Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. janvāris, 2013
Drukāt

Iedzīvotāji neatbalsta abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret abonentmaksām, jāiegulda milzīgs komunikācijas darbs, uzsver eksperti. Patlaban 95% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem, liecina pētījumu kompānijas “GfK” un LETA biznesa portāla “Nozare.lv” pētījums.

Šo ideju atbalsta vien 5% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēl ir pāragri runāt par konkrētām abonentmaksas summām – vispirms ir jāpanāk lielāks sabiedrības atbalsts šādai iecerei, prezentējot pētījumu, norādīja “GfK” Klientu servisa direktore Māra Tauriņa.

Pētījums prezentēts LETA sadarbības partneriem rīkotajā diskusijā par televīzijas nākotni.

Latvijas Televīzijas (LTV) prokūrists Gints Miķelsons norādīja, ka arī LTV darbinieku vidū ir veikta aptauja par abonentmaksām. Tā parādīja, ka 40% darbinieku atbalsta, bet 60% ir pret abonentmaksas ieviešanu.

Miķelsons “Nozare.lv” uzsvēra, ka abonentmaksu varēs ieviest tikai tad, kad sabiedriskā televīzija būs izpildījusi virkni kritēriju, kas noteikti jaunajā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) koncepcijā. Kā būtiskākie ir minēti satura kvalitātes uzlabošana un auditorijas pieaugums.

Miķelsons norādīja, ka iespējamais abonentmaksas ieviešanas laiks LSM koncepcijā ir norādīts 2016.gads, bet tas var mainīties uz nenoteiktu laiku, ja nebūs izpildīti kritēriji, kā arī ir jāpieaug sabiedrības atbalstam šai idejai.

“Pašlaik abonentmaksa ir kā tāds bubulis, no kura visiem ir bail,” sacīja Miķelsons.

Diskusijā eksperti norādīja, ka ir jāiegulda milzīgs komunikācijas darbs, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret abonentmaksām.

Arī kaimiņvalstīs neatbalsta abonentmaksas ieviešanu – Lietuvā pret ir 92%, bet Igaunijā 93% iedzīvotāju.

LETA biznesa portāla “Nozare.lv” un “GfK” pētījums tika veikts 2012.gada decembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā piedalījās respondenti no 18 līdz 65 gadiem, kuri lieto internetu. No Latvijas piedalījās 1028 respondenti, no Igaunijas – 1016, no Lietuvas – 919. Dati tika vērtēti pēc dzimuma, vecuma, tautības, reģiona un dzīvesvietas tipa.

Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noraida publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par tūlītēju biedējoša apjoma sabiedrības līdzmaksājuma ieviešanu par sabiedrisko mediju, ko it kā paredzot LSM projekts.

NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka līdzmaksājums par LSM, kas tiek piedāvāts kā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju maksāta medija nodeva, lai nodrošinātu sabiedriskā medija finansējuma pastāvību un neatkarību no valsts budžeta, ir paredzēts ieviest ne ātrāk kā 2016.gadā un ar nosacījumu, ja tiktu sasniegti būtiski medija darbības uzlabojumi – saikne ar auditorijām un sabiedrības atbalsts sabiedriskajam medijam.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants uzsvēra, ka jebkurā variantā no medija nodevas būtu atbrīvotas sociāli mazaizsargātās sabiedrības grupas (pensionāri un jaunieši), kā arī ir apsverama nodevas progresivitāte atkarībā no katra ekonomiski aktīvā iedzīvotāja ieņēmumiem un kāda nodokļa samazināšana.

NEPLP loceklis Gints Grūbe jau 8.janvāra LSM koncepcijas prezentācijā norādīja, ka līdzmaksājums tiks ieviests tikai tad, kad būs uzlabots sabiedriskā medija saturs.

Savukārt Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis iepriekš “Nozare.lv” norādīja, ka atbalsta ideju par līdzmaksājumu, tomēr koncepcijā iekļautais modelis esot brutāls. Vispirms esot jāpanāk sabiedrības izpratne par līdzmaksājuma nepieciešamību.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) 23.janvāra komisijas sēdē norādīja, ka atbalsta vienota sabiedriskā medija izveidi, tomēr viņai ir iebildumi pret sabiedriskā medija finansēšanas modeli, kas paredz apmēram 36 latu nodevu no ekonomiski aktīva iedzīvotāja, nevis no mājsaimniecības kopumā. Tas, pēc Mūrnieces domām, neaizsargā sociāli mazāk nodrošinātos cilvēkus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+