Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. marts, 2015
Drukāt

Iedzīvotāju iebildumus pret “Rail Baltica” var neņemt vērā (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ar novadu iedzīvotāju un vietējo pašvaldību iebildumiem pret jaunās starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību var nepietikt, lai apturētu šā vērienīgā projekta īstenošanu.

Zigzagos nebūvēs

“Ja iedzīvotājos nebūs vienprātības un ja vietējās pašvaldības atbalstīs atšķirīgus paredzētās dzelzceļa būvniecības vietas risinājumus, tad par šādu projektu īstenošanu, kas skar vairāku novadu teritorijas, galīgo lēmumu pieņems Ministru kabinets, kā tas noteikts tiesību dokumentos,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds. Taču esot skaidrs, ka sliežu ceļu, kuru izmantos ātrgaitas vilcienu satiksmē, nevar uzbūvēt zigzagos – tā, lai ar to būtu apmierināts ikviens iedzīvotājs. Īstenojot šādus vērienīgus, nacionālas nozīmes projektus, ievērot pilnīgi visu iedzīvotāju intereses nekad nebūs iespējams.

Tikko iesāktās projekta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs un vietējās pašvaldības varot iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) rakstiskus priekšlikumus, kurus vērtēšot, sagatavojot ietekmes uz vidi novērtējumu. Bet vērtēšot nevis atsevišķus “Rail Baltica” dzelzceļa posmus katrā novada teritorijā, bet kā vienotu projektu Latvijas teritorijā. “Tāpēc aicinām iedzīvotājus, kuri kategoriski noraida šo projektu, minēt konkrētus iemeslus, kāpēc pašlaik piedāvātais “Rail Baltica” risinājums nebūtu pieņemams, lai ietekmes uz vidi vērtējuma procedūras ietvaros projekta eksperti varētu piedāvāt citus iespējamos risinājumus,” piebilst Aivis Freidenfelds. No tā noprotams, ka iebildumus bez nopietna pamatojuma vērtējumā var neņemt vērā.

Pret dzelzceļa būvniecību pašlaik iebilst ne tikai Mārupes novadā, kuru varētu šķērsot jaunais sliežu ceļš, par ko “LA” rakstīja 9. marta numurā. Vides aizsardzības kluba pārstāvji uzskata, ka šis dzelzceļš būs paredzēts tranzītam ar vienu staciju Latvijā – Rīgu vai Salaspili, bet nebūs izmantojams Latvijas iekšzemes pārvadājumos, tādējādi tas visvairāk būs vajadzīgs ārzemniekiem. Projekta īstenošana turklāt saistīta ar ļoti lielu meža teritoriju izciršanu.

Vides pārraudzības valsts biroja direktors 
Arnolds Lukšēvics saka, ka aizvadītajos gados Latvijā bijuši vēl citi projekti, kuri nav īstenoti vietējās sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ. “Visbiežāk iedzīvotājos iebildumus izraisa, pirmkārt, projekta būvniecībai izraudzītā vieta. Otrkārt, iebildumus rada pats projekts, tā ietekme uz vidi un vietējo iedzīvotāju veselību un dzīves ap­stākļiem,” piebilst Arnolds Lukšēvics. Līdz šim vislielākos tračus Latvijā izraisījuši iecerēto cūku fermu celtniecības projekti.

Viņaprāt, šis projekts ir īpašs, tā nav ne ražotne, ne cūku ferma, “Rail Baltica” skar vairāku pašvaldību teritorijas un ievērojami lielāku skaitu iedzīvotāju, tostarp zemes un ēku īpašniekus. Arnolds Lukšēvics domā, ka ietekmes uz vidi novērtējums varētu tikt sagatavots līdz septembrim. Savukārt galīgo lēmumu valdība varētu pieņemt gada laikā.

Dzelzceļa būvniecības vajadzībām būs nepieciešams atsavināt privātpersonu un uzņēmumu simtiem piederošo zemi, mežus un ēkas. Tā kā pašlaik nav pilnīgi skaidri zināms, kur ies jaunais sliežu ceļš, nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz īpašumu būs jāatsavina vai jāapgrūtina.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, bal­stoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu un Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu. Pēc tiem atlīdzība paredzēta pēc nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce atklāj, ka iedzīvotāju un vietējo pašvaldību noraidošās attieksmes dēļ Latvijā bijušas apturētas vai kavētas ļoti vērienīgas ārvalstu investoru ieceres. Piemēram, 2013. gadā Līvānu novada dome un vietējie iedzīvotāji pretojās vācu uzņēmuma “BioLitec” paplašināšanai, izveidojot optisko šķiedru sagatavju ražošanas iecirkni.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tādi mēs esam .Bļaustāmies ,ka mums nekā nav .Braucam strādāt uz ārzemēm ,bet ja kāds pie mums grib ko darīt ,tad jātaisa protesti un jāaizliedz.Kā tad mēs sasniegsim to attīstību ,neko nedarot , kas zem tā visa apakšā rosās , lai gremdētu mūsu ekonomiku un domātu tikai par dažu neaizskaramiem īpašumiem.

  2. tad kādēļ viņiem vispār ir jājautā?

  3. Bet aozdomas, ka Atbildēt

    Kad Ulmanis būvēja dzelzceļu Madona Lubāna un projektā bija savienojums Madona – Ērgļi, tad gan latvieši tā nebļaustījās. Tas pats, kad atsavināja zemes Ķeguma būvei. Kauns par Mārupes resno runču demagoģiju Bojāra vadībā.
    …..
    Šie projekti kalpoja tautai, atšķirībā no šodiens “Daugavas racēju” fantāzijām.

  4. Pilsoņu komiteja Atbildēt

    Neies cauri , bloķēsim visur visus darbu iesākumus visā Latvijā! Jo labi redzams, ka vienīgie , kas te un citur muldas par labu šim nejēdzīgajam projektam ir paši tā veidotāji un no tā tikai sev labuma guvēji

  5. Šādai starptautiskai trasei jāiet blakus Rīgai, nevis jāpiebāž pilsētu vēl vairāk un gadiem ilgi jārada nevajadzīgus un nenormālus sastrēgumus celtniecības dēļ, bloķētajām centr.ielām. Atzars uz lidostu ir idiotisks un neder galīgi. Ekonomiskie pamatojumi neiztur nekādu kritiku.
    Un ja tomēr tauta pieļaus būvēt (nevis Ministru Kabinets),tad tikai ņemot vērā visas iedz.principiālās iebildes un noteikti jābūt vēl vismaz vienai stacijai. LV nav vienkārši tikai koridors Eiropas vajadzībām.

  6. Tas ir totaals paakjisms!

  7. Kas vēl nebūs! Atbildēt

    Zemi konfiscēs,spītīgos pagastvečus nomainīs! Valstiski svarīgam dzelzceļam jābūt!

  8. Kad Ulmanis būvēja dzelzceļu Madona Lubāna un projektā bija savienojums Madona – Ērgļi, tad gan latvieši tā nebļaustījās. Tas pats, kad atsavināja zemes Ķeguma būvei. Kauns par Mārupes resno runču demagoģiju Bojāra vadībā.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+