Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. februāris, 2016
Drukāt

Iedzīvotājiem uzņēmumos pieder 10 miljoni. Daļa nezina, ko iesākt ar akcijām (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD) glabājas vairāk nekā 34 000 iedzīvotāju iegādāto uzņēmumu akciju aptuveni 10 miljonu eiro vērtībā, par kurām liela daļa to īpašnieku pat nenojauš vai ir aizmirsuši.

Pirkums bez labuma?
Vienlaikus daži mūsu lasītāji – privatizēto uzņēmumu mazie akcionāri – neziņā tincina, kur meklēt galus savulaik par sertifikātiem iegādātajām akcijām un ko īsti ar tām iesākt.

Rasma L., pensionēta rīdziniece, kas 90. gadu sākumā iegādājusies 73 uzņēmuma “Latvijas balzams” akcijas, man atzīst, ka no šā pirkuma viņai neesot nekāda labuma. Aizvadītajos aptuveni divdesmit gados dividendes uzņēmums neesot maksājis. Par akcijām vienubrīd jau esot pat piemirsusi. Bet par tām šā gada februārī viņai atgādinājis “Latvijas balzams”. Tā vairākuma akcionārs SIA “Amber Beverage Group” paziņojis par izteikto brīvprātīgo a/s “Latvijas balzams” akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas sākas 2016. gada 16. februārī.

Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendāra dienas – līdz 2016. gada 16. martam). Izsludinātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir deviņi eiro.

Pensionēta rīdziniece Marga Konca saka, ka par šo cenu labprāt pārdotu savas 73 uzņēmuma akcijas. “90. gadu sākumā par sertifikātiem tās iegādājoties, biju cerējusi, ka vecumdienās tas būs kāds atspaids. Taču arī man nekāda ieguvuma no tām nav bijis, un, šķiet, tādu kā es, kuri jau pensijas gados vai aizgājuši viņsaulē, ir vairākums,” spriež Margas kundze.

Savukārt Rasmas k-dze saka, ka, iespējams, arī piekristu šim atpirkšanas piedāvājumam, tāpēc ka iegādātās privatizētā uzņēmuma “Laima” pārdesmit akcijas, neredzot jēgu tās paturēt, savulaik pārdevusi par nieka 50 santīmiem. “Latvijas balzama” piedāvātie deviņi eiro esot labāk nekā nekas.

Akciju īpašniece gan teic, ka par kārtību, kā var pārdot akcijas, viņa zinājusi, tāpēc ka savulaik pati strādājusi par grāmatvedi kādā Latvijas uzņēmumā. Taču to nav darījusi apzināti tāpēc, ka jāmaksā bankai par vērtspapīru konta atvēršanu un uzturēšanu. “Kāpēc vēl piemaksāt par to, kas man jau tā nedod nekādu labumu?” saka viņa.

Bet esot pieļaujams, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri 90. gadu sākumā, sākoties privatizācijai, bija iegādājušies uzņēmumu akcijas, par to patiešām varētu neko nezināt. Latvijas Centrālajā depozitārijā noskaidroju, ka Latvijā vairāk nekā 34 000 iedzīvotāju kādreiz par privatizācijas sertifikātiem iegādātās kāda uzņēmuma akcijas glabājas Sākotnējā reģistrā. Tomēr naudu par tām viņi nesaņem, jo nezina, ka darījumiem ar šiem vērtspapīriem vispirms nepieciešams pārvedums uz bankā atvērto vērtspapīru kontu.

Miljoni, kurus nevienam nevajag

“Naudas summa par LCD Sākotnējā reģistrā uzglabāto akciju dividendēm un galīgajās atpirkšanās atpirktajām akcijām, kas tāpat glabājas pie mums, sasniedz vairāk nekā piecus miljonus eiro. Savukārt to akciju vērtība, kas joprojām glabājas pie mums reģistrā, šobrīd sasniedz teju 10 miljonus eiro. Vērtīgākās ir, piemēram, “Latvijas gāzes”, “Grindeks”, “Latvijas kuģniecības” un citu uzņēmumu akcijas,” paskaidroja LCD Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vancāns.

Kā viņš stāsta, nesen notikusi uzņēmuma “Ventspils nafta” akciju galīgā atpirkšana, kas nozīmē to, ka no mazajiem akcionāriem, kuriem kopā piederēja mazāk par pieciem procentiem uzņēmuma akciju, tās tika atpirktas, izmaksājot prāvu summu, t. sk. aptuveni 2 miljonus eiro akcionāriem Sākotnējā reģistrā. Kā izrādās, LCD Sākotnējā reģistrā joprojām glabājas uzņēmuma “Ventspils nafta” bijušajiem akcionāriem par tiem atpirktajām akcijām izmaksātā nauda aptuveni 13 000 bijušajiem akcionāriem. Savulaik par “Viesnīca Latvija” akciju galīgo atpirkšanu joprojām glabājas 270 000 eiro, par “Staburadzes” akcijām – 212 000 eiro, par “Laimas” akcijām – 100 000 eiro. Šī nauda joprojām glabājas LCD.

Kā tikt pie akcijām, dividendēm vai vismaz naudas par akcijām – lasiet “LA” pirmdienas numurā

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Būtu interesanti zināt, kāda iemesla dēļ Latvijas Centrālajais depozitārijs visus šos gadus nav kustinājis ne pirksta, lai apziņotu tos cilvēkus, kuru akcijas bezjēgā uzglabā.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+