Latvijā
Politika

Bēgļu jautājums nebūs valdības krišanas iemesls. Bet tas var būt iegansts! 16


Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – Saeimas deputāts Armands Krauze (no kreisās), labklājības ministrs Uldis Augulis un Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Melngalvju namā, lai pārrunātu bēgļu jautājumu. Šodien Valsts prezidents bēgļu jautājumā konsultējas ar Nacionālās apvienības, kā arī ar partijas “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvjiem.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – Saeimas deputāts Armands Krauze (no kreisās), labklājības ministrs Uldis Augulis un Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Melngalvju namā, lai pārrunātu bēgļu jautājumu. Šodien Valsts prezidents bēgļu jautājumā konsultējas ar Nacionālās apvienības, kā arī ar partijas “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvjiem.
Foto – LETA

Solvita Aboltiņa vakar radiointervijā pārmetusi, ka “ir viena partija, kas realizē lozungu politiku” un biedē iedzīvotājus ar saukli “Bēgļi nāk!”. Taču arī pašas Āboltiņas un citu “Vienotības” politiķu taktiku grūti nosaukt citādi kā par biedēšanu. Tajā pašā radiointervijā Āboltiņa izeikusies, ka saistībā ar bēgļu jautājumu Latvijā esot izveidojusies “konstitucionālā krīze”, jo valdība, kurai ir vairākums parlamentā, nespēj pieņemt lēmumu būtiskā jautājumā. Šis politiķes apgalvojums izraisījis ekspertu neizpratni. Savukārt koalīcijas partneri uzskata, ka “Vienotība” apzināti cenšas dramatizēt situāciju.

 

Taktika vai pārteikšanās?

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps iebilst politiķes vērtējumam. “Konstitucionālo tiesību komisija 2008. gadā gatavoja viedokli par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu. Tajā konstitucionālā krīze definēta kā ilgstošs konflikts starp konstitucionālajām institūcijām vai situācija, kad kāds konstitucionālais orgāns formālu vai politisku iemeslu dēļ kļuvis nespējīgs. Vienkāršas domstarpības koalīcijā vai pat valdības krišana un nespēja izveidot jaunu valdību nav konstitucionāla krīze,” skaidroja eksperts. Viņaprāt, Latvijas pēdējo gadu vēsturē īstu konstitucionālo krīzi nemaz nevar saskatīt. Drīzāk kā piemērus varētu minēt Lietuvas pieredzi ar kādreizējā prezidenta Rolanda Paksa atlaišanu.

Pleps arī norādīja, ka domstarpības partneru starpā esot normāla koalīcijas valdības sastāvdaļa, tādēļ par krīzi runāt šajā gadījumā būtu pārspīlēti. Līdzīgu viedokli pauda arī citi aptaujātie konstitucionālo tiesību eksperti.

Maz ticams, ka juriste, bijusī tieslietu ministre un pieredzējusi politiķe tā vienkārši saputrotos terminos. Visticamāk, tā ir daļa no pašreizējās “Vienotības” taktikas sabiezināt krāsas un dramatizēt situāciju. Āboltiņa runā par “konstitucionālo krīzi”. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) biedē, ka Latvijas nevēlēšanās solidarizēties bēgļu jautājumā var radīt sekas NATO (piemēram, citas Eiropas valstis nevēlēsies piedalīties Latvijas gaisa telpas aizsardzībā). Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) apgalvo, ka Latvija vienīgā Eiropā esot negatīvi noskaņota pret papildu bēgļu uzņemšanu.

 

Partneri neredz krīzi

Apgalvojumam par “konstitucionālo krīzi” iebilst arī koalīcijas partneri. “Es drīzāk teiktu, ka ir nevis krīze, bet liela neskaidrība. Esmu pārliecināts, ka bēgļu jautājums nebūs valdības krišanas iemesls. Bet tas var būt iegansts! Mēs nezinām, cik liela ir atsevišķu spēku vēlme kādu citu apstākļu dēļ mainīt koalīciju. Taču šis ir pateicīgs mirklis, lai novestu situāciju līdz strupceļam,” teica Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš arī atzina, ka pēdējās dienās no jauna uzliesmojušas pastāvīgi gruzdošās baumas par valdības gāšanu. Parīt Saeimā gaidāms “Saskaņas” rosinātais balsojums par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) atstādināšanu. Aizkulisēs baumo, ka balsojumā iespējami “pārsteigumi” no koalīcijas partneru puses. Piemēram, S. Āboltiņa neilgi pirms būtiskā balsojuma publiski kritizējusi Rasnača darbu.

“Es nekādas krīzes neredzu. Ja kāds tādas redz, tad lai arī formulē iemeslus. Man nešķiet, ka viens jautājums, kaut arī tik būtisks, var radīt konstitucionālo, valdības vai vēl nez kādu krīzi. Ar spēcīgu koalīcijas vadītāju un saliedētiem partneriem ne tam vien varētu tikt pāri,” apgalvoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tomēr uz jautājumu, vai valdības vadītāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) ir pietiekami stipra un koalīcijas partneri – saliedēti, lai “tiktu pāri” bēgļu jautājumam, Brigmanis neņēmās atbildēt. ZZS neoficiālais līderis Aivars Lembergs jau paguvis izteikties, ka gadījumā, ja Latvijas valdība piekritīs Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera aicinājumam uzņemt papildu bēgļus, tad tāda valdība vairs nedrīkstēšot pastāvēt un būšot jārīko ārkārtas vēlēšanas. “Šajā gadījumā manas domas ar Lemberga kungu nesakrīt. Neredzu iemeslu tik drastiskai rīcībai. Turklāt pagaidām nekas neliecina, ka Junkera piedāvājums tiks pieņemts,” apgalvoja Brigmanis.

 

Saruna pie prezidenta partiju domas nemaina

Jau rakstīju, ka pagājušonedēļ koalīcijas partijas tā arī nespēja vienoties par kopēju pozīciju attiecībā uz EK piedāvājumu, saskaņā ar kuru Latvijai papildus 250 jau akceptētajiem bēgļiem būtu jāuzņem vēl 526 imigranti. Tādēļ diskusijā iesaistījies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aicinot pie sevis uz sarunu Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjus. Vakar ar Vējoni tikās “Saskaņas”, “Vienotības” un ZZS delegācijas, bet šodien pie viņa dosies NA, Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai” pārstāvji. Prezidents sarunās aicinājis partijas ļoti atbildīgi pieņemt gala lēmumu jautājumā par bēgļu uzņemšanu, izvērtējot gan drošības, gan ekonomiskos aspektus.

Ne “Vienotība”, ne ZZS pēc tikšanās ar prezidentu savas pozīcijas nebija mainījuši. Premjeres partija uzskata, ka Latvijai jādemonstrē solidaritāte bēgļu uzņemšanā ar citām Eiropas valstīm. Turpretim ZZS iebilst pret papildu bēgļu uzņemšanu, norādot uz drošības riskiem. Visticamāk, savu nostāju šodien pēc tikšanās ar Vējoni nemainīs arī NA. Nacionāļi uzskata, ka Latvijai jānosaka īpašs statuss, ņemot vērā, ka migrantu īpatsvars mūsu valstī ir lielākais Eiropas Savienībā un piektais lielākais pasaulē.

LA.lv