Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. septembris, 2016
Drukāt

Iebruģētie koki Barona ielā skādi nejutīšot (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Aina Rīgā, Barona ielā, 31. augustā.

Rīgā, remontējot Barona ielu, redzams, ka ap kokiem, kas aug ietves posmā, cieši salikti  akmeņi. Vai tā iebruģēti koki izdzīvos un neies bojā? Ozoliņš Rīgā

Barona ielas arhitekte un vizuālā risinājuma autore Helēna Gūtmane man atbildēja, ka koku iebruģēšana kokiem nekaitē: “Šādu pašu risinājumu pielietoja arī 19. gadsimta vidū, un nevienam kokam nekas slikts nenotika. Iebruģēšanu izmanto arī Ventspilī. Skatījāmies arī uz pasaules praksi. Apaļie laukakmeņi veido plašas šuves, kas nodrošina gan ūdens infiltrāciju, gan gaisa piekļuvi pie saknēm,” sacīja arhitekte, kura piesauca arī Līvu laukumu, kurā jau lietots šis risinājums. “Līvu laukumā bruģis ir ap ābeli, kas ir daudz trauslāks koks par liepu. Ņemot vērā, ka nākamgad ap esošo koku stumbriem ielās slodzi izlīdzinošu paneli un laukakmeņus nostiprinās ar gredzenu, lai kokiem būtu telpa augšanai platumā, lūdzu būvniekiem bruģi pagaidām likt 5 – 10 centimetrus no stumbra. Kad darbi būs galā, bruģi no stumbra attālinās līdz 55 – 75 centimetriem, radot metru lielu laukumu ap visu stumbru,” stāstīja H. Gūtmane. Viņa arī sacīja, ka cits veids, kā “ietērpt” stumbru, ir aizsargrežģis: “Režģis uz saknēm ir brutāli “jāuzsēdina”. Tas nav tik saudzīgs un drošs veids kā salikti laukakmeņi. Ir arī iespēja vienkārši stādīt tādus kokus, kuri tik ļoti nenoēno savu apakšu. Tādus kokus – pīlādžus – Barona ielā vēl stādīsim, un tiem varēs likt režģi, nevis bruģi.”

Aina Rīgā, Barona ielā, 31. augustā. Foto - Dainis BušmanisAina Rīgā, Barona ielā, 31. augustā. Foto - Dainis Bušmanis

Savukārt Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns sacīja, ka iebruģēšanas risinājums nav pārāk tradicionāls, tomēr to izmanto, piebilstot: “Taču vai ar asfaltu un akmeņiem piebāztajā pilsētvidē ir vajadzīgi vēl papildu akmens krāvumi? Varbūt tomēr zāliens būtu labāks risinājums? Saknēm šajā gadījumā kaitēts īpaši nav, jo akmeņi nav sablīvēti un nodrošina ūdens un gaisa plūsmu. Lai gan nezinu, cik sablīvēta ir zeme zem akmeņiem. Jo sablīvētāka augsne, jo smagāk saknēm ar elpošanu un ūdens apgādi. Šī gan gluži nav iebruģēšana, jo akmeņi tiek izkārtoti retāk un netiek arī noblietēti, kā tas ir nekaltu akmeņu bruģa gadījumā. Izmantotā metode, protams, ir nesalīdzināmi labāka nekā ieasfaltēšana vai cieša apbruģēšana, kas komplektā ar ziemā sakaisīto sāli izraisa kokiem fizioloģisko sausumu, lapu brūnēšanu un atmiršanu,” norāda dendrologs. Pilsētvide nav kokiem draudzīgākā vieta – jānodrošina augšanas telpa, apgaismojums, ūdens un sakņu elpošana.

“Konkrētajā gadījumā es labāk izvēlētos neliela diametra – līdz 1,5 – 1,7 metru augstumam stumbru ietverošu metāla režģa rāmi ar paplašinājumu pie augsnes virskārtas, kas pasargātu koka sakņu kaklu, saglabātu pārdesmit centimetrus diametrā brīvu zemes joslu ap stumbru un vienlaikus aizsargātu stumbru no mehāniskiem bojājumiem un mizas apskādēšanas,” saka A. Svilāns.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nejutīs, nejutīs, to var izgudrot kārtējais “SPECIĀLISTS” ANALFABĒTS.
    Kas notiek ar šo paaudzi, vai viņi visi ir no kosmosa?!!

  2. nui kā ta, ka nejutīs- vienkārši nokaltīs:) tā nu tie satādīšanas un bruģēšanas speci’alisti sadarbojas…
    pie līdzīgiem risinājumiem citās valstīs ir īpašas laistīšana siesp’\eja skatram šādam pārāk iebruģētam kokam- jāatzīst, pat ne tik ļoti iebruģētam kā attēlā 🙂

  3. Kā lai tie koki aug,ja to stumbrus spiež bruģakmeņi?! Kāds sadists to izdomāja?!

  4. Bauskā gan koki aizgāja bojā kur pie stumbra izveidoja bruģi. Saknēm taču nepiekļūst ūdens.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+