Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. augusts, 2012
Drukāt

Iedzīvotājus aicina izteikties par Nacionālo attīstības plānu

No šodienas līdz 15. septembrim gaida iedzīvotāju priekšlikumus Nacionālajam attīstības plānam.

 

Rīkos diskusijas 
visos reģionos

Ministru kabinets vakar pieņēma valsts pārvaldes svarīgākā stratēģiskā dokumenta Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (NAP) pirmo redakciju uz 57 lapām, ko ar sabiedrības līdzdalību uzlabošot līdz oktobrim. No šodienas iedzīvotāji interneta mājas lapā www.nap.lv var izlasīt apstiprināto redakciju, iepazīties ar valdības ideālajām vēlmēm un nosūtīt savus komentārus un priekšlikumus, vai plānotā rīcība palīdzēs šīs vēlmes sasniegt. Tiek gaidītas konkrētas idejas par to, kuri rīcības virzieni vai uzdevumi būtu svītrojami, lai varētu vēl mērķtiecīgāk koncentrēties uz to jautājumu loku, kas šobrīd Latvijas attīstībai ir visbūtiskākie. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sepembra otrajā pusē rīkos disksusijas visos Latvijas reģionos, lai iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem un citiem būtu iespēja plāna izstrādātājiem klātienē paust savu viedokli.

PKC direktors Mārtiņš Krieviņš informēja valdību, ka NAP izstrādes grupā piedalījusies 31 organizācija, sociālie partneri, studenti, teritoriālās plānošanas reģionu pārstāvji, plāna projektam cauri izgājuši visu ministriju pārstāvji. Bijuši četri semināri ministriem, lai mēģinātu izvairīties no klasiskajām šādu dokumentu sagatavošanas kļūdām. Tāpēc plānā nav iekļautas tās aktivitātes, tie procesi, kas patlaban tiek īstenoti un ir pašreizējās nozaru politikas neatņemama sastāvdaļa. Ar to, ka šajā NAP nav iekļauts viss iespējamais, tas atšķiroties no iepriekšējā neveiksmīgā NAP. Šis dokuments ir ļoti būtisks tādēļ, ka valdības pārstāvjiem oktobrī sāksies sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par nākamo ES budžeta plānošanas periodu un būs jāsniedz informācija par valsts attīstības prioritātēm.

 

Cilvēki pēc tam

Ministru kabinets par NAP vadmotīvu ir noteicis ekonomikas izrāvienu jeb iekšzemes kopprodukta pieaugumu un izvirzījis trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsmi, cilvēku drošumspēju un nacionālos un reģionālos attīstības centrus. Lai sasniegtu šo mērķi, plānā ir ieskicēti 12 rīcības virzieni. Piemēram, atbalstīt to uzņēmējdarbību, kas ir konkurētspējīga, būtiski samazināt administratīvo slogu, veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, stiprinot dzelzceļa, gaisa satiksmes, sauszemes ceļu un ostu attīstību utt.

Atsevišķi rīcības virzieni ir veltīti tam, lai veicinātu iedzīvotāju piederību Latvijai un lepnumu par savu valsti un tautu, kā arī stimulētu dzimstību, tiesa, ar visai nebūtiskiem pasākumiem.

 

Izlasot plānu, nav skaidrs, kā izdosies sasniegt ekonomisko izrāvienu, ja valstī netiks ieguldīti prāvi līdzekļi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Demogrāfs Ilmārs Mežs atgādina valdībai, ka Igaunija ik gadu savās jaunajās ģimenēs iegulda, mūsu naudā pārrēķinot, ap 100 miljoniem latu. Tādējādi kaimiņvalsts ir panākusi, ka dzimstība ir lielāka nekā mirstība.

 

NAP paredz, ka Latvijā 2020. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, par deviņiem procentiem palielināsies ģimeņu skaits ar diviem un vairāk bērniem. Uzdevumi, kas izvirzīti, lai to sasniegtu, ir gauži necili un pieticīgi. Nav arī skaidrs, kā līdz 2020. gadam izdosies panākt, lai valstī būtu divi miljoni iedzīvotāju, ja cilvēki no valsts izbrauks tikpat straujā tempā kā līdz šim.

