Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
9. septembris, 2012
Drukāt

Iedzīvotājiem rūpīgi jāizvērtē, kādus gāzes balonus uzņēmumi piedāvā

Foto-LETAFoto-LETA

Iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība un rūpīgi jāizvērtē, kādus gāzes balonus piedāvā uzņēmumi un kādu servisu viņi apņemas nodrošināt, tā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), komentējot kāda iedzīvotāja aprakstītu situāciju ar bojātu gāzes balonu un tā piegādātāja rīcību.

Jautājums par gāzes balonu drošību kļuvis aktuāls arī saistībā ar vairākiem pēdējos mēnešos notikušiem ar tiem saistītiem negadījumiem, kā arī jaunām prasībām 50 litru baloniem no nākamā gada janvāra.

Kāds iedzīvotājs “Nozare.lv” informēja par nepatīkamu starpgadījumu ar gāzes balonu, kas noticis šovasar Saulkrastos. Kādā sestdienas vakarā viņš atklājis, ka gāzes balonam sabojājies ventilis un to nav iespējams aiztaisīt. Iedzīvotājs zvanījis uz balona piegādātāja “Intergaz” bezmaksas tālruni, bet uz zvanu atbildējis kāds sargs Daugavpilī, kurš gan laipni pieņēmis sūdzību, pierakstot problēmu, vārdu, uzvārdu un adresi. Pēc aptuveni 20 minūtēm sargs atzvanījis, taču atzinis, ka nav spējis sazvanīt Rīgas brigādi, kuras pārziņā būtu šis gadījums. Miera sajūtas labad iedzīvotājs piezvanījis arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), kur ieteikts atvērt logus un, ja gāze nenoplūst, gaidīt rītu un mēģināt sazināties ar atbildīgās firmas avārijas brigādi. Lai nomainītu balonu, “Intergaz” darbinieks ieradies tikai otrdien, taču darbiniekam līdzi nav bijuši darbarīki un gāzes balons tika aizgādāts nenoslēgts.

Iedzīvotājs norādīja, ka nav skaidrības, kam par šādiem gadījumiem būtu jāsūdzas, kas un kā Latvijā regulē balonu gāzes tirdzniecību un kontrolē, vai tiek ievērotas prasības. Viņš arī atminējās savulaik izskanējušo nodomu prasīt ieviest šādiem uzņēmumiem diennakts avārijas servisa tālruni. “Pārliecinājos, ka tādu viņiem, vismaz “Intergaz”, nav,” piebilda iedzīvotājs.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļā, komentējot šo gadījumu un situāciju kopumā, norādīja, ka patlaban pastāvošais normatīvais regulējums Latvijā nosaka prasības, kas jāievēro, uzturot un lietojot sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes stacijas, kurās tiek uzpildīti sašķidrinātās naftas gāzes baloni. Esošais regulējums neparedz prasību uzpildītu gāzes balonu izplatītājam nodrošināt diennakts servisu lietošanā esošiem gāzes baloniem. EM uzskata, ka pienākums to nodrošināt palielinātu gāzes balonu cenu.

Patlaban ikvienam ir iespēja individuāli vienoties ar gāzes izplatītāju par papildu servisa nodrošināšanu un tā sniegšanas kārtību, norāda EM un piebilst, ka gāzes balonus iedzīvotājiem piedāvā vairāki komersanti un iedzīvotāju interesēs ir izvēlēties kvalitatīvāko pakalpojuma sniedzēju.

EM vērtē, ka aprakstītā situācija būtu klasificējama kā avārijas situācija un līdz ar to iedzīvotājiem jāvēršas pie avārijas novēršanas dienesta – VUGD.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atturējās spriest, vai būtu nepieciešams ieviest normu par diennakts servisu, jo sūdzības par šo problēmu nav saņemtas. Tomēr no patērētāju drošuma viedokļa iespēja vērsties pie gāzes balona uzpildītāja jebkurā diennakts laikā, lai novērstu iespējamo noplūdi, droši vien būtu atbalstāma, vērtē PTAC.

Komentējot iedzīvotāja norādīto, ka visa komunikācija no uzņēmuma pārstāvju puses notikusi krievu valodā, PTAC norāda, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu patērētājam ir tiesības saņemt patiesu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu. Ja patērētājam netiek sniegta informācija valsts valodā, tas savā ziņā ir šī likuma pārkāpums, tomēr vairāk tas būtu vērtējams kā Valsts valodas likuma pārkāpums, par ko būtu jāvēršas Valsts valodas centrā.

“Intergaz”, kas atbildi gatavoja mēneša garumā, “Nozare.lv” apgalvoja, ka “nekavējoties pēc informācijas saņemšanas” darbiniece sazvanījusies ar klientu un noskaidrojusi situāciju. Uzzinot, ka gāzes noplūdes nav un plīts ir labā stāvoklī, ticis noskaidrots laiks, kad var ierasties pie klienta. Klients esot piekritis, ka pie viņa aizbrauks un nomainīs bojāto balonu nedēļas sākumā ar pirmo reisu. Kā apgalvoja uzņēmumā, lai pārliecinātos, ka tiešām nekādas briesmas nedraud, “Intergaz” darbinieks vēlreiz esot piezvanījis klientam.

EM piebilst, ka pērn septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kvalitātes un drošuma prasībām neatbilstošu 50 litru jeb lielo sarkano gāzes balonu izņemšanu no aprites ar 2013.gada 1.janvāri. Valdības apstiprinātajos noteikumos paredzēts liegums komersantiem uzpildīt un tirgotājiem piedāvāt tirdzniecības vietās gāzes balonus bez atbilstošām pārbaudēm, ko apliecina marķējums uz gāzes balona.

Ministrija skaidro, ka Latvijā apritē esošajiem 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmajiem baloniem, kas lielākoties ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām, būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana, bet to nav iespējams veikt, jo lielākoties baloniem nav saglabājusies ražotāja tehniskā dokumentācija. Faktiski šāda situācija esot izveidojusies ar visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas ir nākuši apritē līdz 2003.gada 1.jūlijam.

Attiecīga marķējuma esamība norāda uz to, ka gāzes baloni atbilst Eiropas Savienības izvirzītajām augstām drošuma prasībām, savukārt tā neesamības gadījumā cilvēki nevar būt pārliecināti par to drošumu lietošanā. EM uzsver, ka normatīvais regulējums neparedz vispārēju aizliegumu šādu balonu apritei. Ja gāzes balonam ir tehniskā dokumentācija, tam ir veikta atbilstības pārvērtēšana vai tas ir atbilstoši direktīvas prasībām ražots gāzes balons, tad tas apritē paliks arī pēc 2013.gada 1.janvāra.

EM ir konsultējusies ar komersantiem jautājumā par skaidriem un iedzīvotājiem labvēlīgiem nosacījumiem prasībām neatbilstošu gāzes balonu nomaiņai. Piemēram, uzņēmumi ir apsvēruši iespēju par depozīta sistēmas ieviešanu jauniem gāzes baloniem, kas ļautu mājsaimniecībām ņemt gāzes balonus nomā, nevis tos iegādāties. Šī mēneša laikā plānots sagatavot informatīvo ziņojumu valdībai, kurā būs gan esošās situācijas apraksts, gan priekšlikumi turpmākajiem soļiem.

“Vienlaikus būtu jāatceras, ka, pat lietojot atbilstoši marķētus balonus, zināma atbildība par savu drošību ir jāuzņemas pašam balona lietotājam, piemēram, novēršot iespējamos mehāniskos bojājumus vai balona nonākšanu saskarsmē ar atklātām liesmām,” piebilst EM.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+