Ekonomika
Darbs

Iedzīvotāju aizbraukšana no valsts ir kā “deportācija”, pauž tirgotāji 16

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Foto – LETA

Šobrīd valstī notiek divi pretēji procesi: valdības apmaksātie mediji informē par sasniegumiem – algu pieaugumu, labklājības palielināšanos un tamlīdzīgi, savukārt analītiķi – par valsts parāda trīskāršošanos un tuvējo krīzi, portālam “LA.lv” stāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka pirms vēlēšanām politiķi sola ievērot skolotāju, mediķu un citu profesiju intereses. Bet sevišķi svarīgi ievērot tirdzniecības nozares intereses, jo tā dod vienu trešdaļu valsts budžeta.

Turklāt tirgotāju interešu ievērošana neattiecas tikai uz nozari, bet atsaucas arī uz visu sabiedrību, uzsvēra LTA prezidents.

Tāpēc, pēc viņa domām, ir svarīgi aizstāvēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju intereses, kas nodrošina darba vietas, maksā nodokļus un sniedz iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Danusēvičs iedzīvotāju izbraukšanu no valsts salīdzina ar deportāciju.

“Iedzīvotāju izbraukšanu no valsts var salīdzināt ar deportāciju: ja pirmajās divās reizēs sveša vara vardarbīgi izveda vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, tad trešā “deportācija”, kad ekonomiski iemesli spiež cilvēku pamest valsti, samazinājusi Latvijas iedzīvotāju skaitu aptuveni vēl sešas reizes vairāk – tie ir gandrīz 400 000,” sacīja LTA prezidents.

Tirgotāju asociācija uzskata, ka valstī jāpalielina mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja.

Patlaban nozarei ir uzlikts milzīgs administratīvais slogs, kas atņem resursus modernizācijai. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem jāpilda pārmērīgi daudz dažādu instrukciju un jāievēro citi saistoši dokumenti.

Prasības ir nesamērīgas un prasa ne tikai lielus papildu izdevumus, bet arī patērē aptuveni 60% laika, tikai atlikušos 40% uzņēmējs var veltīt peļņu nesošam darbam, atzīmēja LTA prezidents.

Taču nozaru darbību reglamentējošiem normatīviem aktiem jābūt skaidriem un precīziem, kas vērsti uz birokrātisko procesu samazināšanu.

Pēc LTA prezidenta teiktā, nepieciešamas nodokļu sistēmas izmaiņas. Jānoņem dubultais nodokļu slogs tirdzniecībā, būtiski jāpalielina neapliekamais minimums, to paceļot līdz minimālās algas līmenim, kas Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir zemākais.

Alternatīva augstajiem darba spēka nodokļiem varētu būt patentmaksas ieviešana mazajiem uzņēmējiem līdzšinējā nodokļu sloga vietā.

Tāpat esot jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanas pakalpojumiem. Patlaban tikai vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju tas ir pa kabatai.

“Ēdināšanai nav jābūt tikai tūristu izklaidei, bet vismaz reizi nedēļā katrai ģimenei – maltīti restorānā vai kafejnīcā,” pauda Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka tā ir arī iespēja palielināt algas ēdināšanas sektorā nodarbinātajiem, jo PVN īpatsvars ēdināšanā ir ļoti augsts. LTA aprēķini liecina, ka, samazinot likmi, varētu maksāt lielākas algas un ēdināšanas pakalpojumiem jākļūst pieejamākiem.

Saistītie raksti

Danusēvičs norādīja arī uz kases aparātu reformu, kas jau divus gadus esot ieilgusi un kurai šobrīd nav redzams gals. Proti, tā jāpadara loģiska, saprotama un ekonomiski pamatota, ar minimālām izmaksām – tām jābūt saprātīgām, nevis pārmērīgām.

Uzņēmēji dzīvo tiesiskās nenoteiktības apstākļos, kā arī piedāvātie tehniskie risinājumi ir novecojuši un atpaliek no mūsdienīgām tehnoloģijām vismaz par 10 gadiem.

Par šiem jautājumiem un nepieciešamajām izmaiņām nozarē nesen kopīgi sprieda LTA uzņēmēji konferencē “No pārmērīga administratīvā sloga uz mūsdienīgu attīstību””, norādīja LTA pārstāvji.

LA.lv