Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. novembris, 2013
Drukāt

Iecerēts vienots regulējums mājokļu kredītu jomā
 (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Mājokļu kredītu ņēmēji būs jāinformē par visām kredīta izmaksām, pirms līguma parakstīšanas viņiem būs nedēļu ilgs laiks pārdomām, un, ja kredītlīgumā būs panākta vienošanās ar banku – vienīgā ķīla kredītam būs mājoklis: šādus nosacījumus paredz direktīva, kuru vēl šī sasaukuma laikā iecerējis pieņemt Eiropas Parlaments (EP).

Bija paredzēts, ka noteikumus parlaments pieņems iepriekšējā EP parlamentārajā sesijā Strasbūrā oktobra beigās, taču deputāti nolēmuši vienoties par regulējuma gala variantu. Tie būs pirmie šāda veida noteikumi attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, kas būs vienoti visā Eiropas Savienībā (ES), un pēc to pieņemšanas iecerēts divu gadu pārejas posms. EP deputāts no Spānijas Antolins Sančess-Presedo norāda, ka ES 70 procenti no mājokļiem ir iegādāti par hipotekāro kredītu naudu, bet Spānijā hipotekārie kredīti un to radītais burbulis bijis ekonomiskās krīzes pamatā. Viņš arī uzsver, ka pašlaik Eiropā attiecībā uz mājokļu kredītiem noteikumi ir atkarīgi no katras dalībvalsts. “Dalībvalstu uzraudzības ie-stādēm būs jālūkojas, kā darbojas bankas, kuras izsniedz hipotekāros kredītus. Jaunie pasākumi padarīs mājokļu kredītu tirgu stingrāku un profesionālāku. Ja tirgus spēlētāji izvairīsies no riskiem, iespējams, kredīti kļūs lētāki patērētājiem,” teica A. Sančess-Presedo. Tāpat bankām būs uzdots veikt rūpīgāku kredītņēmēju maksātspējas kontroli, kas palīdzēs mazināt gadījumus, kad kredīti tiek izdoti cilvēkiem, kuru maksātspēja ir apšaubāma. Savukārt bankas šajā kontekstā pārraudzīs valstu banku regulatori, un Latvijas gadījumā to darīs Finanšu tirgus un kapitāla komisija. Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš uzsver, ka Latvijā lielākā problēma esot tā, ka kredītņēmēji, parakstot hipotekārā kredīta līgumu, ķīlā sniedz ne tikai mājokli, bet arī savus nākotnes ienākumus, tādēļ krīzes gados bijuši cilvēki, kas kredītu slogu dēļ devušies strādāt uz ārzemēm vai strādājuši neoficiāli, lai bankas nevarētu piekļūt viņu finansēm. “Direktīva pieļauj iespēju kredītņēmējam vienoties kredītlīgumā ar banku, ka vienīgā ķīla ir mājoklis. Ja rodas problēmas, tad ir iespēja atdot bankai mājokļa atslēgas un šķirties. ASV tā ir norma, ka ķīla ir tikai mājoklis. Šajā gadījumā gan ir lielāka pirmā iemaksa un mazāka summa, ko kredītā izmaksā banka,” skaidro K. Kariņš. Pēc deputāta domām, stingrāka kredītņēmēju kontrole palīdzēs atsijāt maksātnespējīgos klientus, tāpat arī bankām būs jāsniedz plašāka informācija par kredītu. “Tas ir arī banku interesēs. Ja viena komercbanka, lai pasargātu savu bilanci, sāks atsijāt maksātnespējīgos klientus, bet cita to nedarīs, tad cilvēkiem ir vēlme iet tur, kur nosacījumi vieglāki. Ja visām bankām būs vienādi spēles noteikumi, tad nevarēs doties lūgt kredītu citā bankā Latvijā vai citur ES,” skaidroja K. Kariņš. Deputāts norāda, ka laba lieta jaunajā direktīvā ir septiņu dienu apdomāšanās laiks, vai līgumu parakstīt, jo tas dos cilvēkiem iespējas apsvērt visus “par” un “pret”.

Tāpat direktīva paredz iespējas atmaksāt kredītu pirms termiņa bez soda procentiem, taču dalībvalstīm būs jālemj par pirmstermiņa atmaksas nosacījumiem, ņemot vērā aizdevēja tiesības saņemt taisnīgu kompensāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ….un tad nebūs ttttā,kā tagad LR – atņem māju un vēl visu mūžu jāmaksā.Bet māju ta’ novērtēja banka !!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+