×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.1°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
15. maijs, 2018
Drukāt

Identitātes līnijas

dabaundvesele

Latviešu mūzikas ierakstu birums, gaidot valsts simtgadi, ir pašsaprotama lieta. Taču tieši kormūzikas klasika un laikmetīgās kompozīcijas ērģelēm gravē identitātes līnijas Latvijas mūzikas plaukstā.

 

Ierakstu bagātajā klāstā izceļas Latvijas Radio kora veidotais albums “Daba un dvēsele”, kas rāda latviešu profesionālās mūzikas pirmos lielos sasniegumus 20. gadsimta sākumā. Laikā, ko iezīmē nacionālā romantisma vaibsti un klasicisma līnijas, taču vēl vairāk – piederība jūgendstila un simbolisma strāvām, kas izceltas arī albuma grafiskajā noformējumā ar stilizētu zaru vinješu liektajām līnijām. Augu un stilizētas dabas motīvi, asimetrisku formu spēles, Rozentāla, Valtera, Madernieka vizuālās mākslas noskaņu smalkums, latvietības pacelšana mākslinieciska elitārisma augstumos ir šī laikmeta būtiska iezīme blakus demokrātisko un nacionāli vienojošo Dziesmu svētku pacilājošai emocionalitātei un jaunajai kopības apziņai. Radio koris iet introvertas izsmalcinātības, perfekcijas un jaunu interpretācijas ceļu virzienā, tādēļ ieraksts jau izpelnījies dažu labu skeptiskāku vērtējumu no latviešu kritiķiem par pārlieku racionālismu, emocionalitātes trūkumu, interpretācijas kanonu laušanu. Radio kora versijās neatrast klajus Račevska, Derkēvicas, Gaiļa un citu diriģēšanas lielmeistaru iestudējumu nospiedumus, lai arī latviešu kordiriģēšanas skolas stigu Kaspars Putniņš neapšaubāmi turpina. Diriģents gan iet savu ceļu, vedot senzināmas un iemīļotas dziesmas projām no iestaigātām klišejām, tāpēc atklājot dažu labu vēl nedzirdētu niansi. Dārziņa “Lauztās priedes” tāpēc bez ilustratīva lauzuma, Vītola “Dūkņu silā” ienāk sonori efekti ar attālinātām dūkņu balsīm, “Dāvids Zaula priekšā” nostājas monumentāla orientālisma piesātināts, Graubiņa “Meža nakts” spēlējas ar īpaši trauslām niansēm, bet Melngaiļa “Latvju rekviēma” daļās parasti izceltie dramatiskie kāpumi šķiet paslēpti spriegā puskrēslā. Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Jānis Zālītis, Jēkabs Graubiņš, Jāzeps Vītols – pīlāri, uz kuriem balstās latviešu kormūzikas klasika, itin kā izkāpj no kanonu sprosta, atklājot pus­ēnas, pasteļtoņus un jūgendstilam tik raksturīgās grafiskās līnijas vijumus rezervētā, smalkā, atturīgā emocionalitātē. Tieši šo smalko niansētību Radio kora ierakstā ļoti augstu novērtējuši ārzemju kritiķi, tāpat kā kopskaņas kvalitāti un emocionālo piepildītību (Gramophone apskatnieks Aivens Mūdijs Emīla Dārziņa “Mēness starus stīgo” klausījies ar asarām acīs…).

 

Cantus_5Cantus Annae – Annas dziesma – šāds nosaukums likts vēl vienam Latvijas Mūzikas informācijas centra izdotam albumam, kas sevī apvieno divas Latvijas mūzikai raksturīgas iezīmes – ērģeļmuzicēšanas tradīcijas spēku un noslieci uz kameriskumu (albuma idejas autori ērģelnieks Aigars Reinis un Latvijas Radio kora izcilās soprāna balss īpašniece Ieva Ezeriete likuši albumam apakšvirsrakstu “Ērģeles un kamermūzika”). Abas minētās žanriskās līnijas latviešu skaņumākslā bijušas noteicošas jau vairāku gadsimtu garumā un raksturo kristīgās tradīcijas nozīmīgumu – tā bijusi noteicoša latviešu ērģeļmūzikā līdz pat padomju okupācijai, tāpat kā individuāli garīga dziļuma meklējumi, kas tik svarīgi kamermūzikā. Albumā iekļauti darbi, kurus ērģelniekam Aigaram Reinim, domājot par Rīgas Doma izcilo instrumentu, veltījuši Rihards Dubra, Vilnis Šmīdbergs, Ilona Breģe, Santa Ratniece un Rihards Zaļupe. Dubras dramatiski piesātinātais opuss Cantus Annae soprānam, sitaminstrumentiem, ērģelēm un pozitīvērģelēm (2013) noslēdz albumu ar Vecās Derības sižetu – neauglīgās Annas lūgšanu dāvāt viņai bērnu, kuru viņa tad atdotu kalpošanai Dievam. Līdz šai monumentālajai un dramatiskajai kulminācijai albuma noslēgumā ērģeles parādās daudzveidīgās kombinācijās citos sastāvos – sākot ar ērģelēm solo rakstīto Dubras “Tokātu” (2012), turpinot ar Šmīdberga “Litāniju – Šķiršanās svētkiem” (1999) ērģelēm un vijolei (solists Gidons Grīnbergs), Breģes “Zvanu mūziku” sitaminstrumentiem un ērģelēm (2010), Ratnieces opusu “Koka sirds” soprānam un ērģelēm (2016) un Zaļupes darbu “Lapsa zem kailā enoki koka” vijolei, sitaminstrumentiem un ērģelēm (ar sitaminstrumentu virtu­ozi Elīnu Endzeli). Albums ne tikai atspoguļo jaunākās tendences latviešu ērģeļmūzikā, bet arī komponistu individuālos rokrakstus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+