×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.3°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
1. februāris, 2018
Drukāt

Iedzīvotāji Salaspilī nezina, ko dome apņēmusies (3)

Foto -  ShutterstockFoto - Shutterstock

Pērn decembrī “Salaspils siltums” kļuva par pirmo komersantu, kas ar Ekonomikas ministriju noslēdza brīvprātīgu vienošanos par centieniem nākamo piecu gadu laikā sa­sniegt 10% enerģijas ietaupījumu Salaspilī, taču vismaz viens no Salaspils namu pārvaldniekiem neko par šādu akciju nav dzirdējis. Turklāt vēl norādot, ka pierunāt cilvēkus veikt energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus nebūs nemaz tik viegli. Savukārt “Salaspils siltums” ir diezgan pārliecināts, ka 10% ietaupījums nākamo piecu gadu laikā ir reāli paveicams uzdevums.

Cilvēki negrib maksāt par energoefektivitāti

Kopumā vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās.

“Noslēdzām vienošanos, jo mēs jau sen ar gala patērētājiem strādājam pie energoefektivitātes uzlabošanas. Jau 2014. gadā uzstādījām attālināto datu nolasīšanas sistēmu, kas mums ļauj sekot līdzi katras ēkas patēriņam. Mūsu mērķis ir palīdzēt gala patērētājiem atrast racionālāko veidu, kā patērēt elektrību un siltumu. Kā piemēru rādām paši sevi, jo esam panākuši pēc iespējas racionālāku ražošanas procesu, sadedzināšanas iekārtām mums ir ļoti augsta efektivitāte un siltuma trasēs ir ļoti zemi zudumi,” norādīja “Salaspils siltuma” energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova. Uzņēmumam jau ir bijusi sadarbība gan ar pašvaldības iestādēm, gan namu apsaimniekotājiem. Tomēr sarunā ar “LA” SIA “Salaspils celtnieks – dzīvokļu pārvalde” pārvaldniece Ārija More sacīja, ka viņa par šādu vienošanos nav dzirdējusi pilnīgi neko. Taču uz jautājumiem par līdzšinējām veiksmēm namu energoefektivitātes celšanā viņa sacīja, ka veicas daudz sliktāk, nekā tam būtu jānotiek.

“Ar energoefektivitātes uzlabošanu mums iet ļoti grūti. Izbīdīju siltināšanai četras mājas, taču pēc tāmes saņemšanas divas no tām jau atteikušās no plāniem. Nepalīdz pat tas, ka es bankā esmu dabūjusi zemāko iespējamo procentu likmi, kā arī pusi projekta izmaksu sedz Eiropa. Vienam dzīvoklim vidēji sanāk 15 gados atmaksāt 3000 eiro, kas patiešām nav daudz, ņemot vērā Eiropas atbalstu. Turklāt mani jau sāk apvainot, ka es projekta ietvaros uz viņu rēķina iedzīvošos… Divus gadus gaidījām Eiropas naudu. Kad beidzot iedeva, paši atmetam ar roku,” nostāsta Ā. More.

Ar namu pārvaldniekiem runāts vēl nav

I. Poļikarpova norādīja, ka uzņēmums nedosies atsevišķi pie katra Salaspils iedzīvotāja un necentīsies pierunāt dzīvot pēc iespējas energoefektīvāk. Lielāku uzsvaru liks uz sarunām ar pašvaldības iestādēm, kā arī namu pārvaldniekiem, no kuriem arī tālāk būs atkarīgs, cik sparīgi viņi strādās pie savu ēku energoefektivitātes. Šobrīd gan izskatās, ka uzņēmums ar namu pārvaldniekiem runājis vēl nav.

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars norādīja, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai siltumenerģijas patēriņš pašvaldībā būtu pēc iespējas mazāks, kas pozitīvi atsauktos uz ikviena iedzīvotāja maku. Viņš uzsvēra, ka pēdējos gados daudzas pašvaldības iestādes ir renovētas un tajās ir veikti energoefektivitātes pasākumi, tomēr vēl ir darbi, kas būtu jāpaveic. “Nepietiek tikai ar jau padarīto. Papildus ir nepieciešams veikt regulāru patēriņa monitoringu un sistēmu regulāciju, kā arī nepārtraukti jāpilnveido iekšējās procedūras darbinieku rīcībai patēriņa samazinājumam, kas bieži ir visgrūtākais uzdevums. Jau 2013. gadā uzstādīja attālinātu datu nolasīšanas sistēmu, kas nodrošina iespēju “Salaspils siltuma” speciālistiem un lietotājiem veikt šo monitoringu, tādējādi laikus konstatējot būtiskas atkāpes no racionāla siltum­enerģijas patēriņa,” sacīja domes vadītājs.

Eiropa gaida ietaupījumu

Kā norādīja Ekonomikas ministrijā, brīvprātīgas vienošanās slēgšana ir daļa no plāna, kura mērķis ir obligāti samazināt enerģijas patēriņu, kas apstiprināts Eiropas Savienības Energoefektivitātes direktīvā. “Šie enerģijas ietaupījumi ir jāsasniedz enerģijas gala patērētājos, ieviešot enerģētikas politikā plānotus un mērķtiecīgus pasākumus. Protams, atsevišķi komersanti pēc pašu iniciatīvas jau ir ieviesuši energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tomēr šie pasākumi ir pašu ieviesēju iniciatīva, nevis valsts politikas rezultāts un netiek uzskaitīti energoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros un attiecīgi nav ieskaitāmi valsts obligātā mērķa kontekstā,” sacīja EM pārstāve Evita Urpena.

Šī vienošanās ir brīvprātīga un nekādas sankcijas par 10% ietaupījuma nesasniegšanu uzņēmumam nedraud, taču, tā kā no šā gada 1. janvāra Latvijā ir ieviesta energoefektivitātes pienākuma shēma, kas sākotnēji attiecas uz elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersantiem, par šī pienākuma neizpildi komersantiem gan ir paredzētas atbildība. Tieši kāda, Ekonomikas ministrijā gan neprecizēja.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Salaspils siltumu gadījumā nevada viena tante? Tad toč nebrīnos

  2. Ja pensija 200,-, kur lai ņem liekus 20,- it kā uz nākotnes rēķina? Tad jau varētu caur ātrajiem kredītiem paņemt arī jauno Opeli- zilo parketnieku no TV reklāmām. Vai eitanāzija būs bez maksas?
    Jā, varētu arī mazliet pastrādāt, kaut pāris stundas dienā. Bet tad būšu VID melnajā sarakstā zem lupas ar murgu deklarāciju uz muguras.

  3. Ja ir valsts politika, tad ir arī valsts finansējums, nevis kā parasti viss no iedzīvotāju maka…
    Bet Salaspils siltumam, cepuri nost, izvilkt šito bēdu ieleju no grāvja un nostādīt uz pekām pāris gados, tas ir jāmāk!

Draugiem Facebook Twitter Google+