. Daienu Kītoni sen nomainīja Penelope Krūza, viņai sekoja Skārleta Johansone, un nu jau otro filmu teju 80 gadu vecais režisors uzņēmis ar amerikāņu aktrisi Emmu Stounu. Pirmā – “Burvestība mēnessgaismā” – gan saņēma ne īpaši jūsmīgas atsauksmes, jo īpaši par klišejām bagāto stāstu, bet “Nesaprātīga cilvēka” pirmizrāde norisinājās Kannu kinofestivālā. Tā pirmo reizi kopā savedusi klasiķi un trijiem “Oskariem” nominēto aktieri Vākinu Fēniksu, kuram Allens uzticējis iedzīvināt dzīvesprieku zaudējušu, profesionālus izaicinājumus mīlošo Eibu Lūkasu.

Dzīvesprieka atgūšanas formula

Skeptiķis, pesimists un visnotaļ nīgrs tipiņš ir Rodas salas mazas universitātes pilsētiņas jaunais pasniedzējs, kura sliktā slava viņam jau sen iet pa priekšu – žūpa un vēl arī meitu ģēģeris. Taču kā pasniedzējs Lūkass ir lielisks, un studenti klausās viņā ar atvērtām mutēm, jo īpaši jau studentes, kurām neprecētais “sliktais puisis” šķiet pats romantisma iemiesojums. Tāpēc mātišķas jūtas viņa glābšanā rodas ne vien vieglprātīgajai kolēģei no ķīmijas fakultātes, kas patiesībā ir gatava doties līdz zemes malai ar jebkuru simpātisku vīrieti, un viņa studentei Džilai, kuras puisis Rojs ir ideālāks par ideālu, taču dzirksteles gan nespēj sagādāt.

Pasniedzēja un studentes draudzība kļūst arvien ciešāka, un pilsētiņas iemītnieki jau sāk baumot par viņu tuvajām attiecībām. Un kādā reizē, sēžot kafejnīcā, abi noklausās blakus galdiņa pusdienotāju sarunu, un Eiba prātā dzimst velnišķīga doma, kā varētu atgūt dzīvesprieku. Proti, viņš varētu izdarīt kaut ko labu – nogalināt tiesnesi, kurš pamatīgi sagandējis kādas sievietes dzīvi, un sāk plānot visideālāko slepkavību. Pavaicājis dažus jautājumus visu zinošajai “guglei”, viņam ir skaidrs, ka inde būtu visnesāpīgākās nāves nodrošinātājs, turklāt arī nekādā veidā nespētu atrast vainīgo, jo nekā kopīga jau tiesnesim un nesen pilsētā iebraukušajam filozofijas pasniedzējam nav, taču ne vienmēr populārus lēmumus pieņēmušajam likuma kalpam pa ienaidniekam ir vai uz katra stūra.

Allena dimensija

Vūdija Allena filmas pavada visdažādākie epiteti, un pēdējo gadu renesanse viņam ne vien ļāvusi apdziedāt skaistākās Eiropas pilsētas, par aktrisēm izvēloties Holivudas A klases zvaigznes, bet arī neuztraukties par skatītāju gaumi, ko jau sen pabojājusi Holivuda. Jo Allena uzticīgais skatītājs ir ar mieru pat pievērt acis uz dažādiem fēleriem, lai atkal un atkal ienirtu viņa uzburtajā pasaulē, kas pilna ar nejaušībām, jociņiem, asprātībām, negaidītiem notikumu pavērsieniem un apzinātu 20. gadsimta kultūrpieturu piesaukšanu.

Uz to Vūdijs Allens vienmēr ir bijis nasks, un, piemēram, “Nesaprātīga cilvēka” ideja aizgūta no 1958. gadā izdotas grāmatas, kurā Viljams Berets ar eksistenciālisma ideju iepazīstināja angliski runājošās valstis. Filozofiskās idejas režisors, kā allaž, pasniedz ar garšīgu mērcīti, kas viņa filmu kontekstā ir gana ierasta: ģimenes tēma, attiecību peripetijas, vientulība un sevis meklējumi, nolemtība un pašironija, kas iet rokrokā arī ar plašām zināšanām un koķetēriju par intelektu un intelektuāļiem. Vūdijs Allens komfortabli jūtas mazos formātos un ārpus konkrēta laikmeta, un ar katru nākamo meistara filmu šķiet, ka viņš jau sen kā pārcēlies uz dzīvi paralēlajā dimensijā, kurā ar sabiezinātām krāsām nostalģiskā plīvurā viņš risina problēmas, kuras bijušas aktuālas visu režisora radošo karjeru.

