Iecerēta piemiņas zīme Vjatlagā 0
Viens no Brāļu kapu komitejas uzdevumiem nākamajam gadam ir piemiņas zīmes uzstādīšana Krievijā Kirovas apgabalā, kur apbedīti vairāk nekā 2000 staļiniskajās represijās bojāgājušo latviešu, informēja komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis.
Šoruden komitejas pārstāvji ar Latvijas vēstniecības Maskavā atbalstu apmeklējuši Kirovas apgabalu un tikušies ar tā gubernatoru Ņikitu Belihu. Brauciens noticis, lai aplūkotu vietas, kas saistītas ar latviešiem – gan represētajiem, gan karagūstekņiem –, un to piemērotību piemiņas zīmes uzstādīšanai. ”Braucām divas dienas pa Verhņekamskas rajonu un skatījāmies, kur varētu nolikt piemiņas zīmi. Tur ir dzelzceļa līnija, no kuras atdalās sazarojumi, un visur tur guļ latvieši. Vienā vietā 400, citā 200, citā pat 900. Kopā vairāk nekā 2000 mirušo,” stāstīja Upmanis. Nācies konstatēt, ka iepriekš iecerētā vieta kopējas simboliskas piemiņas zīmes uzstādīšanai īsti neatbilst. ”Ģeoloģisku apstākļu dēļ. Tur ir purvs, stihiskā izgāztuve uz kolonijās ieslodzīto pēdējo pārdesmit gadu kapiem, kur, iespējams, guļ arī mūsu cilvēki,” norādīja Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs. Par piemērotāku atzīta vieta pakalnā pie Sozimas ciema, tuvu ceļam, uz vietējai pašvaldībai piederošas zemes. Pašvaldība arī gatava to attiecīgajam mērķim piešķirt.
Kā uzsvēra Eižens Upmanis, komitejai pagaidām nav līdzekļu piemiņas zīmei un tie jāvāc atsevišķi: ”Tā būs būtiska summa, ko mēs no sava regulārā budžeta pacelt nevaram.” Brāļu kapu komiteja ir oficiāli deleģēta gādāt par latviešu represēto piemiņas vietu apzināšanu un saglabāšanu Krievijas Federācijā saskaņā ar 2008. gadā noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvalstu vienošanos par kapu statusu. Šī vienošanās paredz abu pušu kara un represiju upuru piemiņas saglabāšanu un piemiņas vietu iekārtošanu abās valstīs.
No Aizsardzības ministrijas budžeta apbedījumu vietu apsekošanai un piemiņas zīmju iekārtošanai komitejai 2013. gadam paredzēti 56 320 latu.
”Ceru, ka mēs tos saņemsim. Tas ir bāzes budžets mūsu darbībai. Tas ir vajadzīgs, lai varētu organizēt pieminekļa uzstādīšanu Vjatlagā, lai mēs varētu ko sākt sistemātiski darīt, lai beidzot varētu noalgot divus speciālistus, kas strādās ar latviešu apbedījumiem Krievijā un krievu apbedījumiem Latvijā,” komentēja Upmanis.
Arhīva datu vākšana ir ārkārtīgi svarīga: ”Bez tiem mēs Krievijā pakustēties nevaram.” Nākamajā gadā par piešķiramajiem līdzekļiem iecerētas arī trīs eks-pedīcijas. Viena uz Ļeņingradas, Pleskavas un Novgorodas apgabalu kritušo karavīru kapu meklēšanai; otra uz Noriļsku, lai apsekotu tur jau agrāk uzstādītās piemiņas zīmes, jo ”mums pienāk ziņas, ka tur nav kārtības”; trešā uz Tomskas apgabalu, kur ir daudz represēto kapu. Brāļu kapu komitejai arī jāturpina sekot darbiem, kādus Krievijas vēstniecība organizē Latvijā, – tā šogad strādājusi 22 padomju karavīru kapsētās. Jālūkojas, lai tiktu ievēroti zināmi principi un ”lai šūnakmeni nepārklātu ar cementu un nenokrāsotu”, kā to vienā vietā mēģināts darīt.
Kā zināms, 30. gadu beigās izveidotais Vjatlags ar centru Kirovas apgabala Vjatkas novada Ļesnojes ciemā bija lielākā ieslodzījuma vieta un viena no lielākajām gulaga nometnēm. Pirmie represētie Krievijas latvieši tur nonāca ap 1938./40. gadu, bet 1941. gada jūlijā ešelonos no Rīgas ieradās ap 3000 deportēto – pārsvarā vīrieši. Viņu vidū bija armijas virsnieki, valsts un sabiedriskie darbinieki, LU profesori, teologi.
Vēlāk Vjatlagā nonāca Vācijas–PSRS kara gūstekņi un pēckara masu represiju skartie. Lēš, ka kopējais te ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju skaits bija ap 7000. Latvieši Vjatlagā atdusas 22 nometņu kapsētās. Viņu bojāejas iemesls bija necilvēciski darba un dzīves apstākļi – bads, aukstums un slimības.
Internetā pieejamā Kirovas apgabala gubernatora Beliha ”twitter” sarakste liecina, ka Latvijas centieniem iemūžināt tautiešu piemiņu apgabalā ir arī opozīcija. Tā kāds iedzīvotājs gubernatoram nīgri jautā, vai tad viņš arī grasoties ”taisnoties” Latvijas priekšā un maksāt ”reparāciju par okupāciju”. Tiek uzdots jautājums: ”Sakiet, lūdzu, kas uz latviešu nacistu izpalīgu pieminekļa Vjatlagā būs rakstīts? Patiesība vai ”politisko represiju upuriem”?”. Ņikita Belihs atbildē raksta: ”Ja jūs tūkstošiem latviešu, kurus arestēja pirms kara, uzskatāt par ”nacistu izpalīgiem”, tad ar jums ir grūti sarunāties.”
