Foto – Dainis Bušmanis

Vienā tīklā reiz būs televizors un ledusskapis. Saruna ar “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi 5

Kā rodas idejas vismodernākajai televīzijai un citiem interneta jaunumiem? Kas jādara, lai šādi jauninājumi īstenotos? Par inovāciju virtuvi saruna ar SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

– Televīzijas reklāmās “Lattelecom” televīziju dēvējat par vienu no modernākajām Eiropā. Kāds tam pamats?

Juris Gulbis: – Pārējās televīzijas Eiropā diezgan maz piedāvā interaktivitāti. Mums tā darbojas tāpēc, ka TV biznesā iesaistījāmies salīdzinoši nesen – 2007. gadā sākām strādāt pie šā risinājuma, un pirmā tās pazīme bija videonoma, vēlāk raidījumu ieraksti, to pauzēšana, atpakaļtīšana un skatīšanās jebkurā laikā. Pagājušajā gadā uzlabojām arī visu portālu un tā vizuālo veidolu, šobrīd tā ir televīzija uz visiem četriem ekrāniem – TV, datora, planšetes un viedtālrunī. Tādu darbojošos risinājumu Latvijā nevienam citam nav, arī Eiropā ir ļoti maz. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt.

– No kā esat noskatījuši tādu?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Tiešā veidā tā pārņemta nav. Jo mēs esam vairākas TV pakalpojumu sastāvdaļas izstrādājuši atsevišķi un tad integrējuši vienā. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas piedāvāja raidījumu ierakstus, to apstādināšanu un patīšanu uz priekšu, atpakaļ. Tagad šī tendence attīstās citur Eiropā. Bet raidīšana uz četriem ekrāniem vēl ir retums. Nesaku, ka esam vienīgie. Taču Amerikā šis pakalpojums ir pieejams atsevišķās pilsētās, bet visā valstī – ne.

– Kā rodas idejas tādiem novatoriskiem risinājumiem? Un konkrēti šādai televīzijai?

– 2006. gadā, kad šāda ideja radās, “Lattelecom” galvenie konkurenti – kabeļoperatori – piedāvāja ne tikai televīziju, bet arī interneta pakalpojumus. Mēs sākām zaudēt savas pozīcijas un, lai noturētos, piedāvājām pakalpojumu pakas – “Mājas komplektus”, kuros internetu sapakojam kopā ar balss telefoniju.

Lai noturētu un audzētu internetu, kā atbildes gājienu kabeļoperatoriem gribējām piedāvāt nevis lineāro, bet tādu televīziju, kas tehnoloģiski ir soli priekšā. Tādu arī 2007. gada pavasarī ieviesām. Taču kabeļ­operatoriem internets bija 100 Mb/s, bet mūsu vadu tīklā – tikai 10 Mb/s. Tas arī faktiski piespieda mūs pāriet uz optiskajiem tīkliem.

Šie divi stratēģiskie lēmumi – interaktīvā televīzija un optika – palīdzēja noturēt un pieaudzēt mūsu tirgus daļu. Nākamais solis jau likumsakarīgi izrietēja no šī – kad izsludināja konkursu uz virszemes apraidi, mēs no 2009. gada saņēmām licenci uz pieciem gadiem un jau varējām piedāvāt kvalitatīvu televīziju ārpus tām teritorijām, kur sniedzās mūsu kabeļi. Tirgus piespiež domāt par jaunām lietām.