Iedzīvotāju sākumdeklarēšanos vērtē kā veiksmīgu 0
Līdz jūnija vidum Valsts ieņēmumu dienests (VID) reģistrējis 122 377 iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarācijas. To skaitā 51 persona uzrādījusi līdz šim nedeklarētus ienākumus kopsummā par 1 348 862,63 latiem, par kuriem nav samaksājušas valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli 202 469,44 latu apmērā.
Latvijas Bankā vēsta, ka 2012. gada 1. ceturksnī Kredītu reģistrā ir reģistrētas 120 460 fiziskās personas, kurām saistību atlikuma apjoms pārsniedz 10 000 latu.
Vairāk, nekā cerējām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs saka, ka, spriežot jau pēc pašlaik VID reģistrēto deklarāciju skaita, pasākums bijis veiksmīgs. “Pēc mūsu prognozēm, deklarācijas iesniegšanas pienākums varēja skart 50 līdz 70 tūkstošus iedzīvotāju, kopā ar valsts amatpersonām – 120 tūkstošus. Tātad iesniegts pat vairāk, nekā cerējām,” viņš piebilst.
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane uzskata, ka valsts spēs labāk kontrolēt iedzīvotāju mantisko stāvokli. “Piemēram, par 100 000 latiem celtās jaunbūves īpašniekam būs divas iespējas. Pirmā – sagaidīt VID auditu un prasību samaksāt 25% nodokli, kam tiks pieskaitīta 0,05% nokavējuma nauda par katru dienu un vēl soda nauda 30 līdz 50% apmērā no nodokļa summas. Otrā – saskaņā ar likumu no 100 000 latu samaksāt 15% un turpmāk dzīvot bez sirdsklauvēm,” piebilst Daiga Zēna-Zēmane.
Arī 51 nav maz
Jānis Reirs spriež, ka nelegāli gūto ienākumu deklarētāju niecīgais skaits neliecinot par pasākuma izgāšanos. “Sākotnēji tas pat nebija šā likumprojekta mērķis. To ierakstījām likumprojektā pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma, gatavojot to otrajam lasījumam,” skaidro Saeimas deputāts.
Pēc viņa domām, arī 10 000 latu “griesti” nebija izvēlēts gluži nejauši. “Valstī pašlaik ir, piemēram, ap 200 000 zemesgrāmatās nereģistrētu nekustamo īpašumu. Tāpēc noteicām, ka jādeklarē tikai tie īpašumi, kuru vērtība ir lielāka par 10 000 latiem.”
Mazāk iespēju izlocīties
Arī finanšu un investīciju pakalpojumu kompānijas “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis spriež, ka deklarāciju iesniegšanai būs nozīme nākotnē. Par to liecinot kaut vai tas, ka jau sākušies histēriski uzbrukumi Valsts ieņēmumu dienestam. “Turpmāk blēžiem varētu būt ievērojami grūtāk izskaidrot ienākumus vai iegādātos īpašumus ar “puķu naudām” vai “mantojumiem”,” viņš saka.
Viņaprāt, zagļus un nodokļu nemaksātājus ietekmē nevis aicinājumi dzīvot godīgi, bet atziņa, ka palielinās iespējas tikt sodītam un ka prātīgāk tomēr norēķināties ar valsti.
Finanšu baņķieris pieļauj, ka daļa kredītņēmēju uzskata: ja nav citu deklarējamo pozīciju, tad deklarāciju var neiesniegt. Iespējams, tāpēc iesniegto deklarāciju skaits nesakrīt ar Latvijas Bankas reģistrēto kredītņēmēju skaitu.
Pārlieku sarežģīti
Uzņēmuma “Eko Investors” valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs, kura vārds savulaik parādījās Latvijas turīgāko ļaužu sarakstā, uzskata, ka deklarēšanās procedūras ir lielai daļai cilvēku nesaprotamas.
Uzņēmējs uzskata, ka mantiskais stāvoklis būtu jādeklarē visiem valsts iedzīvotājiem, atbildot uz pavisam vienkāršiem, pat vidusskolēnam saprotamiem jautājumiem. Piemēram: “Cik jums ir skaidras naudas un cik – bankas kontos?”, “Kāds nekustamais īpašums jums pieder?”, “Kādas ir jūsu parādu saistības?”
“Sodiem vajadzētu būt daudz bargākiem, nevis tādiem kā pašlaik, jo kas gan ir 250 latu sods par, piemēram, miljonu latu lieliem nelegāliem ienākumiem?” piebilst Viesturs Tamužs.
