Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. janvāris, 2012
Drukāt

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Nodokļu likumdošanā atkal daudz jaunumu, kas skar jo daudzu mūsu lasītāju intereses. Vistiešāk – pērn 15. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī.

 

Par neapliekamajiem ienākumiem

Trīs labas ziņas:

• ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vairs nav apliekams ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem;

• ienākums, kas saņemts no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu budžeta kā izmaksātais pabalsts;

• ienākums no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc atsavināšanas (attiecas uz gadījumiem, sākot ar 2011. gada 1. janvāri).

 

Par dzīvības apdrošināšanas līgumu

Ja saskaņā ar noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu):

• notiek daļēja uzkrājuma izmaksa, tad pēc tam veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos;

• daļēja uzkrājuma izmaksa notiek pirms piecu gadu darbības termiņa beigām, tad attaisnotajos izdevumos nevar iekļaut arī pirms daļējas uzkrājuma izmaksas veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus.

Ja termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzību izmaksā pa daļām:

• ienākums nosakāms tad, kad veic pirmās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot par samaksājamā nodokļa apmēru kopējo izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu;

• ja apdrošināšanas atlīdzības izmaksas laikā atlikusī apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka tad, kad veic nākamās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot atlikušo kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru.

Apliekamo ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa, sadala šādi:

• ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram, kam piemēro algota darba ienākumam noteikto nodokļa likmi, kas noteikta ienākuma gūšanas gadā;

• ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru, kam piemēro 10 procentu nodokļa likmi.

Nodokļa maksātāja pienākums ir iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju un palielināt taksācijas gada ar nodokli apliekamo ienākumu par iepriekšējos taksācijas gados attaisnotajos izdevumos iekļautajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem taksācijas gadā, kurā līdz piecu gadu darbības termiņa sasniegšanai tiek lauzts dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) vai tiek veikta daļēja uzkrājuma izmaksa saskaņā ar noslēgto līgumu.

 

Par lauksaimniecības zemes atsavināšanu

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti divi nosacījumi:

1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja; 

2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim vairāk nekā pusi no šīs personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.

Papildus vēl nepieciešams, lai lauksaimniecības zemes pārdevējs atbilstu vienam no šādiem kritērijiem, proti, lai tā būtu persona:

a) kura veic lauksaimniecisko darbību un kurai vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem vairāk nekā pusi no saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks;

b) kura pirms lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, nodarbojusies ar lauksaimniecisko darbību un pirms pensionēšanās atbildusi iepriekšējā punkta nosacījumiem;

c) kurai kā bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas pēc tās lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme;

d) kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi mantojumā no iepriekšējos trīs punktos minētajām personām;

e) kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi uz dāvinājuma līguma pamata no iepriekšējos četros punktos minētās fiziskās personas, kuru ar dāvinājuma saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs, ienākumu nosaka proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.

 

Par fiksēto ienākuma nodokli

Fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs, kas taksācijas gada laikā:

• paplašina savu saimniecisko darbību ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu, no dienas, kad sāk sniegt šos pakalpojumus, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11. vai 11.1 pantu.

• nodarbina fizisko personu, no dienas, kad pieņem darbinieku, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. vai 11.1 pantu.

Šajos gadījumos nodokļa maksātājs var atkārtoti izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

Fiksētā nodokļa maksātāja pienākums ir piecu darbdienu laikā no dienas, kad ir uzsākta profesionālo pakalpojumu sniegšana, informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī informēt, kad nposlēgts darba līgums ar darbinieku.

Fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs nodokli izmaksā 5 % apmērā no apgrozījuma, bet profesionālās darbības veicējs – 25 % apmērā no ienākuma (peļņas).

 

Par ienākumu no kapitāla

Ir papildināts kapitāla aktīvu uzskaitījums – ar ieguldījumu zeltā un citos dārgmetālos, darījumu objektiem valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

 

Par ārvalstīs gūto ienākumu

Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, ja vienlaikus izpildīti trīs nosacījumi:

• ienākumi gūti par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;

• gūtie ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli;

• nodokļa maksātājs nav personāls, kuru iznomā Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā.

 

Ja Latvijas rezidenta darba devējs arī ir Latvijas rezidents, noteiktais atbrīvojums ir piemērojams, ja darba devējs pirms tam, kad darbinieks uzsāk darbu ārvalstī, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida apstiprinājumu, ka šīs personas algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli.

 

Apstiprinājumā darba devējs sniedz informāciju par šo valsti, nodarbinātajiem darba ņēmējiem un nodarbinātības periodu. Darba devējs informē nodarbināto personu par šāda paziņojuma iesniegšanu.

Fiziskās personas deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli.

Par algota darba ienākuma gūšanu ārvalstīs par 2008., 2009., 2010. gadu ir maksājams nodoklis 5 % apmērā. Nodokļa maksātājs, kurš vēlas iesniegt deklarācijas precizējumus, ja pirms tam ir maksāts lielāks nodoklis, veic deklarācijas pārrēķinu un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas saņemšanai.

 

Par nekustamā īpašuma nomu

Ienākums no īpašuma iznomāšanas, ja netiek atzīti saimnieciskās darbības izdevumi, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, tagad tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un aplikts ar nodokli pēc 10 % likmes. Nodokļa maksātājs, kurš gūst šos ienākumus, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

 

Par lauksaimniecisko darbību

Nodokļa maksātāji, kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā un ir saņēmuši valsts atbalsta vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai maksājumu avansus, kas atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirti, lai kompensētu izdevumus, kuri maksātājam faktiski radīsies šo maksājumu administrēšanai un izmaksai saimnieciskajā gadā (sākas taksācijas gada 1. jūlijā un beidzas pēctaksācijas gada 30. jūnijā), šīs summas ir tiesīgi iekļaut pēctaksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumos. Minēto normu piemēro ar 2011. gada 1. janvāri.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+