Plānā ir iezīmēti nacionālie un reģionālie attīstības centri, bet kāda nākotne būs pārējām Latvijas teritorijām? Vai tie būs tukši lauki, kas gaidīs migrantus no trešajām pasaules valstīm? Atbilžu uz to nav.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pamanījusi, ka Latvijas teritorijā līdz 2020. gadam būs 55% mežu, patlaban to ir ap 50%. “Tas nozīmē, ka mežu platības palielināsies. Bet pasaulē tiek prognozēts, ka pēc vairākiem gadiem būs nepieciešams divreiz vairāk pārtikas. Kas notiks ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja mēs palielināsim apmežojamās platības? Tie indikatori ir jāpārskata,” uzskata ministre.

 

Zaļā Latvija Sprūdža 
grupas izpildījumā

Negaidītā virzienā plāna apspriešana Ministru kabinetā pavērsās brīdī, kad izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paziņoja, ka Reformu partija kopā ar Nacionālo apvienību par ekonomiskā izrāviena vadmotīvu ir izvirzījusi Latviju kā zaļāko valsti pasaulē 2020. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadībā strādājusi darba grupa, konsultējoties ar sociālajiem partneriem, ekspertiem, politologiem… Un tā tapis pielikums NAP. Tā kā Sprūdžs devies atvaļinājumā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ļāva to prezentēt Ķīlim, bet pēc tam izteicās, ka abu partiju centība apgrūtinās plāna pieņemšanu, jo tad, ja divas koalīcijas partijas nākušas klajā ar savu plāna projektu, skaidrs, ka Saeimā, kas teiks gala vārdu par NAP, gaidāmas daudz garākas politiskās diskusijas nekā tad, ja būtu viens plāns. Savu kritisko viedokli par to pauda arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ķīlis gan centās skaidrot, ka šis neesot alternatīvs plāns, bet priekšlikums esošā plāna uzlabošanai, turklāt “zaļums” neesot nokritis kā sniegs no skaidrām debesīm – abu partiju pārstāvji esot nākuši klajā ar ideju par zaļo Latviju jau iepriekš, bet NAP izstrādātāji to neesot ņēmuši vērā, sacīja Ķīlis.

Lūk, citāts no Sprūdža darba grupas plāna: “Zaļās valsts tēls veicina piederību Latvijai neatkarīgi no tā, kur dzimst tās cilvēki, kur tie strādā vai mācās. Tas saliedē visdažādākos cilvēkus kopējiem mērķiem un vīzijai, aicina domāt ārpus ierastās vienvirziena integrācijas rāmjiem. Zaļais ir visiem kopējs, tas stiprina lepnumu par savu valsti, vēlmi palikt un atgriezties tīrajā, sakoptajā un pievilcīgajā zemē.” Ķīlis uzsvēra, ka šis plāns piešķirot ideoloģisku orientieri tam, ko piedāvā PKC. R. Ķīlis: “Ja pieņem zaļo ideoloģiju, tā dod vairākas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Bērnu drošība un viņu labklājība kļūst ļoti svarīgs un pat primārs uzdevums, par to daudz vairāk jārūpējas nekā par citām lietām.”

Savukārt Dombrovskis uz šo piedāvājumu lūkojās ar dziļu skepsi, atgādinot, ka Latvija pēc Jēlas un Kolumbijas universitāšu indeksa novērtēta kā otrā zaļākā valsts pasaulē. “Ko nozīmē Latvijai kļūt par zaļāko valsti?” vaicāja premjers un piemetināja, ka mēs taču gribam no ES lielākas subsīdijas un tieši šāds ideoloģisks uzstādījums par zaļāko valsti var traucēt tās saņemt. Premjers sacīja, ka šis abu partiju piedāvātais plāns netiks skatīts atsevišķi, bet tiks vērtēts kopā ar iedzīvotāju iesniegtajiem priekšlikumiem. Ideju par zaļo Latviju aizstāvēja gan Saeimas deputāts Einārs Cilinskis, gan arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Lai īstenotu NAP noteiktos virzienus, būs vajadzīga nauda, tādēļ valdībai priekšā vēl smagas diskusijas par nepieciešamo līdzekļu daudzumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+