Iedzīvotāji sašutuši, ka atpūtnieki piesārņo Buļļu salas dabas liegumu 0
Šovasar “Rīgas satiksme” gan brīvdienās, gan darbadienās palielinājusi autobusu reisu skaitu uz Vakarbuļļiem 36. maršrutam un pagarinājusi līdz šim galamērķim arī 3. maršrutu, kas kursēja tikai līdz Bolderājai.
Tas turpināsies līdz 1. septembrim un noticis, nerēķinoties ar Vakarbuļļu iedzīvotāju protestiem. Lieta tā, ka daļa atpūtnieku izkāpj galapunktā, jo nemaz nezina, ka atzītā un sakoptā Vakarbuļļu Zilā karoga pludmale atrodama, izkāpjot iepriekšējā pieturā, dažus kilometrus atpakaļ. Atpūtnieki, meklēdami jūru, iet pāri vietējo iedzīvotāju privātīpašumiem. Daudzi atstāj atkritumus. Daudzi ierodas arī ar savu transportu un atved izskrieties suņus.
Bet skaistā un trauslā Vakarbuļļu daba nav piemērota tik intensīvai atpūtnieku plūsmai, saka Vakarbuļļu 31. namiņa īpašniece Antra Šīrone. Šajā Buļļu salas rietumu daļas teritorijā, kur no 1999. gada izveidots dabas liegums, iedzīvotāji vairākās paaudzēs nodarbojušies ar zvejniecību un izsenis bijis Vakarbuļļu zvejniekciems un tāds arī būtībā palicis. Arī Antra dzīvo 220 gadus vecā un mazā zvejnieku mājā, kas plūdos regulāri applūst līdz potītēm. Te ir īsti lauki, kas, šķiet, tikai aiz pārpratuma saucas Rīgas pilsēta.
“Jau gadiem vienīgā lielā iela, kas noklāta ar šķembām, nav apgaismota. Šeit nav aptiekas un lielāka veikala, nav publisko tualešu. Liegumā nav izvietotas atkritumu urnas. Arī autobusu galapunktā atkritumi netiek laikus izvesti, tos izdzenā vējš un revidē vārnas. Autobusu šoferi stāvot neizslēdz motorus un caur izpūtējiem piesārņo gaisu,” uzskaita A. Šīrone.
“Šeit ir tikai dabas lieguma teritorija un privātas zemes, par ko maksājam arvien lielāku īpašuma nodokli, bet īpašumus nekā nevaram izmantot, jo te ir dabas liegums. Privātās zemes sākas tūlīt pie autobusu galapunkta. Vai Rīgas domes vadībai ir tiesības aicināt atpūtnieku tūkstošus uz patiesībā privātu īpašumu?” viņa ir sašutusi, rādot “Saskaņas centra” bezmaksas bukletu “Tava Rīga”, kurā vairākkārt uzsvērts, ka Vakarbuļļi ir lieliska atpūtas vieta ikvienam rīdziniekam.
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs sola, ka vides inspektori un pats personīgi ieradīsies Vakarbuļļos un iepazīsies ar jauno situāciju. Vakarbuļļu pļavās un tām piegulošās teritorijās konstatētas 19 īpaši aizsargājamas augu sugas. Jūrmalas armērijai, zemeņu āboliņam un purva pienenei Latvijā zināmas tikai dažas atradnes. “Pagaidām nekas no liegumā sargātajām vērtībām nav pazudis ne no augu, ne dzīvnieku valsts, bet, pieaugot intensīvai atpūtnieku slodzei, izmaiņas var parādīties trīs līdz piecu gadu laikā,” lēš A. Širovs.
Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis apgalvo, ka Rīgas dome nav saņēmusi iedzīvotāju protestus par autobusu maršrutu pagarināšanu, savukārt daudzi rīdzinieki izteikuši pateicību par iespēju vasarā ērti nokļūt līdz pludmalei. “Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija pārbaudīs situāciju ar atkritumu urnām un pārvietojamo tualešu daudzumu pašvaldības apsaimniekošanā esošajās teritorijās un nepieciešamības gadījumā iespēju robežās centīsies palielināt to daudzumu,” sola U. Vidauskis, atgādinot, ka dabas parka lieguma zona ir noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros ietvertie ierobežojumi ir saistoši kā iedzīvotājiem, tā pašvaldībai. Taču U. Vidauskis piebilst arī, ka privāto teritoriju īpašnieku pienākums ir uzturēt kārtībā savas teritorijas. Bet atpūtnieku kultūra diemžēl ir tāda, kāda ir, un domes spēkos to neesot ietekmēt.
Pagaidām Vakarbuļļos vēl var uzkāpt uz astes dažam saulītē aizmigušam zalktim. Cik ilgi? To, ka daba šeit ļoti jūtīga, pierādīja 2010. gada Lielupes ledus spridzināšana. Upes krasts pēc šī notikuma strauji noārdās, un kādreizējās plašās pludmales vietā vairs ir tikai maza strēmele. Ūdenī gāžas mežs un pat lielas priedes. Kā nostiprināt krastu, nezina arī Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Atliek vien cerēt, ka upe kādreiz beigs krastu grauzt, saka A. Širovs.
