Iedzīvotāji VKPI sāk ziņot par savā īpašumā esošām senlietām 0
Vairāki iedzīvotāji Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai (VKPI) jau paziņojuši par savā īpašumā esošām senlietām, kas nodrošina to saglabāšanu personas īpašumā, aģentūrai BNS pastāstīja inspekcijas pārstāve Katrīna Kukaine.
Saskaņā ar likumu arheoloģiskās senvietās, zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas, kas datētas līdz 17. gadsimtam ieskaitot, pieder valstij. Bet, lai nesen pieņemto izmaiņu dēļ cilvēki nezaudētu lietas, ir noteikts pārejas periods – valsts īpašuma tiesības neattieksies uz tām senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona būs rakstveidā paziņojusi VKPI, informēja Kukaine.
Ņemot vērā brīvdienas, deklarēšanu varēs veikt līdz 2. aprīlim gan pa pastu, gan klātienē.
Tas nozīmē, ka īpašniekam ir iespēja senlietu deklarēt, sniedzot par to raksturojošu informāciju – krāsu fotoattēlu, senlietas materiālu, izmērus milimetros, iegūšanas veidu, iespējamo datējumu, atrašanas apstākļus, vietu, laiku un citu informāciju.
“Senlietas īpašnieka interesēs ir ziņas sniegt tādā veidā, kas pietiekami skaidri ļauj identificēt konkrēto senlietu, lai turpmāk izvairītos no pārpratumiem. Inspekcijai sniegtās ziņas nebūs publiski pieejamas,” norādīja inspekcijas pārstāve.
Paziņošanas pienākums neattiecas uz Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem. Patlaban inspekcijā ar jautājumiem par jauno kārtību ir vērsušies daudzi iedzīvotāji, no kuriem vairāki arī paziņojuši par savā īpašumā esošām senlietām.
Senlietas ir artefakti, piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā, kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.
Arheoloģiskās senvietas ir valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, kā arī tās var būt jaunatklātas senvietas, par kurām likumā noteiktā kārtībā ir pienākums ziņot inspekcijai.
Likuma grozījumos precizēta līdzšinējā ziņošanas kārtība, kādā informē par atrastiem objektiem, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai cita kultūras vērtība. Paziņošanas laiks ir saīsināts – inspekcijai par atradumu rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk par piecām dienām pēc atrašanas, lai operatīvāk varētu izvērtēt atradumu vietas arheoloģisko nozīmi un mazinātu apdraudējumu to izpostīt.
Turpmāk senlietas, kas atrastas arheoloģiskās senvietās, to vērtības dēļ glabās publiskajos muzejos, nodrošinot to saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Likumā noteikts arī aizliegums valstij piederošās senlietas izvest ārpus Latvijas.
Likuma izmaiņas pieņemtas, lai cīnītos pret melno arheoloģiju.