Cēlie mērķi

Stila triumfs, aiz kura neslēpjas īpaši dziļas domas, – tā par Eiba Lūkasa pašizpausmi saka Džilas māte, un viņai ir taisnība, tāpat kā taisnība ir tas, ka ar filmu “Nesaprātīgs cilvēks” Vūdijs Allens nav domājis par kinoklasikas plaukta papildināšanu, bet uzņēmis vienu no savām mīlīgajām lentēm, kas, neko ļaunu nenodarot, tomēr arī uz izcilību nevelk. Trijiem “Oskariem” nominētais Vākins Fēnikss, kuru ierasts redzēt citāda žanra filmās, ir uzaudzējis iespaidīgu puncīti un nepaguris atkārto, ka viņa depresīvajam noskaņojumam iemesls ir laba drauga nāve, taču, ķēries pie slepkavības plānošanas, kafejnīcā ierasto brokastu kafijas krūzi nomaina pret iespaidīga izmēra šķīvi ar ceptām olām, bekonu un vēl kartupeļiem piedevām. Taču šķiet, ka ārpus kriminālās līnijas Fēnikss garlaikojas, tāpat kā Emma Stouna, kuras talantu Amerikas Kinoakadēmija visaugstāk novērtējusi ar nomināciju “Oskaram” par lomu “Putncilvēkā” un kuras ekrāna ampluā ir nepaklausīgas, tomēr mīlīgas meitenes, kuru zaļajās acīs ar mieru ir noslīkt ikviens.

Kā labi zināms, pie Allena filmēties ir gatavs ne viens vien aktieris, par to neprasot pat ne dolāru algas. Tāpēc, kamēr meistars vēl ir uz strīpas, šo iespēju izmanto vai visi viņa uzrunātie, un vēl ilgi apdomā režisora uzdotos morālas dabas jautājumus – arī to, kā rīkoties gadījumā, kad kāds tuvs cilvēks paveicis noziegumu, pat ja tas darīts cēlu mērķu vārdā. Noziegums un sods – šīs tēmas Vūdijam Allenam nav svešas, un Eiba Lūkasa mājas grāmatplauktā stāv Dostojevska “Noziegums un sods”, kuras lapās viņš atzīmējis īpaši interesantas rindiņas.

 

Hičkoka padomi

Vūdijs Allens savā jaunākā filmā “Nesaprātīgs cilvēks” iet Alfrēda Hičkoka pēdās un kopā ar jauno mūzu Emmu Stounu mēģina atrisināt slepkavību, ko pastrādājis Vākina Fēniksa atveidotais, no dzīves nogurušais filozofijas pasniedzējs Eibs Lūkass.

Tāpat kā krievu klasiķa varonis, arī Eibs nejūt ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus, perinādams tiesneša slepkavību, taču Allens savu varoni neved pavadā uz giljotīnu, viņš ir izplānojis daudz elegantāku apļa noslēgšanos, par kuru viņu varētu apskaust arī Alfrēds Hičkoks, kura darbu motīvi ieskanas “Nesaprātīga cilvēka” epizodēs. Preses konferencē Ņujorkā Allens atzina, ka no Hiča filmām uzzinājis visu, ko viņš zina par noziegumiem, tāpēc Lūkass vēl trijos naktī ir augšā un soli pa solim plāno slepkavību, kas, viņaprāt, sakārtos viņa šobrīd tik sajaukto dzīvi.

***

Ko pavisam citu – jestru komēdiju – viņš jau filmē pagaidām nenosauktā projektā, un tajā platformu talanta izpausmei, ne ātrai slavas iegūšanai Vūdijs Allens piedāvājis izteiksmīgai aktieru plejādei: jaunajām zvaigznēm Bleikai Laivlijai un Kristenai Stjuartei, pieredzes bagātākajiem Džesem Eizenbergam un Džūdijai Deivisai, kā arī Stīvam Karelam, kurš nomainīja Brūsu Vilisu. Allena nākamā filma uz ekrāniem būs jau nākamgad, bet decembrī režisors atzīmēs jau 80. dzimšanas dienu.

UZZIŅA

“Nesaprātīgs cilvēks”/”Irrational Man”

ASV, 2015.

Režisors: Vūdijs Allens

Lomās: Vākins Fēnikss, Emma Stouna, Pārkere Pouzija, Džeimijs Bleklijs

No 11. septembra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”, “Splendid Palace”, “K. Suns”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+