Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. decembris, 2012
Drukāt

Iedzīvotāju iebildumi eiro pamatā balstās uz emocijām

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas iedzīvotāji novērtē praktiskos ieguvumus no eiro ieviešanas, bet potenciālos zaudējumus pamatā balsta uz emocijām un neskaidriem minējumiem, liecina “DNB Latvijas barometra” aptaujas dati.

Vērtējot galvenos eiro ieviešanas radītos ieguvumus, iedzīvotāji aptaujā visbiežāk minēja atbildes, kas ir saistītas ar praktiskiem labumiem, piemēram, to, ka nebūs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas u.tml. (31%), kā arī nebūs jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro, ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eiro zonas valstīm (29%). Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzina arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (20%) un to, ka vairs nebūs jābaidās no iespējamas lata devalvācijas (17%).

Savukārt minot būtiskākos potenciālos zaudējumus, ko Latvijai radītu eiro ieviešana, iedzīvotāju atbildes vairāk ir balstītas uz emocijām un neskaidriem minējumiem, norādīja “DNB Bankā”. Proti,

visbiežāk iedzīvotāji aptaujā minējuši, ka, visticamāk, pieaugs inflācija (55%), kā arī pauduši savu apbēdinājumu par nacionālās valūtas zaudēšanu (54%). Līdzās šiem kā lielākie iespējamie mīnusi norādīti arī izdevumi saistībā ar eiro ieviešanu (41%), risks, ka eiro zona sabruks vai transformēsies un līdz ar to piedzīvosim papildu problēmas (38%), valsts neatkarības, patstāvības samazināšanās (36%) un nepieciešamība turpmāk vairāk iesaistīties ES norisēs, palīdzot citām eiro zonas valstīm (32%).

Bankā rezumēja, ka kopumā, ņemot vērā asās diskusijas par eiro ieviešanu, iedzīvotāji par eiro ieviešanu izsakās ļoti piesardzīgi. Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju zina, ka eiro Latvijā tiek plānots ieviest 2014.gadā (59%), un uzskata, ka šis plāns, visticamāk, īstenosies (53%), vien 8% aptaujāto pauž tam pilnīgu atbalstu. Vairākums aptaujāto ir piesardzīgi, tostarp 42% norādījuši, ka kopumā atbalsta pievienošanos eiro zonai, tomēr to nevajadzētu sasteigt.

“Latvijas iedzīvotāju skeptiskajai attieksmei pret pievienošanos eiro zonai ir dažādi iemesli. Viens no tiem noteikti ir recesija un zināma krīze eiro zonā, kas pastiprināti tiek attēlota medijos. Otrs iemesls ir izteiktā Latvijas valdības vēlme ieviest eiro, kas rada savā veidā negatīvu atbildes reakciju sabiedrībā – ja jau to vēlas amatpersonas, mēs (iedzīvotāji) būsim pret,” pētījuma rezultātus komentēja “Ekonomistu apvienības 2010” pārstāvis Edmunds Krastiņš.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle atzina, ka iedzīvotāju negatīvā attieksme pret eiro ieviešanu ir saprotama, taču viņš arī atgādināja, ka faktiski

divas trešdaļas no iedzīvotāju ieguldījumiem bankās glabājas eiro valūtā, nevis latos. Turklāt 90% kredītu, kurus arī ir ņēmuši Latvijas iedzīvotāji, ir eiro valūtā. “Var teikt, ka izvēle par eiro ieviešanu apzināti vai neapzināti jau ir izdarīta,”

pastāstīja Zīle.

Bankā arī informēja, ka “DNB Latvijas barometra” aptaujātie, aicināti nosaukt, kuras Latvijas iedzīvotāju grupas iegūs no eiro ieviešanas, visbiežāk norādījuši politiķus (41%) un bagātos iedzīvotājus (39%). Savukārt iedzīvotāji, kuri aktīvi ceļo un regulāri iepērkas ārzemēs, kā ieguvēji atzīmēti nedaudz retāk – 32%. Gandrīz trešdaļa aptaujāto uzskata, ka no eiro ieviešanas Latvijā iegūs uzņēmēji (28%) un Eiropas Savienības amatpersonas (27%), bet tikai 6% aptaujāto norāda, ka ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji.

Bankā pieļāva, ka minētos rezultātus, iespējams, var izskaidrot ar iedzīvotāju vērtējumu pētījuma jautājumā par to, kuru personu vai institūciju sniegtajai informācijai par eiro ieviešanu, tās radītajiem ieguvumiem un trūkumiem aptaujātie uzticas. Gandrīz ceturtā daļa respondentu atzina, ka šajā jautājumā neuzticas nevienam, turklāt 12% aptaujāto bija “grūti pateikt”, kam viņi uzticas. Taču zināmu iedzīvotāju uzticību tomēr spējuši iekarot ekonomikas eksperti un pētnieki (25%). Nedaudz retāk iedzīvotāji pauž uzticību arī Latvijas Bankas (15%) un eiro zonas valstu iedzīvotāju (14%) sniegtajai informācijai par eiro. Visretāk aptaujātie norādījuši, ka uzticas nevalstisko organizāciju (6%) un valdības un ministriju pārstāvju (5%) sniegtajai informācijai par vienoto Eiropas valūtu un tās ieviešanu Latvijā.

“DNB Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+