Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. marts, 2013
Drukāt

Iedziedāta Dziesmu un deju svētku zīme


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Vakar pirmo reizi publiski iedziedāja XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku zīmi “Skaņu vijums vainagā”. Ne velti kā norises vieta izraudzīts Berga bazārs. 


 

Kristaps Bergs tālajā 19. gadsimtā bija izcils Māmuļas atbalstītājs un II Vispārējos latviešu dziesmu svētkos palīdzēja izmitināt 1000 dziedātāju.

Taisnības labad jāteic, ka pirmā zīme tika iedziedāta jau sestdien Ogrē. Svētku mākslinieciskā padome nolēma, ka diriģentu korim, kuru vidū bija arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un svētku rīkotāja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Dace Melbārde, svētku zīmē jāpārvērš Jāzepa Vītola “Gaismas pils”. Un kā gan citādi – šīs vasaras svētku vadmotīvs ir “Gaisma līgo Latvijā”.

Jau rakstījām, ka pagājušā gada novembrī svētku vizuālās identitātes konkursā no 13 piedāvājumiem par uzvarētāju tika izraudzīts dizainu aģentūras “Brandbox” piedāvajums “Skaņu vijums vainagā” par 5570 latiem.

Svētku identitātes zīme – vainags – veidota tā, lai katrs dziedot varētu uzvīt savu svētku rotu, tādējādi jūtoties kā svētku sastāvdaļa. Vainagu veido septiņas latviešu tradicionālās zīmes, un katrai notij paredzēta sava zīme, piemēram, Dieva zīme – do, Māras zīme – re, Laimas zīme – mi. Spēlējot vai dziedot jebkuru melodiju, tehnoloģijas atpazīst skaņas un pārvērš tās noteiktās zīmju secībās, sakārtojot unikālā vainagā, kas ir neatņemams latviešu tradīciju un Līgo simbols, svētku rota, kas apzīmē sauli, gaismu, pilnību un noslēgtu ciklu.

“Izvēlētā simbola atbilstību apliecina arī 1873. gada Dziesmu svētku karogā blakus Baltajam tēvam atrodamais aizsāktais ozollapu vainags. Šo zīmi droši var uzskatīt arī par pirmo tautas radīto logotipu,” stāsta zīmes idejas autors, Dziesmu un deju svētku radošais direktors Gatis Mūrnieks.

Skaņu augstuma, dinamikas gradāciju un latvju rakstu zīmju digitālais vijums veidojas, dziedot kādu no interneta vietnē http://www.dziesmusvetki.tv/logo piedāvātajām 13 tautasdziesmām vai pašu izvēlētu dziesmu, kamēr īpaši izstrādāts datora algoritms analizē skanējuma tonalitāti un konkrētos brīžos piešķir vainagam atbilstošu zīmju loku. Savu zīmi iespējams radīt, dziedot vai spēlējot individuāli, ansamblī vai lielākā kolektīvā jebkurā pasaules vietā, kur ir pieejams dators un internets.

zime2_LV_5Iedziedāšanas process ir vienkāršs: jāizvēlas dziesma, tad, sekojot norādēm, jāaktivizē mikrofons. Ja būs izraudzīta tautasdziesma, pēc karaoke principa tiks parādītas notis un vārdi. Ja izvēlēta “brīvā” dziesma, katrs varēs dziedāt, ko vēlas. Zīmes veidošanai nepieciešams aptuveni 20–30 sekunžu garš dziesmas fragments, lai datorprogramma spētu izanalizēt nošu augstumu, dinamikas intensitāti un tempu konkrētajā brīdī.

Jau no vakardienas ikviens internetā var izveidot savu zīmi, lai to tad saglabātu, sūtītu pa e-pastu, izdrukātu, ievietotu sociālajos tīklos, lepni liktu uz apģērba, automašīnas utt., tā apliecinot savu piederību Dziesmu un deju svētkiem.

Vakar labākais vokālais ansamblis Latvijā “Anima Sola” iedziedāja Uģa Prauliņa “Vakardziesmu” ar latviešu tautas dziesmas vārdiem tik sprigani un dzīvi, ka Jānis Erenštreits sacīja – šādu mirkļu dēļ ir vērts dzīvot. Tūlīt arī viņš pats kopā ar virsdiriģentiem Ivaru Cinkusu, Gintu Ceplenieku un Daci Melbārdi savu zīmi veidoja no dziesmas “Dziedat, meitas, vakarā”.

Kā iecerējis svētku režisors Uģis Brikmanis, 30. jūnijā visā Latvijā no plkst. 13.12 līdz 13.40, kad saule būs sasniegusi visaugstāko punktu debesīs, visos pagastu karogu mastos pacelsies īpaši Dziesmu svētkiem veidoti karogi, kuros būs redzama katra pagasta iedziedātā zīme, dziesmas un pagasta nosaukums. Karoga pacelšanas mirkli režisors aicina fiksēt fotokadrā un tūlīt nosūtīt uz LNKC, lai 30. jūnija vakarā Dziesmu svētku atklāšanas brīdī Dziesmu svētku parkā Rīgā uz lielā ekrāna un pēc tam vakarā televīzijā parādītu kopainu. Lai īstenotu šo ieceri, būs nepieciešami 595 karogi – visiem pagastiem un deviņām pilsētām. Kurš – labākais koris, deju kopa, solists, vai pagastvecis – izvēlēsies un iedziedās dziesmu savai zīmei, jāizšķiras pašiem svētku dalībniekiem savā novadā mēneša laikā kopš šā mirkļa. Tiesa, ārzemju kolektīviem uz viņu mītnes zemēm īpaši dizainētus Dziesmu svētku karogus gan aizsūtīt nevarēs.

Ja no pagasta uz Dziesmu svētkiem Rīgā dosies kaut viens dalībnieks, pagasts tiesīgs pacelt īpaši radīto karogu. Jāpiekrīt Uģa Brikmaņa domai – cerams, Ministru kabinets izdos rīkojumu, lai Dziesmu svētku nedēļā visā valstī plīvotu Latvijas valsts karogi.

 

UZZIŅA

Dziesmusvetki.tv/logo piedāvātās tautasdziesmas:

Kur tu teci, gailīti mans;

Dziediet, meitas, vakarā;

Bēdu manu, lielu bēdu;

Tumša nakte, zaļa zāle;

Dziedot dzimu, dziedot augu;

Līgo laiva uz ūdeņa;

Sudmaliņas;

Es mācēju danci vesti;

Pūt, vējiņi;

Jānīt`s nāca pār gadskārtu;

Cekulaina zīle dzied;

Kur tu skriesi, vanadziņi;

Rīga dimd.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+